Atzinums

Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) pateicas par Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) ieguldīto darbu, sagatavojot atjauninātu likumprojekta “Klimata likums”[1] redakciju (turpmāk – Likumprojekts), kā arī par darbu sagatavojot Viedokļu pārskatu[2]. FICIL turpina atbalstīt mērķi pārvaldīt un pēc iespējas ierobežot klimata pārmaiņu negatīvās sekas Latvijā, tādēļ virzoties uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību.

Tomēr, iepazinusies ar atjaunināto Likumprojekta redakciju, FICIL to nesaskaņo un turpina vērst uzmanību uz vairākām nepilnībām. Likumprojekts vēl joprojām nenes klimata jomas centrālā jeb jumta likuma slodzi, kā arī tas nesatur pietiekamu tiesisko regulējumu, lai likums “Par piesārņojumu” zaudētu spēku, stājoties spēkā Klimata likumam. Turpmāk tekstā ir norādīti tikai būtiskākie iebildumi pret Likumprojektu, jo publiskajai apspriešanai atvēlētajā īsajā termiņā nav iespējams detalizēti un pilnvērtīgi izvērtēt jaunā Likumprojekta redakciju un tā anotāciju.


[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9

[2] Viedokļu pārskats 21-TA-62
 

-

Likuma mērķis vēl joprojām ir definēts un orientēts uz ES un citu starptautisko saistību izpildi, radot iespaidu, ka Latvijai trūkst savu patstāvīgu un pamata vajadzību un mērķu klimata jomā. Privātais sektors Latvijā ir ieinteresēts, lai savlaicīgi un pilnā apmērā tiktu izpildītas ne tikai ES un citas starptautiskās saistības, bet Klimata likums kalpotu arī par pamatu Latvijas specifisko vajadzību un nianšu regulēšanai. Uzņēmumu darbības šajās jomās nevar tikt liegtas vai kavētas tikai tādēļ, ka Klimata likuma mērķi tiek formāli sasaistīts tikai ar ES un starptautisko saistību izpildi. Ņemot vērā iepriekš pausto, FICIL vēlas izvairīties no situācijas, ka valsts pārvalde vai pašvaldība šo varētu izmantot kā iemeslu, lai  liegtu vai praktiski apgrūtinātu privātā sektora iespēju ar saviem spēkiem, līdzekļiem un resursiem rīkoties tajās klimata pārmaiņu pārvaldības jomās, kas, iespējams, (a) ir specifiskas Latvijai vai nelielam kaimiņvalstu lokam, (b) skar visas ES dalībvalstis, bet tām nav izstrādātas ES līmeņa prasības vai pienākumi, vai (c) kopumā papildina ES un starptautiskās prasības un spēj dot papildu pienesumu kopīgo mērķu sasniegšanā.

FICIL turpina norādīt, ka Likumprojektam ir jākalpo par pamatu visu klimata jautājumu risināšanai Latvijā, tam ir jāsatur nacionāla mēroga ambīcijas un vīzija par turpmāko attīstību, kas plašākā kontekstā iegulst ES un starptautiskā klimata jautājumu pārvaldībā. Formālas atsauces uz starptautiskiem dokumentiem nespēj Likumprojektam piešķirt to jēgpilno centrālā normatīvā akta slodzi un mērķi, ko tam būtu jānes. 

Viedokļu pārskatā nav atrodams skaidrojums vai pamatojums FICIL 2023.gada 6.septembra izteikto iebildumu neņemšanai vērā.
 

-

Likumprojekta 3.panta pirmā daļa (iepriekš – 4.panta pirmā daļa)

Likumprojekta 3.panta pirmajā daļā minēto attīstības plānošanas dokumentu, kura nosaukums un saturs ir atrodams šā panta daļā norādītajā regulā, KEM paredzēts izstrādāt līdz 2028.gada 1.decembrim. Savukārt Ministru kabinetam (turpmāk – MK) noteikts pienākums to apstiprināt līdz 2029.gada 1.janvārim.

