Atzinums

1. Normatīvais un institucionālais ietvars
Ziņojumā vairākkārt atzīts, ka nepieciešami plaši Augstskolu likuma grozījumi un citi MK noteikumi. Tas rada risku, ka reformas ieviešana var aizkavēties vai tikt politiski apstrīdēta.
2. Līgumu mehānisms un birokrātija
Jaunie līgumi ir aprakstīti kā resursus un laiku prasoši, īpaši pirmo reizi. Lai gan tiek solīts, ka ilgtermiņā birokrātiskais slogs mazināsies, pierādījumi pagaidām ir nepietiekami.
3. Rādītāji un rezultātu izvērtējums
Daudzi rezultāti ir ilgtermiņa (absolventu kvalitāte, ienākumi, zinātnes attīstība) un pašlaik par tiem nav datu. Ziņojumā tiek izmantoti starprezultāti, kas vēl nevar pierādīt modeļa efektivitāti.
Rādītāju izvēle ir nevienmērīga: daļa ir kvantitatīvi (absolventu skaits), bet daļa – grūtāk izmērāmi (absolventu kvalitāte, sadarbība). Tas rada risku, ka finansējuma pārdale var balstīties uz nepilnīgiem vai interpretējamiem datiem.
4. Finansiālā ietekme
Ziņojumā sniegtie aprēķini par nodokļu ieņēmumu pieaugumu balstās uz vairākām pieņēmumu ķēdēm (atbiruma samazinājums = vairāk absolventu, darba tirgus pieprasījums stabils u.c.). Tie ir optimistiski un var neatspoguļot reālo ekonomisko efektu.
Pieņēmums, ka 15% finansējuma pārdale no 2027. gada būs stimulējoša, nav pamatots ar scenārijiem, kas notiek, ja valsts budžets kopumā nepieaug vai samazinās.
5. Ietekme uz augstskolu sistēmu
Pastāv risks, ka lielās universitātes (LU, RTU, RSU) gūs ievērojami lielāku labumu, bet mazās un reģionālās augstskolas paliks atkarīgas no nelielas daļas finansējuma un nevarēs konkurēt.
Nav skaidri aprakstīts, kā jaunais modelis ietekmēs mākslu, humanitāro un sociālo zinātņu jomas, kuru rādītāji nav tik viegli pielāgojami darba tirgus pieprasījumam kā STEM un medicīnai.
6. Mērķa grupu iesaiste un uzticēšanās
Lai gan minēts, ka Augstākās izglītības padome un augstskolas ir atzinīgi vērtējušas modeli, tekstā nav kritisko balsu vai pretrunīgo viedokļu atspoguļojuma. Tas rada risku, ka ziņojums ir pārāk vienpusējs.
Nav skaidri aprakstīts, kā tiks monitorēta un koriģēta sistēma pēc ieviešanas, ja rādītāji nedos plānoto efektu.
7. Grūti salīdzināmas datu struktūras
Līgumi ar augstskolām un to pielikumi ir veidoti strukturāli atšķirīgi, kas rada risku datu nesalīdzināmībai.
Ziņojumā šis risks nav atspoguļots, lai gan tas apdraud vienotu vērtēšanas un uzraudzības sistēmu.
8. Ietekme uz VAD (Valsts aizsardzības dienestu)
Ziņojumā vispār nav analizēta jaunā valsts aizsardzības modeļa ietekme uz brīvprātīgo nodrošināšanu ar valsts budžeta finansētām studiju vietām.
Tas ir būtisks iztrūkums, jo studiju finansējuma pieejamība var tieši ietekmēt jauniešu izvēli stāties VAD.

 

-