Atzinums

Ņemot vērā to, ka Likumprojektā "Grozījumi Ostu likumā" noteikts, ka ostas pārvalde zemes īpašniekam maksā atlīdzību par servitūta nodibināšanu, un zemes īpašnieks potenciāli varētu būt arī saimnieciskās darbības veicējs, lai nodrošinātu, ka atlīdzība netiktu uzskatīta par komercdarbības atbalstu, lūdzam noteikt, ka atlīdzības apmērs ne vien nav augstāks par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet arī vienlaikus nav augstāks par zemes tirgus vērtību, ko nosaka saskaņā ar neatkarīga vērtētāja vērtējumu.

-

Likumprojekts paredz papildināt 4.pantu ar desmito daļu, kas nosaka, ka valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei ir tiesības savstarpēji mainīt tam piederošos nekustamos īpašumus, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts, ka: " Tā kā ostas teritorijā ir ostu pārvaldei, pašvaldībai un valstij piederošs īpašums, tad būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa". 
Ņemot vērā, ka likumprojektā piedāvātā norma atšķiras no likumprojekta anotācijā sniegtā skaidrojuma, lūdzam salāgot likumprojekta normu ar anotācija norādīto informāciju, t.i., starp ko būs atļauti maiņas darījumi šajā teritorijā.

Vēl anotācijā norādīts, ka "ostas teritorija ostas pārvaldes funkciju veikšanai, kas tiks nodota ostas pārvaldei valdījumā, būs īpaši paredzēta ostas pamatdarbības nodrošināšanai. Šajā teritorijā valsts un pašvaldību zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama. Īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības." Tai pat laikā, anotācijā arī norādīts, "ka šajā teritorijā būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa."

Jānorāda, ka nekustamā īpašuma atsavināšana  ietver gan nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības, gan nekustamā īpašuma maiņu. Līdz ar to lūdzam kopumā pārskatīt anotācijā sniegto informāciju par atsavināšanas iespējām ostas teritorijā ( starp ko un kādi atsavināšanas darījumi šajā teritorijā tiek paredzēti).

Vienlaikus, lūdzam skaidrot arī par šajā normā norādītajiem citiem normatīvajiem aktiem, t.i., kādi citi normatīvie akti šajā daļā ir domāti/ paredzēti. 

-

Vēršam uzmanību, ka "kuģu ceļu padziļināšanas" darbības ne vienmēr var tikt uzskatītas par valsts pārvaldes funkciju veikšanu, piemēram, atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17. punkta c) apakšpunktā noteiktajam. Attiecīgi lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka pirms atbalsta piešķiršanas šīs darbības veikšanai tiks veikts izvērtējums komercdarbības atbalsta kontekstā, vai piešķirtais atbalsts kuģu ceļu padziļināšanai ir/nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanu un vai tas kvalificējas/nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Attiecībā uz to, ka kuģu ceļu padziļināšana var būt saistīta ar ostas saimniecisko darbību, lūdzam skatīt arī Eiropas Komisijas argumentāciju valsts atbalsta lietas Nr. SA.41734 (2015/NN) - Latvia Dredging of the Port of Liepaja, 39. punktu.
 

-

Likumprojektā paredzēts, ka viena no ostas padomes kompetencēm būs pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem. Turklāt, anotācijā norādīts, ka ostas padome būs atbildīga par nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā. 
Lūdzam skaidrot, kurš lems par nekustamā īpašuma atsavināšanu ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā, t.i., tā būs ostas pārvalde vai nekustamā īpašuma īpašnieks. 

-

Likumprojektā ietvertā 7.¹ panta piektajā daļā noteikts, ka ostas padome pieņem lēmumus par ostas finanšu plānu, ostu maksu un pakalpojumu tarifu noteikšanu, ilgtermiņa attīstības plānu un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem. Tai pašā laikā ostas padomes kompetence ir noteikta arī likumprojektā ietvertajā 7.² pantā, līdz ar to nav saprotams, kāpēc ostas padomes kompetence ir noteikta divās atšķirīgās normās un lūdzam to skaidrot. Tāpat lūdzam izvērtēt iespēju visu nepieciešamo regulējumu saistībā ar ostas padomes kompetenci noteikt 7.² pantā, t.i. 7.¹ panta piektajā un sestajā daļā noteikto ietvert 7.² pantā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, ka gadījumā, ja Likumprojekta "Grozījumi Ostu likumā" 8. pantā norādītos iegūtos desmit procentus no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas novirzīs ostas infrastruktūras, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai, uzlabošanai, tiks piemērots atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums, tādējādi skaidrojot ar šīs normas piemērošanu saistītos būtiskos aspektus komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma kontekstā.

-

Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka grozījumi saistībā ar ostas padomes un ostas pārvaldnieka iecelšanu stāsies spēkā sešus mēnešus pēc grozījumu izsludināšanas. Tāpat pārejas noteikumu 31.punktā paredzēts, ka līdz šā Likuma 7.³ pantā noteiktā kārtībā tiek atlasīti un iecelti ostas padomes locekļi Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā, ekonomikas ministra un satiksmes ministra virzītie un ar Ministru kabineta rīkojumu ieceltie pārstāvji turpina pildīt ostas pārvaldes padomes locekļa pienākumus, bet ne ilgāk par vienu gadu. Lūdzam skaidrot, vai pārejas noteikumu 31.punktā ir domāts par valdes locekļiem (jo šobrīd nav padomes)? Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par ostu pārvaldes pārvaldību pārejas periodā, t.sk. vai šajā pārejas periodā darbu turpinās pašreizējā valde.

-

Likumprojekta anotācijā ietvertas “obligātās minimālās prasības kandidātiem uz Latvijas lielo ostu padomes un pārvaldnieka amatiem”. Vēršam uzmanību, ka anotācija nav juridiski saistoša, līdz ar to, ja Satiksmes ministrija vēlas noteikt obligāti nosakāmās prasības, tām būtu jābūt nostiprinātām likumprojektā vai kādā citā tiesību aktā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar papildus skaidrojumu, ka Likumprojekta "Grozījumi Ostu likumā" 3. pantā norādītais, ar kuru plānots papildināt Ostas likuma 7. pantu ar piekto daļu, attiecas uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17. punkta c) apakšpunktā noteiktajām valsts pārvaldes funkcijām. Gadījumā, ja puses vienojas par publisko līdzekļu ieguldījumiem saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanai, tad plānotās darbības ir izvērtējamas komercdarbības atbalsta kontekstā.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz papildināt 4.pantu ar vienpadsmito daļu, kas paredz pirmtiesības ostu pārvaldei uz pašvaldībai piederošu zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kas nav nodota tās valdījumā.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, vai pašvaldībai tiek paredzētas pirmtiesības visā ostas teritorijā gan pirmajā gan otrajā zonā, t.i., gan ostas teritorijā, kas nodota ostas pārvaldei valdījumā ostas pārvaldes funkciju veikšanai, gan ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā?

-

Lūdzam precizēt 19.panta ceturtajā daļā norādīto atsauci uz šā likuma 7.panta vienpadsmito daļu, ņemot vērā, ka vienpadsmitās daļas 7.pantā nav.

-

Pārejas noteikumu 31.punktā lūdzam precizēt norādīto atsauci uz šā likuma 7.3 pantu, aizstājot to ar 7.³ pantu.

-

Lūdzam svītrot anotācijas 1.6.sadaļā iekļauto informāciju, ievērojot, ka sniegtajai informācijai anotācijā ir atsevišķas sadaļas, kurās informācija ir sniedzama.
 

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojekta īstenošana neradīs negatīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
 

-