Projekta ID
24-TA-2238Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
30.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Projektā paredzētais pienākumu izpildītāja iecelšanas maksimālais ilgums var sarežģīt iespēju nodrošināt iestādes darbības nepārtrauktību.
No projekta 3. panta izriet, ka padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa pienākumu izpildītāju ieceļ ne ilgāk kā uz gadu. Projekta anotācijā skaidrots: "Lai šādam pagaidu risinājumam būtu īstermiņa raksturs un tiktu veicināta KL 5. pantā minētā padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentu atlase un apstiprināšana amatā saprātīgā termiņā, Likumprojektā tiek arī noteikts, ka Konkurences padomes amatpersonas padomes locekļa statusā tiek apstiprinātas ne ilgāk kā uz gadu."
Tomēr netipiskās situācijās šāds risinājums var izrādīties nepiemērots, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. Vispārīgi valsts pārvaldē katrai amatpersonai jābūt aizvietotāju ķēdei. Nevar būt tā, ka pārvalde kļūst rīcībnespējīga, ja viena vai vairākas amatpersonas dažādu iemeslu dēļ nevar pildīt savus pienākumus (Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 26.06.2022., Nr. 95). Tālab, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 33. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka iestādes vadītāju aizvieto nākamā zemākā amatpersona, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
Projektā paredzētais regulējums nepiedāvā risinājumu situācijā, ja tomēr gada laikā pretendenta atlase un apstiprināšana amatā nav noslēgusies. Ir atbalstāma pieeja, ka amatpersonas atlasei un apstiprināšanai nosaka termiņu, taču tā neievērošanas sekas nevarētu būt šīs amatpersonas pienākumu izpildītāja neesība.
No projekta 3. panta izriet, ka padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa pienākumu izpildītāju ieceļ ne ilgāk kā uz gadu. Projekta anotācijā skaidrots: "Lai šādam pagaidu risinājumam būtu īstermiņa raksturs un tiktu veicināta KL 5. pantā minētā padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentu atlase un apstiprināšana amatā saprātīgā termiņā, Likumprojektā tiek arī noteikts, ka Konkurences padomes amatpersonas padomes locekļa statusā tiek apstiprinātas ne ilgāk kā uz gadu."
Tomēr netipiskās situācijās šāds risinājums var izrādīties nepiemērots, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. Vispārīgi valsts pārvaldē katrai amatpersonai jābūt aizvietotāju ķēdei. Nevar būt tā, ka pārvalde kļūst rīcībnespējīga, ja viena vai vairākas amatpersonas dažādu iemeslu dēļ nevar pildīt savus pienākumus (Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 26.06.2022., Nr. 95). Tālab, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 33. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka iestādes vadītāju aizvieto nākamā zemākā amatpersona, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
Projektā paredzētais regulējums nepiedāvā risinājumu situācijā, ja tomēr gada laikā pretendenta atlase un apstiprināšana amatā nav noslēgusies. Ir atbalstāma pieeja, ka amatpersonas atlasei un apstiprināšanai nosaka termiņu, taču tā neievērošanas sekas nevarētu būt šīs amatpersonas pienākumu izpildītāja neesība.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Izvērtējami un projekta anotācijā plašāk skaidrojami tirgus dalībnieka amatpersonas atbildības priekšnoteikumi.
1. Projektā vispirms (grozāmā likuma 43. panta pirmā daļa) vispārīgi paredzēts, ka tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu, ja "konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskās personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā".
Projektā tirgus dalībnieka amatpersonas jēdziens ir ierobežots, proti, tas ietver tikai Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā norādītos amatus. Ievērojot arī projektā ietvertā Konkurences likuma 43. panta otrās daļas regulējumu, rodas jautājums, vai un kāda praktiska nozīme būs iepriekšminētajam šā panta pirmajā daļā ietvertajam atbildības priekšnoteikumam. Aicinām izvērtēt, vai to ir nepieciešams saglabāt projektā.
