Atzinums

Grozījumos ietvertā 26. panta redakcija nosaka pienākumu īstenot darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, taču nav atrunāts, ka šāds pienākums nav nosakāms īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un īpaši aizsargājamajos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kur koku bojājumi neapdraud saimnieciskos mežus, savukārt bojājumu ierobežošanas pasākumi negatīvi ietekmētu īpaši aizsargājamās sugas un biotopus un meža ekosistēmas dabisku attīstību kopumā.

26. panta 1) punktu izteikt šādā redakcijā:
1) īstenot darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, ciktāl tas nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības mērķu sasniegšanu;

Nosakot pienākumu īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai ierobežotu to izplatīšanos, Valsts meža dienestam ir jāņem vērā spēkā esošie normatīvi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un sugu un biotopu aizsardzības jomā, jo mežaudzes nociršana vai bojāto koku izvākšana var iznīcināt vai negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamās sugas un biotopus un būt pretrunā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai tās funkcionālās zonas izveidošanas mērķi.

27. panta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai, pamatojoties uz šā likuma 29.1 pantā minētā monitoringa rezultātiem un ņemot vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības regulējumu, Valsts meža dienests var noteikt pienākumu šā likuma 26. pantā minētajām personām:
 

Pašreizējās situācijas, problēmu un risinājumu aprakstā nepieciešams minēt, ka koku un mežaudžu izciršana kaitēkļu un slimību ierobežošanai var iznīcināt vai negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamos biotopus un sugas un ir pretrunā ar meža ekosistēmas dabisku attīstību, kas var būt noteikta kā konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai funkcionālās zonas izveidošanas mērķis. Līdz ar to, nosakot pienākumus un pasākumu kaitēkļu un slimību ierobežošanai, jāņem vērā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības mērķi un tiesiskais regulējums.

-

Lai arī juridiski formāli uz šo likumprojektu sabiedrības līdzdalības nepieciešamību var neattiecināt, taču pēc būtības sabiedrības līdzdalība ir ļoti nepieciešana, jo likumprojekts skar sabiedrības kopējās intereses – meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un jo īpaši – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu teritorijās, kur prioritāra ir meža dabiska attīstība un kaitēkļu ierobežošana saimnieciskās interesēs nav aktuāla. Tāpat arī likumprojekts skar meža īpašnieku un apsaimniekotāju intereses un savlaicīga ieinteresēto pušu iesaistīšana diskusijās veicinātu vienotas izpratnes veidošanos un atbalstu likumprojektā ietveramajiem risinājumiem.

Papildināt skaidrojumu šādā redakcijā:
Lai gan likumprojekta izstrādē netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, likumprojekta deleģēto Ministru kabineta noteikumu (skat. anotācijas 4.1.1. sadaļu) projekta izstrādē tiks iesaistītas visas meža ilgtspējīgā apsaimniekošanās ieinteresētās puses (gan valsts institūciju, gan meža īpašnieku un apsaimniekotāju NVO, vides NVO u.c. pārstāvji).

Anotācijas 8.1.6. sadaļas aprakstu nepieciešams papildināt, norādot, ka pasākumu īstenošana meža kaitēkļu un slimību ierobežošanai un apkarošanai var negatīvi ietekmēt meža bioloģisko daudzveidību, tostarp īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, kā arī ir pretrunā ar tādu īpaši aizsargājamo teritoriju vai to funkcionālo zonu izveidošanas mērķi, kurās kā prioritāte noteikta meža ekosistēmas dabiska attīstība. Lai novērstu vai mazinātu meža kaitēkļu un slimību ierobežošanas un apkarošanas pasākumu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, tiks ņemts vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu jomā esošais tiesiskai regulējums, kā arī tiks rūpīgi izvērtēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās veicamo pasākumu nepieciešamība.

-