Atzinums

Ņemot vērā, ka iebilstam pret pašvaldības ceļu nodevas iekļaušanu likumprojektā, kamēr netiek veikti attiecīgi grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā (skatīt pamatojumu pie iebilduma, kas izteikts par likumprojekta 1.panta 8.punktu), attiecīgi iebilstam arī pret šīs pašvaldību nodevas iekļaušanas ceļu nodevas tvērumā.
Bez tam jānorāda, ka saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā noteikti nodevu sistēmas pamatprincipi (sk. 2.panta pirmo daļu un 10.pantu), nodevu sistēmu veido valsts nodevas un pašvaldību nodevas. Tādējādi, ja “ceļu nodevas” tvērumā ietilpst gan valsts nodevas, gan pašvaldības nodeva, tad, veidojot termina skaidrojumu, ir nepieciešams skaidri nodalīt, kura no terminā uzskaitītajām nodevām ir valsts nodeva, bet kura – pašvaldības nodeva. 

-

Kā secināms, minētais termins ir veidots, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/362 (2022.gada 24.februāris), ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk – Direktīva 2022/362) 2.panta 1.punkta 7.apakšpunktā minēto terminu “autoceļu nodeva”, kas tiek skaidrota, kā “konkrēta summa, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa; tās nomaksāšana piešķir tiesības minētajam transportlīdzeklim izmantot infrastruktūru, un tā sastāv no vienas vai vairākām šādām maksām:
a) infrastruktūras lietošanas maksas;
b) maksas par satiksmes sastrēgumiem; vai
c) maksas par ārējām izmaksām; (…)”

Vēlamies vērst uzmanību, ka Tieslietu ministrija, sniedzot atzinumus par Finanšu ministrijas izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, ar kuriem tiek pārņemtas direktīvu prasības, ir norādījusi, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.).
Līdz ar to, pārņemot Direktīvas 2022/362 prasības, aicinām ņemt vērā Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā nostiprinātos nodevu sistēmu pamatprincipus un pilnveidot termina skaidrojumu, ievērojot turpmāk minēto:
1) veidojot valsts nodevas nosaukumu, tajā nav nepieciešams ietvert norādi “noteikta apmēra maksājums”. Tas, ka valsts nodeva ir maksājums izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā ietvertā valsts nodeva termina skaidrojuma, proti, minētajā normā ir noteikts, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijā;
2) ņemot vērā, ka valsts nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kuras palīdzību tiek veicināta personu darbība konkrētajā nozarē vai tieši pretēji – ierobežota, vienlaikus šo darbību arī kontrolējot, nosakot jaunu valsts nodevu, ir obligāti nosakāms valsts nodevas mērķis.
Šāds pamatojums ir saistīts arī ar apstākli, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normatīvajos tiesību aktos noteikts obligāta maksājuma veikšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk. Satversmes tiesas 2020.gada 20.marta sprieduma lietā Nr.2019-10‑0103 23.punktu). Tādējādi, lai ierobežotu Satversmes 105.pantā ietvertās pamattiesības uz īpašumu, ir nepieciešams noteikt šī ierobežojuma (konkrētajā gadījumā – valsts nodevas) leģitīmo mērķi;
3) ņemot vērā, ka termins “infrastruktūra” šajā gadījumā attiecas tikai uz ceļu infrastruktūru, aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams sašaurināt termina tvērumu, piemēram, definējot plānoto valsts nodevu kā “ceļu infrastruktūras nodevu”;
4) ņemot vērā, ka tiesībspēja, tāpat kā pienākumu izpilde piemīt nodevas maksātājam nevis tā transportlīdzeklim, aicinām pārskatīt terminā ietverto norādi “tās nomaksāšana piešķir tiesības minētajam transportlīdzeklim izmantot infrastruktūru”. Mūsuprāt, valsts nodevas samaksas fakts piešķir tiesības nodevas maksātājam, izmantojot transportlīdzekli, lietot konkrēto ceļa infrastruktūru.