FICIL ir iepazinusies ar Viedokļu pārskata 145.punktu. Tajā ir norādīts, ka plāns jau ir izstrādāts 2019.gadā. FICIL ieskatā, kopš 2019. gada ir notikušas virkne nozīmīga mēroga pārmaiņas (gan dabas katastrofas, gan citas izmaiņas), kas visticamāk praktiski ir ietekmējušas jautājumus un risinājumus, kas iestrādāti 2019. gada plānā. FICIL ieskatā, un ņemot vērā notikušo un plāna nozīmīgu (tas atzīts par derīgu un izpildāmu) nevajadzētu atlikt plāna pārskatīšanu līdz 2028. gadam.

Viedokļu pārskatā nav atrodams skaidrojums vai pamatojums FICIL 2023.gada 6.septembra izteikto iebildumu neņemšanai vērā. Proti, Viedokļu pārskatā vispār nav sniegta atbilde uz FICIL izteikto iebildumu, ka tik nozīmīga un apjomīga plāna izstrāde līdz 2028.gada 1.decembrim un apstiprināšana Ministru kabinetā līdz 2029.gada 1.janvārim ir vērtējama kā nesamērīgi īss termiņš kvalitatīvu diskusiju noturēšanai ar nozari un izsvērtai lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Likumprojekta 3.panta otrā daļa (iepriekš – 4.panta otrā daļa)

Likumprojekts noteic KEM pienākumu atjaunināt stratēģiju, “ja ir konstatēts, ka tajā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla”. Ne Likumprojekts, ne tā anotācija nedod nekādu priekšstatu vai norādi par to, kas saprotams ar “informāciju” stratēģijā, kas ir “būtiski neaktuāla” informācija, kā arī kurš un kad konstatē informācijas būtisko neaktualitāti. Šāds skaidrojums nav atrodams arī Viedokļu apkopojumā.

Privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīgi, ka Likumprojektā tiktu iestrādāts ne tikai konstatētājs, bet arī vairāki kritēriji, pie kuriem stratēģijas pārskatīšanu varētu sagaidīt vai pieprasīt no KEM. Straujo klimata pārmaiņu ietekmē stratēģijā iekļauta informācija, visticamāk, var kļūt būtiski neaktuāla pirms to paredzēts atkārtoti pārskatīt. Sabiedrības rīcībā ir jābūt instrumentiem, kas ar samērīgu regularitāti un pie saprātīgu priekšnoteikumu iestāšanās var prasīt stratēģijas aktualizēšanu.

Viedokļu pārskatā nav atrodams skaidrojums vai pamatojums FICIL 2023.gada 6.septembra izteikto iebildumu neņemšanai vērā.
 

-

FICIL novērtē, ka Likumprojektā Finanšu ministrija tiek pievienota visiem plānotajiem darbības virzieniem.

Savukārt, FICIL ieskatā, vēljoprojām būtu nepieciešams skaidrāk minēt koordinējošo un sadarbības ministriju lomu. Nav līdz galam skaidrs, kura ministrija uzņemsies centrālo lomu konkrētā sektora jautājumu risināšanā, izpildes uzraudzībā un atbildībā par ieviesto risinājumu spēju vai nespēju sasniegt konkrēti uzstādītus rezultātus. FICIL iesaka papildināt Likumprojektu, nosakot koordinējošās ministrijas mandātu, iepriekš izvērtējot prasības pamatotību un efektivitāti, uzdot citām ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm īstenot konkrētus uzdevumus, sagatavot noteiktus dokumentus vai monitorēt aktuālos datus par pieņemto plānu izpildi, lai pēc iespējas laicīgi identificētu nepieciešamību pielāgot vai pārveidot rīcības plānus.
 

-

Likumprojekts noteic KEM pienākumu izstrādāt klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu. FICIL atbalsta šādu izvertējumu, jo tas izgaismotu klimata pārmaiņu aktuālās problēmas un potenciālos riskus, savlaicīgi informējot par tiem arī privāto sektoru un plašāku sabiedrību.

FICIL ieskatā, šāds izvērtējums būtu cieši jāsalāgo ar pārējiem plānošanas dokumentiem, kas ietilpst Likumprojekta ietvarā vai tiek izstrādāti Latvijā ārpus Likumprojekta tvēruma. Tas ļautu KEM izmantot aktuālāko informāciju par riskiem un ievainojamībām, gatavojot savus plānus un tajos noteiktos uzdevumus. FICIL ieskatā, 2026.gadā pabeigtais izvērtējums varētu vairs precīzi neatspoguļot situāciju un riskus, pirms tiek sagatavoti plānošanas dokumenti, kuri jānodod MK apstiprināšanai līdz 2028.gada vai 2030.gada beigām. Ņemot vērā klimata pārmaiņu tempu, apmēru un nereti plašo ietekmi, FICIL kopumā aicina riskus un ievainojamības pārskatīt biežāk par Likumprojektā noteiktajiem 10 gadiem.

