Atzinums

Informējam, ka Valsts kontrole veic lietderības revīziju “Vai politikas veidošana un īstenošana sabiedrības integrācijas jomā notiek koordinēti?”, kuras ietvaros revidenti vērtē, vai politika sabiedrības integrācijas (saliedētības) jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota, tajā skaitā analizē attīstības plānošanas dokumentus. Tā kā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.–2027.gadam projekts (turpmāk – Plāns 2024.–2027.gadam) šobrīd ir saskaņošanas stadijā, Valsts kontrole vērtējumu par to pauž, sniedzot atzinumu, un aicina Kultūras ministriju pārskatīt attīstības plānošanas dokumenta kvalitāti pirms tā apstiprināšanas.

1. Lai arī Plānā 2024.–2027.gadam ir analizētas iepriekšējā perioda plāna (2022–2023) izpildes ietekmes novērtējumā[1] minētās aktuālās problēmas, uzskatām, ka vērā ņemamas ir pētnieku sniegtās rekomendācijas par rīcības virzienu rezultatīvo rādītāju precizējumiem. Plānā 2024.–2027.gadam rīcības virzienu rezultatīvo rādītāju formulējums ir tāds pats kā iepriekšējā perioda plānā (atsevišķos gadījumos mainītas rezultatīvo rādītāju vērtības, vienā gadījumā sniegts papildu skaidrojums). Valsts kontrole uzskata, ka Kultūras ministrijai īpaša uzmanība ir jāpievērš tiem rīcības virzienu rezultatīvajiem rādītājiem, kuru mērījumi neiekļaujas Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam darbības periodā, kuru novērtējumi netiek veikti vai nav zināms to veikšanas biežums un atbilstoši pētnieku rekomendācijām, jāapsver papildu rādītāju iekļaušana vai tie jāaizvieto.

2. Iebilstam, ka vairāki Plāna 2024.–2027.gadam projekta pasākumu rezultatīvie rādītāji neatbilst plānotajam darbības rezultātam vai rezultatīvajiem rādītājiem nav noteiktas sasniedzamās vērtības. Piemēram:

a) pasākuma Nr.1.2.3. darbības rezultāts noteikts: nostiprinājusies izpratne par kvalitatīvas un pareizas latviešu valodas nepieciešamību mediju vidē. Taču šī pasākuma rezultatīvais rādītājs noteikts: periodā veikti vismaz divi pētījumi par latviešu valodas kvalitāti elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tā kā pētījumi kā tādi vien nenostiprinās izpratni par kvalitatīvu un pareizu latviešu valodas nepieciešamību mediju vidē, tad būtu precizējams, kādas tieši darbības NELP veiks, kas nostiprinās izpratni par kvalitatīvas un pareizas latviešu valodas nepieciešamību mediju vidē.

b) pasākuma Nr.1.2.4. rezultatīvais rādītājs ir noteikts: palielinājies tādu televīzijas programmu skaits, kas tiek nodrošinātas ar valodas celiņu vai subtitriem latviešu valodā. Šis rezultatīvais rādītājs nav izmērāms, jo nav noteikts, cik ir tādu programmu, kas tiek nodrošinātas ar valodas celiņu vai subtitriem latviešu valodā un par cik to skaits būtu jāpalielina. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt rezultatīvo rādītāju, nosakot vēlamo sasniedzamo vērtību, kas izteikts skaitliskās vienībās vai procentuālajā pieaugumā pret noteikto bāzes vērtību.

3. Plāna 2024.–2027.gadam projekta pasākuma Nr.3.1.5. rezultatīvais rādītājs ir noteikts: patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana, sniedzot sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu – 760 personas. Vēršam uzmanību, ka  šim pasākumam nav norādīts, vai minētie pakalpojumi tiks sniegti Vienas pieturas aģentūras ietvaros. Ja pasākuma Nr.3.1.5. faktiskā izpilde ir paredzēta Vienas pieturas aģentūras ietvaros, lūdzam to norādīt.

4. Ir uzteicama vēlme turpmāk atbalstīt arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņus, taču vienlaikus saskatām risku, ka jauniebraucēju atbalsta sistēma būs sadrumstalota, ja ar pasākumu Nr.3.1.6. ir jāsaprot, ka tā būs atsevišķa, tikai šiem pilsoņiem domāta atbalsta sistēma. Tā kā Vienas pieturas aģentūra tiek plānota kā ilgtspējīga nacionāla līmeņa koordinējošas sistēma jauniebraucējiem, Valsts kontroles ieskatā arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi pakalpojumu varētu saņemt šajā sistēmā.