-

Vēršam uzmanību, ka likumā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likuma regulējamās nozares ietvaros vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas (Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 38.punkts; Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/92).
Saskaņā ar Direktīvas 2022/362 2.panta 1.punkta 7.apakšpunktu autoceļu nodeva (kas šajā likumprojektā tiek definēta kā infrastruktūras nodeva) sastāv no vienas vai vairākām šādām maksām:
a) infrastruktūras lietošanas maksas;
b) maksas par satiksmes sastrēgumiem; vai
c) maksas par ārējām izmaksām; (…)”.
Lai arī minētās direktīvas 2.panta 1.punkta 8.apakšpunktā tiek skaidrots termins “lietošanas infrastruktūras maksa”, tomēr, ņemot vērā, ka tā ir tikai viena no infrastruktūras nodevas izmaksas pozīcijām, un turklāt likumprojekta 1.pantā netiek veidoti terminu skaidrojumi pārējām Direktīvā 2022/362 definētajām valsts nodevas izmaksu pozīcijām (Direktīvas 2022/362 2.panta 1.punkta 9.apakšpunktā tiek skaidrots, kas ir “maksa par ārējām izmaksām”, savukārt 10., 11. un 12.apakšpunktā tiek skaidrotas izmaksu pozīcijas, kas ietilpst “maksā par ārējām izmaksām”, savukārt 14.apkšpunktā tiek skaidrota, kas ir “maksa par satiksmes sastrēgumiem”), bez papildu skaidrojuma nav izprotama šāda termina nepieciešamība un kāda ir šī termina īpašā nozīme likuma regulējamās nozares ietvaros.
Ja šāda termina skaidrojums tomēr ir nepieciešams, tad aicinām apsvērt divus risinājumus: 1) papildināt infrastruktūras nodevas termina skaidrojumu ar norādi par izmaksu pozīcijām, kas tajā tiek ietvertas, tostarp, infrastruktūras lietošanas maksājums, vai 2) precizēt infrastruktūras lietošanas maksājuma termina skaidrojumu, norādot, ka tā ir viena no infrastruktūras nodevas izmaksu pozīcijām.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar tīmekļvietnē https://tezaurs.lv ietverto skaidrojumu “maksājums” ir naudas summa, ko maksā, savukārt “maksa” ir “maksājamā naudas summa”.
Līdz ar to šādus terminus var attiecināt uz terminu “valsts nodeva”, kas ir obligāts maksājums (tātad, konkrēta naudas summa, kas maksājama par valsts institūcijas sniegto pakalpojumu vai nodrošinājumu) nevis uz izmaksu pozīciju, kas veido valsts nodevas apmēru.
Tādējādi aicinām likumprojektā nelietot vārdu "maksa" attiecībā uz valsts nodevu izmaksas pozīciju, kas Direktīvā tiek definēta kā "infrastruktūras lietošanas maksa".

-

Atbilstoši nodevu sistēmas pamatprincipiem, lūdzam pilnveidot konkrētā termina skaidrojumu, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) veidojot valsts nodevas nosaukumu, tajā nav nepieciešams ietvert norādi “noteikta apmēra maksājums”. Tas, ka valsts nodeva ir maksājums izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā ietvertā valsts nodeva termina skaidrojuma, proti, minētajā normā ir noteikts, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijā;
2) ņemot vērā, ka valsts nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kuras palīdzību tiek veicināta personu darbība konkrētajā nozarē vai tieši pretēji – ierobežota, vienlaikus šo darbību arī kontrolējot, nosakot jaunu valsts nodevu, ir obligāti nosakāms tās mērķis.
Šāds pamatojums ir saistīts arī ar apstākli, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normatīvajos tiesību aktos noteikts obligāta maksājuma veikšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk. Satversmes tiesas 2020.gada 20.marta sprieduma lietā Nr. 2019-10‑0103 23.punktu). Tādējādi, lai ierobežotu Satversmes 105.pantā ietvertās pamattiesības uz īpašumu, ir nepieciešams noteikt šī ierobežojuma (konkrētajā gadījumā – valsts nodevas) leģitīmo mērķi;
3) tiesībspēja, tāpat kā pienākumu izpilde piemīt nodevas maksātājam nevis tā transportlīdzeklim. Attiecīgi valsts nodevas samaksas fakts piešķir tiesības nodevas maksātājam, izmantojot transportlīdzekli, lietot autoceļu konkrētu laika posmu.