Viedokļu apkopojumā norādīts, ka risku un ievainojamības pārskatīšanai būtu jānotiek ne tikai reizi 10 gados, bet arī pēc nepieciešamības. FICIL novērtē, ka viedoklis ir daļēji ņemts vērā. Tomēr, turpina paust nostāju, ka privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām ir nozīmīgi, ka Likumprojektā tiek ielikti priekšnoteikumi, pie kuriem risku un ievainojamības pārvērtēšanu varētu pamatoti sagaidīt vai pieprasīt. Sabiedrības rīcībā ir jābūt instrumentiem, kas ar samērīgu regularitāti un pie saprātīgu priekšnoteikumu iestāšanās var prasīt risku un ievainojamības izvērtējuma aktualizēšanu.
 

-

Likumprojekta 10.panta pirmais un otrais apakšpunkts (iepriekš – 11.panta pirmais un otrais apakšpunkts)

FICIL turpina neatbalstīt, ka Likumprojekta 10.panta pirmajā apakšpunktā uzņēmējiem tiek iestrādāts šādi formulēts pienākums: “veicina pasākumu īstenošanu ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisija”. Situācijās, kad normatīvais akts noteic pienākumu, tad būtu jāizvairās no vispārīgas formulēšanas. Uzņēmēji ar pienākumu saprot kaut ko, par kā nedarīšanu iestājas negatīvas sekas. Ja uzņēmējiem tiek noteikts kāds pienākums, no normatīvā akta ir konkrēti jāsaprot gan pienākums, gan arī sekas par pienākuma pilnīgu vai daļēju neizpildi.

Viedokļu pārskata 145.punktā norādīts, ka minētais pienākums attiecas tikai uz ETS dalībniekiem un sekas tikšot noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Tomēr FICIL turpina iebilst pret vispārīgo un nekādas, pat aptuvenas sekas neiezīmējošo regulējumu Likumprojekta 10.panta pirmajā apakšpunktā, jo tieši šī tiesību norma kalpos par pamatu Ministru kabineta deleģējuma tvēruma noteikšanai. Pie šāda formulējuma, kas nekādi nav sasaistīts ar Viedokļu pārskatā minētajām citām tiesību normām Likumprojektā, Ministru kabineta rīcību deleģējuma ietvaros nav iespējams prognozēt vai paredzēt. Viedokļu pārskata 145.punktā nav dots konkrēts skaidrojums uz FICIL iepriekš izteikto iebildumu.

Līdzīgi FICIL aicina Likumprojekta 10.panta otrajā apakšpunktā konkrēti noteikt, kādu monitoringu uzņēmējiem obligāti būs jāveic. Normatīvajam aktam būtu pēc iespējas skaidrāk jāizskaidro, tas, kādi dati, kādā regularitātē un apjomā ir vācami, analizējami un kāds ir monitoringa mērķis. Tāpat, FICIL aicina skaidrot, kā, valsts pārvalde, praksē izmantos apkopotos monitoringa datus un, to kāda būs to ietekme uz politikas veidošanu, plānošanu vai rīcību koriģēšanu.

Viedokļu pārskata 145.punktā nav dota atbilde vai skaidrojums uz FICIL iepriekš izteikto iebildumu pret Likumprojekta 10.panta otro apakšpunktu (iepriekš – 11.panta otro apakšpunktu).

Likumprojekta 10.panta piektais apakšpunkts (iepriekš – 11.panta piektais apakšpunkts)

Likumprojekta 10.pantā uzskaitītajiem uzņēmumiem noteikts pienākums vienu un to pašu informāciju iesniegt vienlaikus četriem adresātiem: KEM, citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai.