2. Lai amatpersonai varētu piemērot atbildību (tiesību ierobežojumu), nepieciešams konstatēt, ka tā ir veikusi attiecīgo nepieļaujamo rīcību un vismaz nepastāv juridiski pieļaujami attaisnojumi, kas izslēdz atbildību. Amatpersonai nevar piemērot tiesību ierobežojumu, ja tai nav bijusi objektīva iespēja no pārkāpuma izvairīties (sal. sk.: Danovskis E. Vainas jēdziens Latvijas administratīvajās tiesībās. Grām.: Danovskis E. Administratīvās tiesības. Raksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 59.-67.lpp.).
2.1. Projektā minētais pirmais apstāklis ir, ka tirgus dalībnieka amatpersona ir bijusi "tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā". Projekta anotācijā nav skaidrots, ko varētu nozīmēt "tieša iesaiste" pārkāpuma izdarīšanā. Domājams, ka tam atbilstu situācija, ka amatpersona pati vai kopīgi ar citu personu (resp., grupā) izdarījusi pārkāpumu. Taču jautājumus rada situācijas, kas līdzinātos sodu tiesībās zināmajam līdzdalības institūtam, piemēram, ja amatpersona organizējusi pārkāpuma izdarīšanu, pamudinājusi citu amatpersonu to izdarīt vai kaut kādā veidā atbalstījusi. No projekta anotācijā ietvertā 46. panta skaidrojuma nojaušams, ka pārkāpuma ierosinātājai vai vadītājai atbildība kaut kādos gadījumos varētu būt piemērojama.
2.2. Projektā paredzēts, ka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu arī tad, ja "tirgus dalībnieka amatpersona nezināja, ka tirgus dalībnieks ir iesaistīts pārkāpumā, tomēr tirgus dalībnieka amatpersonai konkrētajos apstākļos to vajadzēja zināt". Neattaisnojama nezināšana neizslēdz atbildību. Taču šajā gadījumā nav redzama personas objektīvā saikne ar pārkāpumu. Ja tirgus dalībnieka amatpersona pati nav nekādā veidā iesaistījusies pārkāpuma izdarīšanā (ne tieši, ne netieši), kā arī nav zinājusi par pārkāpumu, taču tai vajadzēja zināt šādus apstākļus, vai tas vien jau ir pietiekams pamats, lai piemērotu tiesību ierobežojumu?
2.3. Konkurences likumā aizliegtas vienošanās subjekts ir tirgus dalībnieks. Citiem vārdiem sakot, tirgus dalībnieks izdara šo pārkāpumu. Tomēr vienlaikus projektā ir lietoti apzīmējumi, ka tirgus dalībnieks "īsteno pārkāpumu" vai "ir iesaistīts pārkāpumā". Lai apzīmētu vienu un to pašu lietu, projektā izmantojams viens un tas pats jēdziens.
2.4. Kopumā projekta anotācijā ieteicams lielāku uzmanību veltīt atbildības priekšnoteikumu detalizētam skaidrojumam. Šāda veida regulējums nav tipisks ne administratīvajām tiesībām, ne sodu tiesībām. Līdz ar to nepastāv vispārzināmi doktrīnā vai tiesu praksē attīstīti, plaši aplūkoti tirgus dalībnieka amatpersonas atbildības priekšnoteikumi. Ne tikai normu tiešajiem adresātiem, bet arī piemērotājiem var rasties jautājumi, kas patiesībā saprotams ar projektā lietotajiem priekšnoteikumiem ("tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā", "neveica darbības, kuras tai bija pienākums veikt, lai pārkāpumu novērstu" utt.).
1. Projektā vispirms (grozāmā likuma 43. panta pirmā daļa) vispārīgi paredzēts, ka tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu, ja "konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskās personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā".