-

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā noteikti nodevu sistēmas pamatprincipi, nodevu sistēmu veido valsts nodevas (jeb valsts nodevu objekti), kuras tiek noteiktas saskaņā ar likumiem, un pašvaldību nodevas (jeb pašvaldību nodevu objekti), kuras tiek noteiktas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"(sk. 10.panta pirmo daļu).
Tas nozīmē, lai citā likumā, kas nav likums “Par nodokļiem un nodevām” noteiktu pašvaldības nodevu, sākotnēji ir veicami grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā, kurā likumdevējs ir izsmeļoši uzskaitījis visus tos pašvaldību nodevu objektus, par kuriem pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu.
Kamēr šādi grozījumi nav veikti, tikmēr nav atbalstāma pašvaldības nodevas iekļaušana šajā likumprojektā.
 

-

Lai arī secinām, ka minētais termins likumprojektā ir iekļauts, lai pārņemtu Direktīvas 2022/362 2.panta 1.punkta 40.apakšpunktā minēto terminu “koncesijas nodeva”, kas tiek skaidrota, kā “nodeva, ko saskaņā ar koncesijas līgumu iekasē koncesionārs”, tomēr arī šajā gadījumā tiesību akta projekta izstrādātājam ir pienākums ievērot Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā noteiktos nodevu sistēmas pamatprincipus.
Tā pat norādām, ka nav skaidrs, vai šī ir plānota kā jauna valsts nodeva jeb gadījums, kad infrastruktūras nodevu saskaņā ar koncesijas līgumu iekasēs koncesionārs. Lūdzam minēto skaidrot anotācijā.
Ja šī nodeva ir plānota kā jauna valsts nodeva, lūdzam šo tiesību normu pilnveidot atbilstoši Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā noteiktajiem nodevu sistēmas pamatprincipiem. Šobrīd no sniegtās definīcijas nav saprotama nodevas būtība.
Savukārt, ja šī nodeva ir attiecināma uz gadījumiem, kad infrastruktūras nodevu saskaņā ar koncesijas līgumu iekasēs koncesionārs, tad attiecīgi minētā termina skaidrojums ir pilnveidojams, tajā šo nosacījumu ietverot. Jo pretējā gadījumā no termina skaidrojuma var maldīgi secināt, ka tā ir paredzēta kā jauna valsts nodeva, lai gan likumprojektā nav ietverts regulējums šīs nodevas piemērošanai.
Vienlaikus jānorāda, ka valsts nodevu administrācijai (t.i., institūcijai, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz no tās funkcijām izrietošu pakalpojumu vai nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva (sk. likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 5.¹ punktu) ir pienākums veikt valsts budžetā ieskaitāmo valsts nodevu uzskaiti (sk. likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 1.¹ daļu) atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta noteikumiem Nr.453 “Valsts nodevu uzskaites noteikumi”.
Ievērojot minēto, aicinām sniegt skaidrojumu anotācijā, kā tiks nodrošināta koncesijas nodevas administrēšana, tostarp, uzskaites veikšana.

-

Vispārējā gadījumā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām”  29.panta otro daļu par nodevu maksājuma samaksas termiņa kavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu.
Tas nozīmē, ja, piemēram, šā likumprojekta 2.pielikumā minētā autoceļu lietošanas nodeva transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3001 līdz 3500 kg par transportlīdzekļa motora izmešu līmeni EURO 0, I,II, III, IV un mazāk piesārņojošs, kuras dienas likme ir 6 euro, nebūtu samaksāta pirms autoceļa posma lietošanas (lai arī 7.panta pirmā daļa paredz, ka šai nodevai būtu bijis jābūt samaksātai), tad vispārējā gadījumā par šādas nodevas 2 dienu (t.i. 48 h) samaksas termiņa kavējumu maksātājam būtu aprēķināma nokavējuma nauda 0,006 euro apmērā (t.i., 6 euro x 0,05 %  x 2 ), kas ir 3000 reizes mazāka kā plānotais risinājums – likmes palielināšana trīskāršā apmērā.

Ņemot vērā, ka jebkuram Satversmes 105.pantā ietverto pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir jābūt pamatotam, lūdzam anotācijā ietvert pamatojumu/skaidrojumu šim izvēlētajam risinājumam, ka par valsts nodevas samaksas termiņa kavējumu nodokļu maksātājam tiek piemērota palielināta nokavējuma naudas likme. Bez atbilstoša pamatojuma šādas tiesību normas iekļaušana likumprojektā ir kritiski vērtējama.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 10.panta trešajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot autoceļu lietošanas nodevas administrēšanu, pamatojoties uz autoceļu lietošanas nodevas maksātāja iesniegumu, likumā noteiktajos gadījumos atmaksā nodevu normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā, lūdzam šo normu no likumprojekta izslēgt.