FICIL jau vairākkārt ir paudis nepieciešamību izvairīties no situācijām, kurās uzņēmumam būtu jāsniedz vieni un tie paši dati vairākām valsts iestādēm. Ja uzņēmums ir iesniedzis konkrētu informāciju vienai valsts pārvaldes iestādei, tad šai iestādei ir pienākums to tālāk izsniegt citām valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedrībai. Uzņēmēji jau ilgstoši ir izteikuši nepieciešamību ieviest ‘vienas pieturas aģentūras’ principu datu un informācijas iesniegšanā valsts pārvaldei. FICIL uzskata, ka vairāku adresātu noteikšana ir pretrunā Valsts kancelejas mērķim mazināt administratīvo un birokrātisko slogu uzņēmējiem.

Viedokļu pārskata 145.punktā norādīts, ka informācija ir dažāda veida un iesniedzama uz likumprojekta un tā deleģēto Ministru kabineta noteikumu pamata. Tomēr, nav izdarītas nekādas redakcionālas izmaiņas Likumprojekta 10.panta piektajā apakšpunktā, kas atspoguļotu Viedokļa pārskatā pausto.
 

uzrauga un kontrolē darbības datus un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, veicot monitoringu, kā noteikts šā likumā 12. un 16. pantā;

sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai un Valsts vides dienestam, šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, tai skaitā informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Caurskatot atļaujas izsniegšanas termiņu Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā un atskaites periodu Likumprojekta 12.panta piektajā daļā, FICIL saprot, ka pirmā atskaite būs jāiesniedz 3 mēnešu laikā pēc atļaujas saņemšanas, ietverot tajā arī vienu kalendāro gadu (2024.gads), kas neietilpst laika periodā, kopš uzņēmumam ir izsniegta atļauja. Citiem vārdiem, triju mēnešu laikā uzņēmējiem būs jāsniedz atskaite, kas pierādīs, ka tie izpildīja atļaujas prasības vienu kalendāro gadu pirms atļaujas saņemšanas? FICIL lūdz šāda regulējuma nepieciešamību detalizēti un izvērsti skaidrot anotācijā. Savukārt, ja augstāk minētais nebija panta mērķis, aicinām pārskatīt Likumprojekta 10.panta pirmo un piekto daļu, tās savstarpēji salāgojot.

Viedokļu pārskata 145.punktā norādīts, ka potenciāli ETS2 operatori līdz 2023.gada beigām tiks informēti par to, kādi dati ir jāievāc, sākot ar 2024.gada janvāri.

FICIL šādu pieeju datu ievākšanas, uzkrāšanas, uzglabāšanas, apstrādes un analīzes pienākumu uzlikšanai uzņēmējiem atzīst par nepamatotu. Proti, šis FICIL viedoklis tiek iesniegts novembrī, kas ir – pusotru mēnesi, pirms potenciālajiem ETS2 operatoriem iestāsies pienākums sākt iegūt, uzkrāt, uzglabāt, apstrādāt un analizēt datus, kuri šiem operatoriem vēl nav zināmi. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai izveidotu un izvietotu nepieciešamās iekārtas, mērierīces un digitalizētus risinājumus šo datu vākšanai un apstrādei.

 

-

Bez maksas piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaite vispārīgi veicama atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tomēr Likumprojekta 23.panta ceturtā daļa noteic KEM tiesības pēc 5 gadu cikla beigām pārbaudīt uzņēmēja finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Likumprojekta 23.panta otrajai daļai.  Neatbilstības gadījumā KEM var pieņemt lēmumu, ka uzņēmējam 3 gadu laikā ir jāizpilda iepriekš neizpildītais. Savukārt, ja arī šajos papildus 3 gados iepriekš neizpildītais netiek izpildīts, KEM ir tiesīgs pieprasīt uzņēmumam atgriezt finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.

FICIL ieskatā, šādi formulēta regulējuma praktiska izpilde būs teju neiespējama. Valsts uzņēmējam piešķirs bezmaksas kvotas, nevis finanšu līdzekļus, kurus pēc 8 gadiem iespējams vajadzēs atgriezt. Ir jābūt skaidram mehānismam, lai abas puses jau bezmaksas kvotu piešķiršanas brīdī vienādi zinātu šo kvotu finanšu vērtību. Šīs pašas vērtības atmaksāšana pēc 8 gadiem ignorēs tirgus attīstību, inflāciju vai deflāciju un citus būtiskus aspektus, kas spēj būtiski ietekmēt bezmaksas emisiju kvotu finanšu vērtību 8 gadu laikā. FICIL uzskata, ka šiem aspektiem būtu jābūt iestrādātiem Likumprojektā.