Projektā tirgus dalībnieka amatpersonas jēdziens ir ierobežots, proti, tas ietver tikai Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā norādītos amatus. Ievērojot arī projektā ietvertā Konkurences likuma 43. panta otrās daļas regulējumu, rodas jautājums, vai un kāda praktiska nozīme būs iepriekšminētajam šā panta pirmajā daļā ietvertajam atbildības priekšnoteikumam. Aicinām izvērtēt, vai to ir nepieciešams saglabāt projektā.
2. Lai amatpersonai varētu piemērot atbildību (tiesību ierobežojumu), nepieciešams konstatēt, ka tā ir veikusi attiecīgo nepieļaujamo rīcību un vismaz nepastāv juridiski pieļaujami attaisnojumi, kas izslēdz atbildību. Amatpersonai nevar piemērot tiesību ierobežojumu, ja tai nav bijusi objektīva iespēja no pārkāpuma izvairīties (sal. sk.: Danovskis E. Vainas jēdziens Latvijas administratīvajās tiesībās. Grām.: Danovskis E. Administratīvās tiesības. Raksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 59.-67.lpp.).
2.1. Projektā minētais pirmais apstāklis ir, ka tirgus dalībnieka amatpersona ir bijusi "tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā". Projekta anotācijā nav skaidrots, ko varētu nozīmēt "tieša iesaiste" pārkāpuma izdarīšanā. Domājams, ka tam atbilstu situācija, ka amatpersona pati vai kopīgi ar citu personu (resp., grupā) izdarījusi pārkāpumu. Taču jautājumus rada situācijas, kas līdzinātos sodu tiesībās zināmajam līdzdalības institūtam, piemēram, ja amatpersona organizējusi pārkāpuma izdarīšanu, pamudinājusi citu amatpersonu to izdarīt vai kaut kādā veidā atbalstījusi. No projekta anotācijā ietvertā 46. panta skaidrojuma nojaušams, ka pārkāpuma ierosinātājai vai vadītājai atbildība kaut kādos gadījumos varētu būt piemērojama.
2.2. Projektā paredzēts, ka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu arī tad, ja "tirgus dalībnieka amatpersona nezināja, ka tirgus dalībnieks ir iesaistīts pārkāpumā, tomēr tirgus dalībnieka amatpersonai konkrētajos apstākļos to vajadzēja zināt". Neattaisnojama nezināšana neizslēdz atbildību. Taču šajā gadījumā nav redzama personas objektīvā saikne ar pārkāpumu. Ja tirgus dalībnieka amatpersona pati nav nekādā veidā iesaistījusies pārkāpuma izdarīšanā (ne tieši, ne netieši), kā arī nav zinājusi par pārkāpumu, taču tai vajadzēja zināt šādus apstākļus, vai tas vien jau ir pietiekams pamats, lai piemērotu tiesību ierobežojumu?
2.3. Konkurences likumā aizliegtas vienošanās subjekts ir tirgus dalībnieks. Citiem vārdiem sakot, tirgus dalībnieks izdara šo pārkāpumu. Tomēr vienlaikus projektā ir lietoti apzīmējumi, ka tirgus dalībnieks "īsteno pārkāpumu" vai "ir iesaistīts pārkāpumā". Lai apzīmētu vienu un to pašu lietu, projektā izmantojams viens un tas pats jēdziens.
2.4. Kopumā projekta anotācijā ieteicams lielāku uzmanību veltīt atbildības priekšnoteikumu detalizētam skaidrojumam. Šāda veida regulējums nav tipisks ne administratīvajām tiesībām, ne sodu tiesībām. Līdz ar to nepastāv vispārzināmi doktrīnā vai tiesu praksē attīstīti, plaši aplūkoti tirgus dalībnieka amatpersonas atbildības priekšnoteikumi. Ne tikai normu tiešajiem adresātiem, bet arī piemērotājiem var rasties jautājumi, kas patiesībā saprotams ar projektā lietotajiem priekšnoteikumiem ("tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā", "neveica darbības, kuras tai bija pienākums veikt, lai pārkāpumu novērstu" utt.).
Piedāvātā redakcija
-