Atzinums

Profesionālās izglītības likumā 27.p. noteiktas Izglītojamo uzņemšanas prasības t.sk. 8. līmeņa profesionālo kvalifikāciju dodošajās programmās. 25. pants nosaka "Profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā". Izglītības likums nosaka: 2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā iegūst akadēmisko kvalifikāciju atbilstoši piektajam, sestajam, septītajam un astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. 7²) izglītības iestādes akreditācija — regulāra izglītības iestādes darbības kvalitātes izvērtēšana un tiesību piešķiršana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; 11. pants(2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamam, kas akreditētā izglītības iestādē ir ieguvis licencētai izglītības programmai atbilstošu izglītību.


Tātad programma 8. līmeņa apgūšanai ir jālicencē un jāakreditē Augstskolu likuma kārtībā. Un tikai programmas izpildes rezultātā var izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu.

Līdz ar to, neapgūstot izglītības programmu LKI 8. līmenī, nevar atsaukties uz PIL 27.p. par uzņemšanas prasībām, un nevar izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu.

IZM iebilst pret šo apstākli, kā arī vērš uzmanību uz personas tiesību pārkāpšanu, piemēram, liedzot strādāt papildspecialitātē vai apakšspecialitātē ārvalstīs.

-

Lūdzu precizēt  terminu "izglītības programmas", jo saskaņā ar Augstskolu likumu ir "studiju programmas" un Profesionālās izglītības likumu "profesionālās izglītības programmas, "profesionālās tālākizglītības programmas"un "profesionālās pilnveides programmas". Nepieciešamības gadījumā, papildināt 2.punktu ar terminu skaidrojumu. 

-

Plānotās profesionālās tālākizglītības programmas apakšspecialitātes un papildspecialitātes apguvei ir rezidentūras studiju programmas daļa. Lūdzu konceptuāli precizēt šādu programmu īstenošanas sasaisti ar augstskolām, kas īsteno studiju programmas. 

-

Lūdzu precizēt studiju apjomu kredītpunktos. 

-

Pieņemam, ka noteikumu projekta 663.punktā paredzētais minēto punktu stāšanās spēkā laiks ir noteikts saistībā ar plānotajiem grozījumiem likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Lūdzam šajā punktā iekļaut arī noteikumu projekta 8.13. apakšnodaļā minēto profesiju, jo likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" ir jāgroza arī attiecībā uz profesijas nosaukumu "kosmētiķis"/"kosmetologs"

-

Likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9.panta otrās daļas 14.punktā ir noteikta reglamentētā profesija "kosmētiķis". Profesijas "kosmētiķis" nosaukuma mainīšana uz "kosmetologs" nav atbilstoša minētajā likumā noteiktajam. 

-

Anotācijā ir minēta frāze: "Noteikumu projektā ir noteikts, ka no noteiktā KP apjoma 60% ir praktiskā apmācība (pieņemot, ka 40% ir kontaktstundas). Termins "praktiskā apamācība" ir izvēlēts atbilstoši Direktīvai 2005/36/EK.". No minētā izriet, ka profesionālās tālākizglītības programmas daļas ir "kontaktstundas" un "praktiskā apmācība".  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – Direktīva 2005/36/EK) 25. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, ka specializētā ārsta apmācība ir pilna laika teorētiskā un praktiskā apmācība. Lūdzam to paskaidrot, precizējot, kā aprotams iedalījums : kontaktstundas" un "praktiskā apmācība" un kādēļ ir pamats uzskatīt, ka tas būtu atbilstošs direktīvas 2005/36/EK prasībām.

-

Ņemot vērā 2.3.apakšpunktā minēto "Noteikumu projektā ir ietverta profesijas "Kosmetologs", kas pēc būtības ir esošo skaistumkopšanas jomas profesiju - kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā apvienošana", norādām, ka likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9.panta otrās daļas 14.punktā ir minēta profesija "kosmētiķis" un 24.punktā - "skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā". Konceptuāli atbalstot virzību un veselības aprūpes profesiju skaita mazināšanu, kas atbilst noteikumu projektā paredzētajam, aicinām paredzēt arī attiecīgus grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

-

Kā atbildīgo institūciju par grozījumu sagatavošanu likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" lūdzam noteikt Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju kā līdzatbildīgo institūciju.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā iestāde, kas  organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu un piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz izmaiņas veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijas ieguvē, bet ne profesionālās kvalifikācijas atzīšanā, kas būtu Izglītības un ministrijas kompetence. Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības aprūpes politikas jomā saskaņā ar šīs ministrijas nolikumā noteikto.  Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sēdes protokola Nr.45 45.§ 13.1. un 13.2. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektu izstrādā un par tā tālāku virzību ir atbildīga tā ministrija vai institūcija, kuras kompetencē ir attiecīgais normatīvais akts.
 

-

No noteikumu projekta izriet, ka ir veicami vairāki pienākumi attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7. septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – direktīva 2005/36/EK) prasību izpildi:
1. 25.panta 3.a punkts paredz, ka Latvijai ir jāpaziņo par ārstu specialitātēm, kuras ir atļauts apgūt īsākā laikā, paredzot, ka jau iepriekš iegūtās specialitātes apguve daļēji tiek ieskaitīta no jauna apgūstamajā specialitātē. Lūdzam Veselības ministriju paredzēt šo paziņojumu veikšanu sešu mēnešu laikā pēc noteikumu projekta pieņemšanas, informējot par to Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru Inese Stūri (Inese.Sture@izm.gov.lv). 
2. 59.panta 1.punktā ir noteikts Latvijas pienākums publicēt Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datu bāzē informāciju par izmaiņām, kādas ir veiktas attiecībā uz prasībām kvalifikācijas ieguvei. Lūdzam Veselības ministriju paredzēt šo paziņojumu veikšanu Eiropas Komisijas Reglamentēto profesiju datu bāzē sešu mēnešu laikā pēc noteikumu projekta pieņemšanas. 

-

No teksta nav skaidrs, vai  jaunizveidotās papildspecialitātes vai apakšspecialitātes iegūšanai pastāv paralēli akreditēta studiju programma un kaut kāds cits ceļš? Ja ir šis variants, tad ir jāveic darba vidē iegūto zināšanu un prasmju pielīdzināšana.

-

Lūdzu izvērtēt rezidentūras studiju programmas sasniedzamos rezultātus arī atbilstoši Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrā iekļautajiem Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstam

-

Lūdzam veikt precizējumu attiecībā uz minēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu” (23-TA-2814), jo šie noteikumi ir jau pieņemti: Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu"

-

Tabulā, kurā salīdzinātas "Spēkā esošā apakšspecialitātes, papildspecialitātes programma" un "Profesionālās tālākizglītības programma (projekts)", iedaļā "Programmas apguves intensitāte" lūdzam veikt precizējumu, ka skaitlis 40 attiecas uz stundām, nevis kredītpunktiem

-