Viedokļu pārskatā ir norādītas izmaiņas, kas izdarītas Likumprojekta 23.panta piektajā un sestajā daļā, kā arī tā papildināta ar jaunu devīto daļu. Tomēr FICIL ieskatā šie papildinājumi pilnībā neatbilst FICIL iepriekš izteiktajam iebildumam.

 

-

FICIL iebilst, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē informāciju par iespējamu uzņēmuma saistību neizpildi, pirms tas informē VVD un pirms VVD ir pārbaudījusi (konstatējusi), vai tiešām uzņēmums nav izpildījis saistības.

Proti, Likumprojekta 25.pants noteic konkrētu darbību izpildi noteiktā secībā:
1. Vispirms Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē VVD un publicē minētās ziņas savā tīmekļa vietnē (Likumprojekta 25.panta otrās daļas 1.un 2.punkts); un
2. Tikai pēc tam, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir informējis VVD un publicējis minētās ziņas savā tīmekļa vietnē, VVD pārbauda saņemto informāciju, nonāk līdz konkrētam secinājumam par katra operatora saistību izpildi vai neizpildi, un pieņem attiecīgu lēmumu (Likumprojekta 25.panta trešā daļa).

FICIL nenoliedz un neapšauba to, ka direktīva 2003/87/EK paredz dalībvalstu tiesības publiskot ziņas par operatoriem, kuri nav izpildījuši savas saistības. Tomēr FICIL uzstāj, ka šāda saraksta publiskošana ir pieļaujama un juridiski korekta tikai pēc tam, kad valsts pārvalde no savas puses ir pārbaudījusi potenciāli publicējamo informāciju, ir izdarījusi secinājumus un pieņēmusi konkrētus lēmumus. Proti, operatoru saraksta publiskošana ir pieļaujama tikai pēc tam, kad VVD ir pārbaudījis saņemto informāciju uz Likumprojekta 25.panta otrās daļas pamata.

Viedokļa pārskata 145. punktā ietvertais komentārs norāda, ka informācija pirms tās publicēšanas tiek pārbaudīta, bet nav norādīts, kas šo pārbaudi ir veicis, attiecīgi vai tas ir VVD vai tikai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs?
 

-

Likumprojekta 27.panta pirmā daļa (iepriekš – 28.panta pirmā daļa)

Iepazīstoties ar Likumprojekta 27.panta pirmo daļu, nav iespējams konstatēt, kāda loma, kādas tiesības un rīcības varianti ir uzņēmēja – atļaujas pieprasītāja rīcībā laikā, kamēr VVD izsūta atļaujas pieprasījumu virknei iestāžu un pašvaldību, saņem no tām priekšlikumus un izvērtē tos. Ko pēc būtības ietver VVD tiesības izskatīt citu iestāžu un pašvaldību iesniegtos priekšlikumus? Vai atļaujas saņēmējs arī tos saņem, var par tiem izteikt savu viedokli un tādējādi jēgpilni iesaistīties izvērtēšanā?

Viedokļu pārskata 145.punktā norādīts, ka viedokļi tiek prasīti informatīvi un uzņēmēji esot aicināti iesaistīties procesā brīvprātīgi pēc saviem ieskatiem.

FICIL ieskatā šāda pieeja, prasīt informatīvu viedokli, rada papildu administratīvo slogu. Ja šāds viedoklis tiek prasīts, tad tas ir jāvērtē, jāanalizē un ar Likumprojektu ir jānodrošina, ka atļaujas pieprasītājs tiek iesaistīts šajā procesā, ir tiesīgs sniegt savus apsvērumus. Savukārt, ja informatīvie viedokļi tiek vākti tikai informācijai, bet netiek vērtēti, tad FICIL ieskatā šāda pieeja ir nepamatota iesnieguma izskatīšanas un iespējams gala lēmuma pieņemšanas novilcināšana.

