Atzinums

Atkārtoti lūdzam svītrot no plāna projekta 3.4.1.pasākumu “Izveidot neatkarīgāku, caurskatāmāku un prognozējamāku finansēšanas sistēmu, tādējādi stiprinot sabiedriskā medija attīstību”, kurš paredz izstrādāt priekšlikumus jauna sabiedriskā medija finansēšanas modeļa ieviešanai. Norādām, ka minētais pasākums pēc tā satura nozīmē, ka tam ir ietekme uz budžeta izdevumiem, bet plāna projektā tā nav norādīta.
Atzīmējam, ka jau šobrīd sabiedrisko mediju finansējums ir neatkarīgs, caurskatāms un prognozējams, kā arī esošā budžeta veidošanas sistēma nosaka, ka papildu finansējums var tikt piešķirts, izvērtējot nozaru iesniegtos prioritāros pasākumus, pie nosacījuma, ka ir pieejama papildu fiskālā telpa. Finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums tiktu noteikts automātiski, nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu.
Visu nozaru finansējuma proporcijas kopsummā rezultējas uz 100%, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes. Valsts budžeta sastādīšanā Ministru kabinetam jāievēro saimnieciskums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu neaprobežojas tikai ar noteikta satura dokumentu iesniegšanu Saeimā. No Satversmes 66. panta otrās daļas izriet secinājums, ka valsts budžeta likuma projektam pēc iespējas ir jāatbilst faktiskajai valsts ekonomiskajai situācijai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 15.1. punktu). 
Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa noteic, ka, budžetu izstrādājot, jāņem vērā tas, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, un jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāievēro un jānodrošina likumos noteikto pienākumu izpildei nepieciešamais finansējums, bet tā, lai netiktu iedragāts valsts ekonomiskais līdzsvars.
Papildus norādām, ka atbilstoši 2025. gada 15. aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumam valsts budžeta fiskālā telpa turpmākajiem gadiem ir negatīva, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 13.maija protokola Nr.19 50.§ 7.punktu ir noteikts uzdevums veikt  publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu  ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.-2028. gadā , tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro, līdz ar to balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā plānošanas dokumentu izstrādē.

-