Atzinums

Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1319  izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.

Varas centralizācija - vienas iestādes ietvaros,  padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir  koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.

Latvija ir Orhūsas  konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos. Ja apstrīdēšanas process koncentrēts VVD iekšienē, sabiedrībai paliek tikai tiesvedība, kas ir dārgs un laikietilpīgs process. Tādējādi sabiedrībai ierobežo Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi.

VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi (atkritumu apsaimniekošanas uzraudzība, piesārņojuma kontrole, emisiju kvotas, IVN). Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots.  VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).

Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:

- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"  38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.

Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu. Proti, pastāv bažas, ka neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par VES poligoniem, rūpnīcām utml.) tiktu īstenoti bez objektīvas ārējas kontroles. Šobrīd jau novērojama KEM, it īpaši ministra vēlme, politiski ietekmēt iestāžu darbu, par to liecina Enerģētikas un vides aģentūras likvidācija, lai centralizētu varu un virzītu ekonomisko grupējumu intereses, tādēļ pastāv pamatotas bažas, ka VVD tiks pakļauts vēl lielākai  politiskajai vai komerciālajai ietekmei. Pakļaujot VVD spiedienam, tas, neapšaubāmi ietekmēs  visu vides jomu pārvaldību. Paredzams un visticamāk, ka grozījumi tieši tādēļ ir ierosināti, lai panāktu politiskās un komerciālās ietekmes pieaugumu, jo vieglāk ietekmēt vienu institūciju, vienu vadītāju nekā vairākas iestādes, kas ir kompetentas konkrētā jomā.

Atzinums – neatbilst jau minētajiem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka  dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību. Ar grozījumiem faktiski panāk, ka sabiedrības līdzdalība konkrētajos jautājumos valsts pārvaldē vairs nav iespējama, jo vienīgais veids tiesību aizstāvēšanā būtu tikai tiesājoties. 

Ieteikumi:
1. Apstrīdēšanas mehānismu nedrīkst koncentrēt VVD – saglabāt Enerģētikas un vides aģentūru (vai radīt neatkarīgu institīciju), lai nostiprinātu tiesisko paļāvību, ko nodrošina esošajā apstrīdēšanas kārtībā.
2. Saglabāt institucionālo līdzsvaru, iesaistot vairākas profesionāli kompetentas iestādes vides aizsardzības uzraudzības jomā.

-