Likumprojekta 27.panta 5. – 8.daļa (iepriekš – 28.panta 5.-8.daļa)

FICIL neatbalsta tik sarežģītu un nepārskatāmu virknējumu ar datu pieejamības uzskaitījumu vairāku valsts pārvaldes iestāžu mājas lapās. FICIL ieskatā,  būtu jāizvairās no nepamatotas datu sadrumstalotības. Uzņēmēji jau ilgstoši aicina centralizēt un apvienot dažādu iestāžu rīcībā esošos datus, lai padarītu to ieguvi un lietošanu arvien pieejamāku, vienkāršāku un uzticamāku privātajam sektoram un plašākai sabiedrībai. FICIL novērtē, ka Likumprojekts papildināts ar to, ka Klimata un enerģētikas ministrijas mājas lapā tiks izvietotas saites uz citu iestāžu mājas lapām. Tomēr, FICIL aicina meklēt veidus, ka mazināt datu sadrumstalotību, vienlaikus veicinot pārskatāmu datu vākšanu un publicēšanu.

Likumprojekta 27.panta piektā daļa

No Administratīvā procesa viedokļa, FICIL nav saprotams, cik jēgpilni un ar kādu mērķi ir paredzēts publiskot valsts pārvaldes iestādes lēmumu projektus. Kādas ir šo lēmumu projektu publicēšanas tiesiskās sekas? Kuram šie lēmumu projekti kļūst saistoši ar publicēšanas brīdi? Cik ilgi lēmumu projekti būs publiski pieejami? Ko tas nozīmē uzņēmumam un plašākai sabiedrībai?

Likumprojekta 27.panta piektajā daļā pēc būtības ir paredzēts publiskot tādus lēmumu projektus, ko ministrija sagatavos atbildē uz iesniegumu par emisijas kvotu piešķiršanu vai uz iesniegumu atbrīvot kādu no iekārtām no pienākuma saņemt atļauju. Proti, ministrijas atbilde uz jebkuru no šiem iesniegumiem var būt arī iesniedzējam negatīva. Tādējādi, publicējot iesniedzējam negatīvu lēmuma projektu, uzņēmumam var tikt radīts reputācijas, tirgus vērtības un finanšu risks.

Viedokļu pārskata 145.punktā nav dota atbilde un skaidrojums uz FICIL iepriekš izteikto iebildumu. Ir norādīts, ka publicēti tiks tikai adresātam pozitīvi lēmumi. Tomēr Viedokļu pārskatā nav sniegts nekāds skaidrojums par iemesliem, kas attaisno lēmumu projektu publicēšanu. Nav skaidrots ne šādas lēmumu projektu publicēšanas nolūks, mērķis un juridiskās konsekvences. Tieši tāpat nav sniegts nekāds skaidrojums par iemesliem, kas attaisno adresātam nelabvēlīga lēmuma publicēšanu, vai Likumprojekta 27.panta piektajā daļā nav izdarītas nekādas redakcionālas izmaiņas, kas nepārprotami ļautu gūt pārliecību, ka publiskoti tiks tikai lēmumi (nevis lēmumu projekti) un turklāt tikai tie lēmumi, kuri būs adresātam labvēlīgi.

Likumprojekta 27.panta astotā daļa (iepriekš – 28.panta astotā daļa)

Likumprojekts noteic KEM pienākumu dot ne mazāk kā 30 dienas, lai sabiedrība sniegtu priekšlikumus par emisijas kvotu piešķiršanu projektu. FICIL atbalsta saprātīgu termiņu sabiedrības viedokļa sniegšanai, tomēr vienlaikus ir jābūt arī skaidri noteiktam kopējam termiņam (saprātīgam un samērīgam pret uzņēmējdarbības vidi), kurā KEM ir jāpieņem galīgais lēmums par sadales plānu un emisiju kvotu piešķiršanu. Turklāt aicinām Likumprojektā skaidri iestrādāt noteikumus par to, kādas ir sekas tik ilga termiņa sniegšanai sabiedrībai, piemēram, vai trešajām personām tiek saglabātas iespējas apstrīdēt plānu un kvotu piešķīrumu pēc Likumprojekta 27.panta astotajā daļā minētā KEM lēmuma pieņemšanas?

Viedokļu pārskata 145.punktā nav sniegta atbilde vai skaidrojums uz FICIL iepriekš izteikto iebildumu. FICIL iebilst pret to, ka nav noteikts kopējs laika ietvars, kurā ministrijai ir jāpieņem gala lēmums attiecībā uz uzņēmēja iesniegumu. FICIL apzinās, ka sabiedrībai dotās 30 dienas ietilpst šajā termiņā, taču pats termiņš nav noteikts. 
 