-

No anotācijas "Problēmu apraksta" sadaļā ietvertā skaidrojuma izriet, ka “Direktīva 2022/362 paredz, ka no 2030.gada 25.marta Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, nepiemēro”.
Savukārt no anotācijas "Risinājuma apraksta" ietvertās informācijas izriet, ka konstatēto problēmu plānots risināt šādi: “Ar Likumprojektu no 2030.gada 1.janvāra plānots ieviest infrastruktūras nodevu par distanci, nodrošinot principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, kā arī uz Eiropas transporta pamattīklā esošajiem autoceļu posmiem vairs netiks piemērota autoceļu lietošanas nodeva par laiku (vinjete).”
Arī anotācijas 3.sadaļā ir uzsvērts, ka “Jauno infrastruktūras nodevu plānots ieviest no 2030.gada, līdz ar to nav ietekmes uz valsts budžetu turpmākajos trīs gados.”

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta pārejas noteikumos nav noteikts, ka III nodaļa stājas spēkā 2030.gada 1.janvārī, līdz ar to secināms, ka šī nodaļa stāsies spēkā likumprojektā noteiktajā likuma spēkā stāšanās termiņā – 2024.gada 25.martā.
Attiecīgi tas nozīmē, ka ar 2024.gada 25.martu būtībā par vienu un to pašu objektu – autoceļu lietošanu – būs spēkā divas valsts nodevas. Viena nodeva, kas piesaistīta laikam, bet otra – kas piesaistīta distancei.
Norādām, ka nav pieļaujams, ka par vienu un to pašu objektu vienlaikus tiek piemērotas divas dažādas valsts nodevas. Tādējādi, kamēr ir piemērojama autoceļu lietošanas nodeva, kas ir piesaistīta laikam, infrastruktūras nodeva, kas ir piesaistīta distancei, nedrīkstētu būt piemērojama.
Bez tam jāvērš uzmanību, ka minētais izriet arī no Direktīvas 2022/362 12.apsvēruma, kurā ir uzsvērts, ka “laikam piesaistītā lietošanas maksa pēc būtības neprecīzi atspoguļo ceļa lietošanas faktiskās izmaksas un līdzīgu iemeslu dēļ tā nav efektīva tad, kad ir jāstimulē tīrāki un efektīvāki pārvadājumi vai jāsamazina satiksmes sastrēgumi. (…) Jo īpaši nolūkā stimulēt tīrākus un efektīvākus pārvadājumus, principā, būtu pakāpeniski jāizbeidz laikam piesaistītas lietošanas maksas piemērošana Eiropas transporta pamattīklā, jo minētajā tīklā ir stratēģiski vissvarīgākie Eiropas transporta tīkla mezgli un savienojumi. (…) Ņemot vērā vēsturiskos apstākļus un ņemot vērā problemātiku un būtisko administratīvo slogu, kas saistīts ar autoceļu nodevu ieviešanu, dalībvalstīm būtu jāatvēl iespēja izmantot pietiekami ilgu pārejas laikposmu, kura laikā tām būtu jāspēj ieviest vai paturēt spēkā laikam piesaistītas lietošanas maksas. Pēc minētā pārejas laikposma dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tādu lietošanas maksu, kas pilnībā piesaistīta laikam, lielas noslodzes transportlīdzekļiem Eiropas transporta pamattīkla attiecīgo dalībvalstu posmos piemērot vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos.”

Ja tomēr šādu divu valsts nodevu piemērošanas regulējums ir saistīts ar Direktīvas 2022/362 prasību pārņemšanu, lūdzam anotācijā skaidrot, kura no minētās direktīvas normām šādu prasību paredz.

