Atzinums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) uztur savu priekšlikumu, ar kuru lūdz izvērtēt iespēju mazināt politisko ietekmi uz Konkurences padomes neatkarību. Nedz likumprojekta pašreizējā redakcija, nedz anotācija nesniedz skaidrojumu, kādi procesi tiks veikti vai paredzēti, lai nodrošinātu, ka konkurences padomes locekļi, kā arī to pienākumu izpildītāji tiktu atlasīti neatkarīgi no politiskās ietekmes, nodrošinot, ka atklātā konkursā izvirzītie kandidāti ir kvalificēti un pēc objektīviem kritērijiem atbilstīgākie amatam. KNAB ieskatā šaubas rada ekonomikas ministra vienpersoniska rīcības brīvība noteikt Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa pienākumu izpildītāju vienpersoniski, kas var radīt nevēlamu situāciju, kurā amatpersonas tiek izvēlētas, ņemot vērā politiskās simpātijas vai ideoloģijas.

-

Konkurences likums tiek papildināts ar jaunu X nodaļu “Tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība”. Tiesību normas mērķis – tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpuma gadījumā, ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums, ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskās personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā, piemērot šai tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu no viena līdz trīs gadiem. Attiecīgi atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā.
KNAB ieskatā efektīvāka būtu kriminālatbildības paredzēšana fiziskām personām par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī valsts un pašvaldību budžetus, t.i., nodokļu maksātāju naudu, kas tiek nelietderīgi izlietota iepriekš sarunātos iepirkumos.
KNAB ikdienas darbā, izmeklējot krimināllietas, saskaras arī ar iespējamiem konkurences pārkāpumiem. Norādām, ka, izmeklējot ar kukuļošanu saistītus noziedzīgus nodarījumus, tie var būt saistīti ar to “blakusefektu” – aizliegtajām vienošanām, un tās vienmēr notiek ar konkrētu fizisku personu iesaisti, kas lielākoties ir uzņēmumu augstākās amatpersonas (proti – shēmas tiek radītas no konkrētu fizisko personu puses). Karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kur uzņēmumi savā starpā vienojas par cenām, tirgu un iepirkumiem. Ja uzņēmumi vienojas par dalības nosacījumiem valsts un pašvaldību iepirkumos, iedzīvotāji var saņemt zemākas kvalitātes preces un pakalpojumus par tirgus situācijai neatbilstošām cenām. Par šo smago konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumus Latvijā var saukt pie administratīvās atbildības. Taču aiz katra karteļa ir konkrētas personas, kas neatbild par radītajām sekām.
Kaut arī anotācijā skaidrots, ka paredzētais tiesiskais regulējums ir alternatīvs risinājums kriminālatbildības noteikšanai tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaistīšanos tirgus dalībnieka īstenotos konkurences tiesību pārkāpumos, tomēr uzskatām, ka Latvijai ir jāseko citu valstu piemēram un jāparedz kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Attiecīgi lūdzam izstrādāt atbilstošus grozījumus Krimināllikumā, lai noteiktu tirgus dalībnieku amatpersonu atbildību par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā, ņemot vērā visus izteiktos priekšlikumus un iebildumus, kas tika pausti pie likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14)” izstrādes un tā virzīšanas gaitā.

-