-

Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā tiek aizliegta oglekļa dioksīda noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās. Vienlaikus Likumprojekta 45.panta pirmajā daļā (iepriekš – 46.panta pirmajā daļā) noglabāšana tiek atļauta brīvprātīgā kārtā. FICIL ieskatā nav saprotams kā aizliegtu darbību var atļaut veikt brīvprātīgi.
FICIL jau vairākus gadus, ir noradījusī nepieciešamību Latvijai attīstīt un īstenot savu CO2 noglabāšanas potenciālu, nelimitējot to tikai Latvijas uzņēmumu vajadzībām. FICIL turpina uzstāt, ka CO2 noglabāšana pilnīgi noteikti ir jāizpēta, padziļināti jāizvērtē, jāveic tehniskie, ekonomiskie un finanšu aprēķini, kā arī jāmeklē iespējas Latvijai iegūt nozīmīgu vietu un lomu CO2 noglabāšanas tirgū ES un starptautiskā mērogā.

ES likumdošanas akti un Zaļā kursa virzieni prasa dalībvalstīm veikt izpēti un meklēt risinājumus CO2 noglabāšanai. FICIL ieskatā trūkst skaidrs pamatojums šādai aizliegšanai, ņemot vērā, ka to izpildi prasa ne tikai ES likumdošanas akti, bet arī tirgus spēlētāju vajadzība un interese palikt tirgū, turpināt darboties un pielāgot savu darbību jaunajiem tirgus apstākļiem, noglabājot CO2 izmešu.

Viedokļu pārskata 145.punktā ietvertajā atbildē minēts, ka CO2 noglabāšana ir aizliegta, jo nav veikta ģeoloģiskā izpēte ar mērķi noteikt zemes dzīļu struktūru piemērotību CO2 drošai noglabāšanai. FICIL ieskatā juridiski aizliedzot šādu noglabāšanu uzņēmumiem ne tikai nebūs motivācija veikt jebkādu izpēte, bet tie arī to juridiski nedrīkstēs veikt. Tāpat Viedokļa pārskatā minēts, ka Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādās konceptuālo ziņojumu, lai lemtu par turpmāko rīcību attiecībā uz CO2 ģeoloģisko noglabāšanu Latvijā. Tomēr, FICIL nav skaidrs, kurš veiks izpēti uz kuras pamata Klimata un enerģētikas ministrija plāno gatavot konceptuālo ziņojumu. Ja attiecīgo izpēti veiks valsts vai 2024. gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi šāda mērķa izpildīšanai?
 

-

FICIL ieskatā nav piemēroti, ka valstij saistošu klimata mērķu noteikšana tiek paredzēta metodiskās vadlīnijās. Nacionālā līmenī saistošiem mērķiem ir jābūt noteiktiem ar normatīviem aktiem. Vadlīniju un metodisku materiālu izpilde valsts iestādēm vai pašvaldībai nav saistoša.

Viedokļu pārskatā norādīts, ka FICIL iepriekš izteiktais iebildums ir ņemts vērā. Tomēr, salīdzinot Likumprojekta tekstu, Likumprojekta 47.panta redakcijā nav izdarīta neviena izmaiņa. Līdz ar to FICIL atkāroti pauž iepriekš izteikto iebildumu.
 

-

FICIL kopumā atbalsta principa “klimatdrošināšana” ideju un klimata jautājumu integrēšanu likumdošanas procesā, t. sk. arī jaunu likumprojektu izstrādes gaitā. Tomēr konkrētais pants nesniedz skaidru, plašu un stabilu juridisko ietvaru šī principa izmantošanai.

Par šo iebildumu Viedokļu pārskatā tiek lūgts skatīt citu komentāru 36.lapā. Tā kā FICIL nekad nav iebildis vai komentējis kaut ko, kas būtu pielīdzināms 36.lapā izteiktajam komentāram nav skaidra Klimata un enerģētikas ministrijas nostāja šajā jautājumā. Tāpat FICIL ieskatā nav saprotams kādēļ Likumprojekta 43.pants pārveidots tā, lai tas attiektos tikai uz investīciju lēmumu pieņemšanu, nevis uz nozaru attīstības un rīcībpolitikas plānošanu.
 

-