-

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā noteikti Latvijas nacionālās tiesību sistēmas nodevu sistēmas pamatprincipi, nodevu sistēmu veido valsts nodevas (jeb valsts nodevu objekti), kuras tiek noteiktas saskaņā ar likumiem, un pašvaldību nodevas (jeb pašvaldību nodevu objekti), kuras tiek noteiktas saskaņā ar minēto likumu (sk. 10.panta pirmo daļu).
Tas nozīmē, lai citā likumā, kas nav likums “Par nodokļiem un nodevām” noteiktu pašvaldības nodevu, sākotnēji ir veicami grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā, kurā likumdevējs ir izsmeļoši uzskaitījis visus tos pašvaldību nodevu objektus, par kuriem pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu.
Kamēr šādi grozījumi nav veikti, nav atbalstāma šādas nodaļas iekļaušana likumprojektā.
Vienlaikus norādām, lai gan saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta pirmo daļu ir paredzēts, ka pašvaldību nodevas piemēro saskaņā ar citiem likumiem (pie nosacījuma, ja šāda nodeva ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā), tomēr attiecībā uz pašvaldību nodevu piemērošanu aicinām ņemt vērā arī šādus aspektus:
-  pašvaldību nodevu piemērošana administratīvajā teritorijā ir vietējās pašvaldības domes tiesības, tādējādi likumdevējs likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā ir noteicis, ka šīs tiesības tiek īstenotas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Tas nozīmē, ka ikvienai pašvaldības domei, nosakot savos saistošajos noteikumos pašvaldības nodevu, ir pienākums ievērot Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 “ Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” noteikto pašvaldību nodevu uzlikšanas kārtību;
- kā noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta trešajā daļā vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju pašvaldības nodevu par pašvaldības ceļu lietošanu noteikt likumā “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā, savukārt tās uzlikšanas kārtību paredzēt Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”.
Vienlaikus jānorāda, ka šis risinājums ir atbalstāms pie nosacījuma, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā atbalsta jaunas pašvaldības nodevas noteikšanu.

-

Lūdzam precizēt tiesisko regulējumu, precīzi definējot, kādus datus un no kādām Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām ir tiesības izmantot pašvaldībām pašvaldību ceļu nodevas administrēšanai.

-

Kritiski vērtējam administratīvās atbildības noteikšanu par pašvaldības ceļa posma lietošanu, ja pašvaldības ceļu nodeva nav samaksāta.
Šādas atbildības nepieciešamību lūdzam detalizēti skaidrot anotācijā, vienlaikus norādot, vai šim risinājumam ir saņemts Tieslietu ministrijas akcepts, ņemot vērā, ka šāda veida grozījumi sākotnēji ir izskatāmi Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.

-

Norādām, ka anotācijā ir ietverts nekorekts skaidrojums, ka pašvaldības ceļu nodevu līdz šim ir piemērojusi Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 6.punktu ir noteikts pašvaldību nodevu objekts par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras mērķis ir īpaša režīma zonas aizsardzība no transportlīdzekļa nelabvēlīgās ietekmes. Tieši šo pašvaldības nodevu ar saistošajiem noteikumiem ir ieviesusi Jūrmalas pilsēta, nevis ceļu nodevu.
Tādējādi iecerētā pašvaldības ceļu nodeva, kuru saskaņā ar likumprojekta 7.pantu valstspilsētas pašvaldība varēs noteikt par jebkuru ceļu lietošanu tās teritorijā, nesakrīt ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 6.punktā minēto pašvaldības nodevas objektu, kas paredz pašvaldības domes tiesības noteikt nodevu tikai par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā.

-

Ņemot vērā, ka jebkuram Satversmes 105.pantā ietverto pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir jābūt pamatotam, lūdzam anotācijas risinājuma aprakstā ietvert pamatojumu/skaidrojumu izvēlētajam risinājumam, kas paredz par valsts nodevas samaksas termiņa kavējumu nodokļu maksātājam piemērot palielinātu nokavējuma naudas likmi.

-

Iebilstam pret anotācijas risinājuma aprakstu, kurā uzsvērts, ka atbilstošs normatīvais akts pašvaldības ceļu nodevas paredzēšanai ir šis Likumprojekts.
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā noteikti Latvijas nacionālās tiesību sistēmas nodevu sistēmas pamatprincipi, nodevu sistēmu veido valsts nodevas (jeb valsts nodevu objekti), kuras tiek noteiktas saskaņā ar likumiem, un pašvaldību nodevas (jeb pašvaldību nodevu objekti), kuras tiek noteiktas saskaņā ar minēto likumu (sk. 10.panta pirmo daļu).
Tas nozīmē, lai citā likumā, kas nav likums “Par nodokļiem un nodevām” noteiktu pašvaldības nodevu, sākotnēji ir veicami grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmajā daļā, kurā likumdevējs ir izsmeļoši uzskaitījis visus tos pašvaldību nodevu objektus, par kuriem pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu.

