Atzinums

Likumprojekta 1. punktā ir noteikts:"[..]b) pašvaldības un privātpersonas pieprasa zaudējumu atlīdzību, izņemot atlīdzību par atrauto peļņu, kas nodarīti saistībā ar pašvaldības vai privātpersonas īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas atrašanos Nacionālo bruņoto spēku turējumā;[..]". Savukārt Nacionālās drošības likuma 23.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā attiecībā uz zaudējumu atlīdzību  tiek lietoti jēdzieni fiziskas un juridiskas personas. Lūdzam skaidrot, kāpēc ir sašaurināts personu loks, kas var pieprasīt zaudējumu atlīdzību.

-

Likumprojektā ir norādīts, ka pašvaldība un privātpersonas varēs pieprasīt zaudējumu atlīdzību, izņemot atlīdzību par atrauto peļņu. Ņemot vērā, ka šāds ierobežojums var radīt strīdus, īpaši komercdarbībā izmantotu īpašumu gadījumos, aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kāpēc atrautās peļņas atlīdzināšana tiek izslēgta un, vai tas atbilst samērīguma principam. 

-

Aicinām precizēt numurējuma formatējumu no (2)¹ uz (2¹).

-

Likumprojektā tiek lietots formulējums "militārs apdraudējums valsts drošībai"", kas iepriekš Nacionālās drošības likumā nav lietots. Aicinām precizēt likumprojektu un "militārs apdraudējums valsts drošībai" vietā lietot jau Nacionālās drošības likumā skaidroto "Militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija".

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkta sadaļā "Risinājuma apraksts" ir noteikts:"Tāpat noteikta Ministru kabineta kompetence noregulēt jautājumus par lēmuma pieņemšanas kārtību, zaudējumu pieprasīšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas metodēm un atlīdzināšanas kārtību." Aicinām papildināt anotāciju ar norādi uz konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem vai informāciju par to, ka tādi tiks izstrādāti, par jautājumiem, kas skars strīdu izskatīšanas kārtību par zaudējumu atlīdzību (tostarp, kādi tieši zaudējumi būs atlīdzināmi), zaudējumu izmaksas termiņiem, īpašuma nodošanas un atdošanas procedūru un lēmumu apstrīdēšanas kārtību.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai likumprojekta 23. panta otrās daļas 9. punkta "b" apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību attiecas arī uz privātpersonām, kuras lieto valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu uz nomas, īres vai cita tiesiska pamata. No likumprojekta redakcijas izriet, ka Nacionālo bruņoto spēku turējumā var tikt pārņemts valsts un pašvaldību institūciju vai privātpersonu īpašumā (valdījumā) esošs nekustamais īpašums vai tā daļa, un attiecīgi pašvaldībām un privātpersonām ir tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Vēršam uzmanību, ka šādā gadījumā privātpersonai var rasties zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma izmantošanas neiespējamību, savukārt tai var nebūt pamata vērsties pret iznomātāju, jo īpašuma izmantošanas ierobežojumi radušies Nacionālo bruņoto spēku pieņemta lēmuma dēļ, nevis iznomātāja rīcības rezultātā.
Gadījumā, ja likumdevējs šādu iespēju paredz, lūdzam grozījumu projektā precizēt, ka minētais attiecināms uz privātpersonas īpašumā (valdījumā vai lietošanā) esošu nekustamo īpašumu.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojektā paredzēt nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja informēšanu par lēmumu pārņemt nekustamo īpašumu Nacionālo bruņoto spēku turējumā vai anotācijā skaidrot, kādā kārtībā un uz kāda tiesiskā pamata šāda informēšana tiks nodrošināta. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, ka pēc lēmuma pieņemšanas nekustamais īpašums iegūst militārā objekta statusu, tā īpašniekam vai valdītājam ir jāievēro attiecīgie ierobežojumi, bet par to neievērošanu likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība.

-