Atzinums

Saskaņā ar ierakstiem Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā  Nr.100000079527  reģistrētas lietu tiesības, kas apgrūtina valsts nekustamo īpašumu, tai skaitā, nostiprinātas nomas tiesības uz zemesgabalu līdz iznomātā zemesgabala pirkuma līguma noslēgšanai vai līdz lēmuma pieņemšanai par zemesgabala privatizācijas izbeigšanu.
Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam papildināt rīkojuma projekta 2.7.apakšpunktu ar minēto apgrūtinājumu. 
Vienlaikus lūdzam papildināt arī anotāciju ar informāciju par visām lietu tiesībām, kas apgrūtina valsts nekustamo īpašumu, kā arī skaidrot kā minētās atzīmes esamība ietekmē turpmāko rīcību ar valsts zemesgabalu.

-

Rīkojuma projekta 2.15.apakšpunktā norādīts, ka "ievērojot apbūvētā zemesgabala kopējo platību un tā sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem, kā arī samērojot to ar ēku (būvju) kopējo platību un to izvietojuma vietu zemesgabalā (vienā tā malā), ir acīmredzams, ka ēku (būvju) uzturēšanai viss apbūvētais zemesgabals, kura sastāvā ir mežā zeme, funkcionāli nav nepieciešams". 

Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” (likums stājās spēkā 19.05.2021.) anotācijā noteikto jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” likumprojektā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē. Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.

Atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktam zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šajā pantā noteiktos gadījumos, t.sk. pilsētās - zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tādējādi minētā norma neliedz valsts meža zemes privatizāciju lielākā platībā, ja būvju uzturēšanai ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība par 0,12 ha, vai, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to lūdzam pamatot rīkojuma projekta 2.15.apakšpunktā ietverto secinājumu un skaidrot, kādēļ konkrētajā gadījumā nebūtu piemērojams šajā normā noteiktais, kas pieļautu nekustamā īpašuma privatizāciju.

Papildus vēršam uzmanību, ka kompetentā iestāde, kuras kompetencē ir izvērtēt būvēm funkcionāli nepieciešamo zemesgabala platību, kas nepieciešama uz zemesgabala esošo būvju uzturēšanai, ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība. Līdz ar to aicinām pirms projekta tālākas virzības minēto secinājumu pamatot ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības saņemtu izvērtējumu par konkrēto gadījumu.
 

-

Lūdzam papildināt ar izvērtējumu vai uz konkrēto gadījumu attiecas Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktais aizliegums -  Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi vai arī minētais gadījums ir Aizsargjolsu likumā minētais izņēmuma gadījums. 

Lai minēto varētu secināt, lūdzam projektā iekļaut izvērtējumu par īpašuma tiesisko attiecību juridisko dabu, kādas pastāv starp valsti un būvju īpašnieku (nomnieku)- proti, vai pastāv brīvprātīgi dalītā īpašuma vai piespiedu dalītā īpašuma attiecības, kas veidojušās zemes reformas rezultātā. 



 

-

Lūdzam izvērtēt rīkojuma projekta 6.punktu kopsakarā ar Finanšu ministrijas atzinumā iekļauto iebildumu par rīkojuma projekta 2.15.apakšpunktu par to, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkts neliedz valsts meža zemes privatizāciju lielākā platībā, ja būvju uzturēšanai ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība par 0,12 ha, vai, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (kā tas ir konkrētajā gadījumā) un lūdzam papildināt rīkojuma projekta 6.punktu ar atbilstošu pamatojumu nekustamā īpašuma saglabāšanai valsts īpašumā.

-

Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta ceturtajai daļai uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatās cita starpā tiek ierakstīta valstij piederošā meža zeme.
Lūdzam izvērtēt, vai valsts meža zeme, par kuru secināts, ka tā ir saglabājama valsts īpašumā, ir nododama Zemkopības ministrijas valdījumā un nepieciešamības gadījumā precizēt rīkojuma projektu, paredzot neatsavināmās valsts meža zemes nodošanu Zemkopības ministrijas valdījumā.

Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar  veiktajiem grozījumiem Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā (spēkā no 03.11.2022)  uz nekustamo īpašumu atsavināšanu, t.i. nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības īpašumā vairs  nav attiecināmi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktie atsavināšanas ierobežojumi, līdz ar to lūdzam izvērtēt iespēju pirms projekta tālākas virzības noskaidrot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības viedokli par valsts nekustamā īpašuma nepieciešamību pašvaldībai Pašvaldību likumā minēto autonomo funkciju nodrošināšanai. 

-

Ņemot vērā, ka apbūvētu zemes vienību privatizāciju regulē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, lūdzam izvērtēt nepieciešamību projektā atsaukties arī uz minētā likuma normām.
Piemēram, minētā likuma 6.pantu "Lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai zemesgabala nodošanu privatizācijai", 7.pantu "Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai", 10.pantu "Apbūvēta zemesgabala privatizācija, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks (..)". 
Minētā likuma 16.pants nosaka, ka apbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, kāda būtu turpmākā rīcība ar Rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par atteikumu nodot to privatizācijai, t.sk. kuras institūcijas personā valsts nekustamais īpašums tiktu saglabāts.


 

-

Lūdzam precizēt norādīto būvju nekustamā īpašuma  Bulduri 1607”, Jūrmalā, kadastra numuru - uz "1300 507 1002".
 

-

Skaidrības labad, lūdzam norādīt nekustamā īpašuma sastāvā esošās meža zemes novērtējumu kadastrā. 
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem  valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 3954 euro.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS  valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā  uz 01.01.2023. ir noteikts 4127 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 173 euro.

Vienlaicīgi aicinām projekta paskaidrojošiem materiāliem pievienot aktuālu, 2023.gada izdruku no NĪVKIS, šobrīd ir pievienota 2021.gada izdruka.

-