-

Lūdzam detalizēt aprakstīt 3.problēmas aprakstu, kurā šobrīd ir norādīts "Latvijā nav ieviesta infrastruktūras nodeva".
Norādām, ka valsts nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kuras palīdzību tiek ierobežota personas darbība konkrētajā nozarē, vai tieši pretēji – veicināta. Līdz ar to nodevas neesamība nav problēma, bet problēma ir tā, ko plānots ar šīs nodevas ieviešanu risināt.

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumprojektā ietverto 7.panta ceturto daļu autoceļu lietošanas nodeva tiek aprēķināta, pamatojoties uz autoceļu lietošanas nodevas maksātāja norādīto informāciju par kravas transportlīdzekli vai kravas transportlīdzekļu sastāvu, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kā tiks nodrošināta nodevas aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontrole.

-

Likumprojekta 11.panta pirmās daļas 2.punktā ir atrunāta kārtība, kādā tiek atmaksāta autoceļu lietošanas nodevas, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites norakstīšanai. Attiecīgi aicinām tiesību normas redakciju pārskatīt.

-

Saskaņā ar likumprojekta 7.panta otro daļu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pirms autoceļa posma lietošanas, to var samaksāt līdz nākamās dienas beigām, kas seko 48 stundas pēc autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.
Tas nozīmē, ja autoceļa posmu uzsākts lietot pirmdien un nodeva nav samaksāta, tad saskaņā ar minēto normu, nodevu var samaksāt līdz trešdienas beigām (jo trešdiena ir diena, kas seko 48 stundas pēc autoceļa posma lietošanas uzsākšanas).
Savukārt šī norma paredz, ka Valsts policija sodu nepiemēros, ja autoceļu lietošanas nodeva ir samaksāta līdz nākamās dienas beigām, kas seko pēc autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.
Tas nozīmē, ja autoceļa posmu uzsākts lietot pirmdien un nodeva nav samaksāta, tad saskaņā ar minēto normu, nodevu var samaksāt līdz otrdienas beigām (jo otrdiena ir nākamā diena pēc dienas, kad ir konstatēts pārkāpums par autoceļa posma lietošanu bez nodevas samaksas).
Aicinām pārskatīt, vai nav nepieciešams šajā normā noteikto nosacījumu, kad Valsts policija sodu nepiemēro, salāgot ar likumprojekta 7.panta otro daļu, kurā ir noteikts termiņš nesamaksātās nodevas samaksai.

-

Anotācijas izstrādes pamatojuma aprakstā ir norādīts, ka "(...) izstrādāts jauns Ceļu nodevu likums (turpmāk - Likumprojekts) attiecībā uz ceļu nodevu un lietošanas maksu (...).
Ņemot vērā, ka likumprojektā nav ietverts termins "lietošanas maksa", lūdzam pārskatīt, vai šajā sadaļā ir ietverta korekta informācija.

-

Aicinām pārskatīt anotācijā norādīto likuma spēkā stāšanās termiņu.
Atbilstoši likumprojektā noteiktajam likums stāsies spēkā 2024.gada 25.martā, līdz ar to likums nestāsies spēkā vispārējā kārtībā. Lūdzam minēto precizēt.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt anotācijas sadaļu "Vai ir izvērtēti alternatīvi risinājumi"  ar skaidrojumu, vai ir izvērtēta iespēja saglabāt autoceļu lietošanas nodevu, mainot tās likmes aprēķināšanas metodiku, proti, to piesaistot distancei nevis laikam. Jo, kā skaidrots anotācijā - jaunieviestā infrastruktūras nodeva par distanci no 2030.gada aizstās esošo autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti), nodrošinot principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”.

-

Saskaņā ar likumprojekta 12.panta otro daļu Ministru kabinets nosaka transportlīdzekļus un autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama infrastruktūras nodeva.
Tā kā minētajā normā nav norādes uz “TEN-T autoceļu posmiem, aicinām pārskatīt anotācijas 4.1.1.sadaļu.

-