5. Pasākuma Nr.3.1.8. rezultatīvais rādītājs ir noteikts: vienotas metodikas izstrāde līdz 2027.gada beigām. Vienlaikus Eiropas Komisija ir izstrādājusi Integrācijas un iekļaušanas rīcības plānu 2021.–2027.gadam[2], kurā ir norādīts sasniedzamais un ieteiktās rīcības dalībvalstīm sadalījumā pa jomām, kuras jauniebraucējiem ir svarīgākās: izglītība un apmācība, nodarbinātība un prasmes, veselība un mājoklis. Līdz ar to uzskatām par nesamērīgi ilgu pasākuma ieviešanas laiku (2027.gada beigas).

6. Plānā 2024.–2027.gadam ir analizētas iepriekšējā perioda plāna (2022–2023) izpildes ietekmes novērtējumā[3] minētās aktuālās problēmas, taču to risinājums nav atrodams Plāna 2024.–2027.gadam pasākumos un satura izklāstā nav atspoguļota turpmākā rīcība ar norādītajām problēmām. Valsts kontroles ieskatā problēmu citēšana Plāna 2024.–2027.gadam projektā bez paskaidrojumiem par turpmāko rīcību vai konkrētiem pasākumiem var radīt maldīgu priekštatu par sabiedrības integrācijas jomā risināmajiem jautājumiem.

[1] SIA “CIVITTA LATVIJA”, Ietekmes izvērtējums par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023.gadam, 2023.

[2] https://migrant-integration.ec.europa.eu/news/ec-reveals-its-new-eu-action-plan-integration-and-inclusion-2021-2027_en

[3] SIA “CIVITTA LATVIJA”, Ietekmes izvērtējums par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023.gadam, 2023.
 

-

1. Plāna 2024.–2027.gadam projektā minēts, ka tajā iekļautie rezultāti un rezultatīvie rādītāji ir noteikti, pamatojoties uz 2020.gadā veikto Baltijas Sociālo zinātņu institūta (Baltic Institute of Social Sciences – turpmāk BISS) pētījumu “Priekšlikumi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim”[1]. Plānā 2024.–2027.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda plānu (2022–2023) ir ietverti arī papildus rezultatīvie rādītāji, balstoties uz biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” 2023.gadā sagatavoto pārskatu “Sabiedrības saliedētības radara ziņojums”[2]. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt Plāna 2024.–2027.gadam projektu norādot, pamatojoties uz kādu metodiku vai pētījumu tika noteikti politikas rezultatīvie rādītāji.

2. Vairākiem Plāna 2024.–2027.gadam projekta rīcības virzienu rezultatīvajiem rādītājiem nav noteikta sasniedzamā vērtība, ir noteikta tikai tendence – sarūkoša vai pieaugoša tendence attiecībā pret bāzes vērtību. Valsts kontroles priekšlikums ir precizēt rīcības virzienu rezultatīvos rādītājus, nosakot sagaidāmo vērtību, jo pretējā gadījumā nav skaidrs, kas tiks uzskatīts par rīcības virziena rezultātu sasniegšanu.

3. Plāna 2024.–2027.gadam projekta pasākums Nr.1.1.1. un pasākums Nr.1.1.2. būtu apvienojami vienā, jo abu pasākumu darbības rādītāji ir gandrīz vienādi: “Nodrošināts atbalsts novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai. Stiprināta nacionālā identitāte un piederības sajūta” un attiecīgi “Nodrošināts atbalsts Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai. Stiprināta nacionālā identitāte un piederības sajūta”.

4. Aicinām nodalīt pasākumus un finansējumu latviešu valodas apguves sistēmas izveidei, norādot sistēmas izveidei nepieciešamo finansējumu, un latviešu valodas apguvei, t. i., finansējums apmācību nodrošināšanai, tostarp arī turpmākajos gados (pasākums Nr.1.2.2.).

5. Aicinām svītrot pasākumu Nr.2.3.6., jo Kultūras ministrijas funkcijas sabiedrības integrācijas jomā ir nodrošināt datos balstītu politikas īstenošanu.

[1] Baltic Institute of Social Sciences, Priekšlikumi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim, 2020.

[2] Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, Sabiedrības saliedētības radara ziņojums, 2023.  
 

-