Atzinums

Iebilstam pret šo likumprojekta punktu pamatojoties uz šādiem argumentiem:
Nav saprotams caurskatāmības koeficienta nozīme, jo faktiski VID izvērtē SLO iesniegto darbības pārskatu un lemj par nepieciešamību lūgt iesniegt labojumus sagatavotajos dokumentos. 
Trešajām personām šis koeficients nedod izpratni par to cik efektīvi SLO darbojas savā darbības jomās un cik atvērta un skaidra informācija ir pieejamam par tās darbību, jo kā norādīts 4.¹ pantā , izvērtējums ir tikai par sagatavotā dokumenta - Darbības pārskata- kvalitāti, vai ir iesniegts laikā, ir jāpapildina vai nav.
Šis koeficients var radīt maldīgu priekšstatu par SLO darbību kopumā, lai gan, kā jau minēts iepriekš, tas tiek piešķirts par iesniegtā Darbības pārskata kvalitāti, nevis par SLO darbības efektivitāti vai sasniegtiem ietekmes rezultātiem.

-

(1.¹) daļa - Providus iebilst pret piedāvāto risinājumu, proti, ka komisija lemj (jeb izskata un pieņem lēmumu) par papildus darbības jomas piešķiršanu, jo darbības jomu izvēle ir NVO ziņā un pati organizācija vislabāk spēj izlemt, kurās SLO jomās tā vēlās darboties un kurās jomās tā vairs nevēlās darboties (piemēram, samazinot darbinieku skaitu vai nolemjot, ka cita organizācija spēj sasniegt labākus rezultātus, utt). Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka komisijai nav iespējas lemt citādi, kā lūgusi pati biedrība vai nodibinājums, jo komisija nedrīkst liegt organizācijai izvēlēties jaunu jomu vai atteikties no darbībā kādā jomā.
 

-

Providus iebilst pret piedāvāto redakciju un ierosina to izteikt šādi :


 

“biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

1) apakšpunkts - Providus iebilst pret piedāvāto redakciju un aicina noteikt, ka VID var pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācija, ja organizācija pēc atkārtota aicinājuma nav iesniegusi gada pārskatu.
 

-

9.punkts - Providus iebilst pret piedāvāto redakciju, jo nereti saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek izmantoti tādām jomām, kuras organizācija tikai vēlas attīstīt (jeb pilotē) vai reaģē uz sabiedrības vajadzību, un nav saprotams iesmels, kāpēc valsts ar likumu liegtu ko šādu darīt.  Ja SLO statuss tiktu piešķirts organizācijām, kuras pēc būtības atbilst šī likuma mērķim, tātad izveidotas un darbojas sabiedrības labā, nav iemesla noteikt liegumu saimnieciskās darbības ieņēmumu izmantošanas mērķiem. Ja likumdevējs saskata kādus riskus, kur šie ieņēmumi varētu tikt izmantoti un to vajadzētu liegt, tie ir jānosaka likumā (piemēram, vai atļauts no šādiem ieņēmumiem sniegt aizdevumus saviem biedriem un ne tikai? vai atļauts šādus ienākumus nodot tādām organizācijām, kurām nav SLO statuss? vai atļauts šādus ieņēmumus izmantot mērķiem, kas nav minēti pat statūtos (piemēram, reaģējot uz karu Ukrainā, visu noziedo Ukrainas vajadzībām?).
 

-

9.punkts - Providus iebilst pret šādu redakciju, jo nekur nav minēts saraksts ar saimnieciskās darbības veidiem, kas veicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Ikkatra organizācija ir tiesīga izvēlēties savu saimnieciskās darbības veidu (izņemot “aizliegtās darbības”).
 

-

1.punkts - Providus norāda, ka nav saprotams kāds dokuments vai lēmuma veids ir jāsagatavo iepriekš minētām iestādēm, lai VID varētu pieņemt šādu lēmumu - ir jābūt gala lēmumam (kurš nav pārsūdzēts) vai pietiek ar lietas ierosināšanu vai sūdzību no trešās puses?
 

-

3.daļa - Providus iebilst pret šādu redakciju, jo nekur nav minēts saraksts ar saimnieciskās darbības veidiem, kas veicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Ikkatra organizācija ir tiesīga izvēlēties savu saimnieciskās darbības veidu (izņemot “aizliegtās darbības”).

-

2. daļa - Providus iebilst pret šādu likuma redakciju, norādot, ka nedrīkst sodīt organizāciju, ja tā darbojās jebkurā no SLO jomām (pat ja tā nav “piešķirtā” joma) . Tā vietā aicinām noteikt, ka sodāma darbība ir tāda, ja (spēkā esošā likuma 2.panta 2.daļa): 
 
1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses;

3) darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus.
 

-

Providus aicina nostiprināt likumā principu, ka SLO statusu piešķirt tikai tām organizācijām, kuru darbība pilnībā (jeb visa darbība) atbilst Sabiedriskā labuma likuma mērķim un noteikumiem, tādejādi izvairoties no situācijām, kad SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no NVO darbības. Iespējams, ka šis princips papildus ir jāskaidro arī Anotācijā

Pamatojoties uz šo priekšlikumus, Providus aicina precizēt spēkā esošā likuma 3.pantu, izsakot to jaunā redakcijā:


 

3.pants “Sabiedriskā labuma organizācijas”

“Sabiedriskā labuma organizācija ir tāda biedrība vai nodibinājums, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kura veic darbības un aktivitātes, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu”.

Providus aicina likumā noteikt, ka SLO komisijā drīkst darboties tikai tās biedrības vai nodibinājumi, kuriem ir spēkā esošs SLO statuss (nepiedaloties izvērtējumā attiecībā uz pārstāvošās organizācijas iesniegto Darbības pārskatu), pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1) NVO, kurām ir SLO statuss vislabāk spēj izvērtēt sabiedriskā labuma nozīmi organizāciju darbībā, tām ir pieredze un redzējums par kopējo SLO sistēmu un izaicinājumiem;
2) Piedaloties komisijas darbā, kas izvērtēja NVO pieteikumus darbam SLO komisijā bija novērojams, ka tās NVO, kurām nav SLO statuss vai nav bijusi saistība ar SLO likuma piemērošanu, ir vāja izpratne par SLO darbību un nereti šādu organizāciju pārstāvji nespēj nošķirt sabiedriskā labuma organizācijas no biedru labuma organizācijām.

-

Providus aicina papildināt likumprojektu ar gadījumiem, kad SLO statusu var atteikt piešķirt ja:
1) organizācija ir administratīvi sodīta par SLO jomas pārkāpumiem (piemēram, administratīvi sodīta par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, un citiem)
2) organizācija ir administratīvi sodīta par darba tiesību pārkāpumiem (piemēram, administratīvi sodītas par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu, utt).

-

1.daļa - Providus aicina precizēt saimnieciskās darbības skaidrojumu, nosakot, ka tā ir jebkura darbība par atlīdzību, bez piebildes.
 

-

Providus aicina papildināt likumprojektu ar gadījumiem, kad SLO statusu var atņemt, piemēram, ja organizācija ir administratīvi sodīta par SLO jomas pārkāpumiem (piemēram, administratīvi sodīta par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, un citiem)
 

-

6.punkts - Providus aicina paredzēt, ka statusu var atņemt, ja organizācija pēc atkārtota aicinājuma nav iesniegusi gada pārskatu

-

2.punkts - Providus iesaka precizēt, paredzot, ka statusu var atņemt, ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

-