Atzinums

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts nosaka, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus “noteikumi nosaka” un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Attiecīgi, izdodot Ministru kabineta noteikumus atbilstoši projektā ietvertajam pilnvarojumam, Ministru kabineta noteikumu 1. punkts noteiks: "Noteikumi nosaka prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, tai skaitā meža ugunsbīstamajā periodā." Lai gan līdzīgs pilnvarojums ir noteikts spēkā esošajā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, tā formulējums nav visai veiksmīgs un, izdodot jaunus Ministru kabineta noteikumus, var rasties nesaskaņas Ministru kabineta noteikumu projekta saskaņošanas procesā. Proti, jo Ministru kabineta noteikumu projekts paredz regulējumu ārpus pilnvarojuma. 
Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus — noteikumus gadījumā, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. 
Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt projektā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam, kā arī precizēt pilnvarojumu, norādot pilnvarojuma galvenos satura virzienus (vispārināt jau šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" regulējamos aspektus, kā arī paredzēt pilnvarojumu attiecībā uz ugunsdrošības prasību noteikšanu meža jomā).

-

Ņemot vērā starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos, lūdzam projekta 21. panta piektās daļas otrajā teikumā izslēgt vārdus "un piespiedu izpildes kārtību". Vēršam uzmanību uz to, ka administratīvā akta piespiedu izpildi regulē Administratīvā procesa likums un Ministru kabineta noteikumos nevar noteikt no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu regulējumu.
Papildus lūdzam izvērtēt projekta 21. panta piektās daļas otrajā teikumā ietvertos vārdus "ugunsgrēka uzraudzības kārtība". No minētās normas izriet, ka ar to tiek risināti jautājumi par meža uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas. Ievērojot minēto, būtu nepieciešams noteikt meža uzraudzības kārtību pēc ugunsgrēka likvidācijas, nevis ugunsgrēka uzraudzības kārtību.

-

Lūdzam izslēgt projekta 22. panta otrās daļas 3. punktā teikuma daļu, kas sākas ar vārdiem "kā arī atlīdzināt izdevumus un zaudējumus". Vēršam uzmanību uz to, ka šāds pienākums par meža objektu atbildīgajai personai izriet no projekta 5. panta trešās daļas 8. punktā noteiktā. Savukārt projekta 21. panta piektās daļas otrajā teikumā Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums noteikt kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādi līgumi (vienošanās) tiks slēgti projekta 26. panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz šādus publisko tiesību līgumus valsts pārvaldes jomā: sadarbības līgums, administratīvais līgums, deleģēšanas līgums un līdzdarbības līgums.

-

Atkārtoti norādām, ka projektā nav pietiekami precīzi noteiktas pārkāpuma pazīmes, un projekts nesatur arī prasību ugunsdrošības jomā pamatregulējumu.
Administratīvie pārkāpumi ir jānosaka formālajam likumdevējam (Saeimai). Nav pieļaujama situācija, ka administratīvā pārkāpuma saturu būtībā noteic izpildvara (Ministru kabinets). Neskatoties uz to, ka projekta 6. pantā, šķietami, ir ietverti pienākumi un prasības ugunsdrošības jomā, būtībā tas satur gandrīz tikai norādi uz "normatīvajos aktos noteiktām ugunsdrošības prasībām". Neskaitot atsevišķus pienākumus (evakuēties, ziņošanas pienākumus), projektā prasības ugunsdrošības jomā nav noteiktas. Arī ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam neļauj pietiekami konkrēti identificēt iespējamo prasību saturu. Tādējādi nevar uzskatīt, ka administratīvo atbildību (pārkāpumu saturu) šajā gadījumā būtu noteicis likumdevējs.
Līdzīgi apsvērumi attiecināmi arī uz projekta 7. panta otro daļu kopsakarā ar projekta 37. pantu. Likuma saturs nesatur nekādas vadlīnijas Ministru kabinetam, kā rezultātā "atbilstoša izglītība vai apmācība" būs pilnībā atkarīga no izpildvaras.

 

-

Lūdzam izvērtēt, vai minētais aizliegums sistēmiski labāk neiekļautos panta pirmajā daļā.

-

Aicinām izvērtēt projekta 30. panta nepieciešamību, ņemot vērā to, ka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību paredz Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā iekļaujams tikai tas regulējums, kas atšķiras no Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā regulējuma.

-

Aicinām projekta 32. pantā izmantot vienotu terminoloģiju, proti, lietot vārdu "lūgšana" vai vārdu "lūgums". Vienlaikus aicinām izslēgt minētā panta ceturto daļu, ņemot vērā to, ka šāda norma ir deklaratīva.

-

Vārdi "normatīvajos aktos noteikto" ir lieki no juridiskās tehnikas aspekta, tipiskā gadījumā citviet šādas prasības nevar būt noteiktas.

Par ugunsdrošības pakalpojuma sniegšanu bez nepieciešamās izglītības vai apmācības [...] vai par ugunsdrošības pakalpojuma sniegšanu, ja persona nav ieguvusi nepieciešamo izglītību vai apmācību [...].

Anotācijā norādīts, ka: "Paredzēts administratīvās atbildības normas no Meža likuma pārcelt uz speciālo likumu - Likumprojektu, kas regulē meža ugunsdrošību un ugunsdzēsību. Administratīvās atbildības kritēriji izvērtēti likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” anotācijā (https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40437060)." Lūdzam precizēt anotāciju, norādot atsauci uz atbilstošu projektu - anotācijā norādītā atsauce nav pareiza, atsaucē norādītais regulējums un anotācija neparedz grozījumus, kas būtu saistīti ar administratīvo atbildību. 
Anotācijā skaidrojumā par projekta 35. panta otro daļu norādīts :"Par 35.panta trešajā daļā minētājiem pārkāpumiem administratīvo procesu atbilstoši Administratīvā procesa likumam VUGD neveic, jo nav iespējams noteikt novēršanas termiņu par faktisko apstākli, kas notika pagātnē. Šajā gadījumā nepieciešams reaģēt uz personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, tādēļ prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai." Lūdzam precizēt anotāciju, norādot atbilstošu projekta panta daļu.
 

-