Atzinums

Norma paredz, ka (1.¹) Šā likuma 55. panta sestajā daļā un 89. panta trešajā daļā minētās sabiedrības iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas 2018. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju.”

Lai vienkāršotu normas piemērošanu, likuma prasība jāizteic konkrēti norādot ziņošanas formātu, nevis atsauces veidā uz direktīvu.

-

Pārejas noteikumu 12.punktā nav vēlams ietvert atsauci uz cita likuma pārejas noteikumiem, bet norādīt konkrētu termiņu vai nosacījumu, kuram iestājoties, stājas spēkā šī likuma normas. Lūdzam attiecīgi precizēt pārejas noteikumu redakciju, bet, ja atsauce tiek saglabāta, tad precizēt normas gramatisko redakciju.

-

Tā, kā grozījumi likumā paredz precizēt informācijas sniegšanas prasības juridiskām personām, lūdzam aizpildīt anotācijas 2.3. sadaļu aprēķinot plānotās administratīvās izmaksas, kas rodas informācijas sniegšanas pienākuma izpildes rezultātā. Administratīvās izmaksas aprēķina katrai mērķgupai atsevišķi. Administratīvās izmaksas aprēķina tikai grozījumu daļai. Administratīvo izmaksu aprēķins veicams atbilstoši Paplašinātā standarta izmaksu modeļa metodikai. Pieejama šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-un-normativisma-mazinasana 

-

Normā norādīts, ka par pienākuma izpildi ir atbildīga "sabiedrības vadība". Lūdzam ņemt vērā, ka izmantotā jēdziena "sabiedrības vadība" saturiskais tvērums izriet no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 53.panta otrajā daļā iekavās sniegtā skaidrojuma un nav atbilstošs Komerclikumā nostiprinātajam padomes funkciju un uzdevumu tvērumam (Komerclikuma 291.pants. Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību.)  "Sabiedrības vadības" atbildības pienākums nostiprināts arī Revīzijas pakalpojumu likumā, neskaidrojot jēdziena saturisko tvērumu. 
No minētā secināms, ka jēdziens "sabiedrības vadība" grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu reglamentācijas sfērā tiek izmantots paplašinātā nozīmē (nozīme tieši neizriet no vispārējā komercdarbību regulējošā tiesību akta - Komerclikuma), tādēļ rosinām jēdziena skaidrojumu ietvert Likuma 1.pantā, kas ietver terminu skaidrojumu.

-