Atzinums

Informatīvajā ziņojumā “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” paredzēts, ka  nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Norādām, ka bez būtiskas (aptuveni 25%) lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanas un ar to saistītās lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanos tas nav sasniedzams, jo ZIZIMM sektorā piesaistes samazināšanos un emisiju palielināšanos ietekmē dabas aizsardzības prasības; mežu novecošanās; paaugstināts pieprasījums pēc koksnes, sevišķi enerģētiskās; organisko augšņu apjoma precizēšana un barības vielām bagāto organisko augšņu emisijas faktoru ieviešana; iespējamā nemeliorēto mežu organisko augšņu iekļaušana emisiju uzskaitē, kā arī citi neparedzami abiotiskie (piem. ekstremālo laikapstākļi – sausuma periodi, vētras u.c.), biotiskie (piem. kaitēkļu bojājumi) un antropogēnie faktori (piem. tirgus pieprasījums un tā izmaiņas). Ņemot vērā iepriekš minēto Zemkopības ministrija iebilst pret strikta klimanteitralitātes mērķa nospraušanu kamēr nav izstrādāta stratēģija, kura paredzētu arī tehnoloģisko (DACCS, BECCS) un daļēji tehnoloģisko (pirolīzes bioogle) piesaistes pasākumu izmantošanu klimatneitralitātes sasniegšanai, nevis tikai balstītos uz ZIZIMM sektora iespējamām piesaistēm. Attiecīgi nepieciešams mainīt tekstu arī Anotācijā par Likuma mērķi.

 

Likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai censtos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.

Ierosinām dzēst 6. panta piektās daļas pēdējo teikumu. Vadoties no esošajām ES prognozēm par iespējamo mērķu izpildi 2026.-2030.gadā, tikai dažas dalībvalstis izpildīs tām nospraustos mērķus. Tas nozīmē, ka gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības vispār nebūs iespējams nopirkt vai arī to cena būs tik augsta, ka daudz izdevīgāk būs neizpildi ar iespējamām sankcijām pārcelt uz nākošo periodu. Bez tam Zemkopības ministrija nepārvalda klimata pasākumu finansējumu, no kura lielāko daļu veido/veidos ETS un ETS2 sektoru ieņēmumi, Modernizācijas un Taisnīgās pārkārtošanās fondi, līdz ar to Zemkopības ministrijas iespējas ietekmēt mērķu sasniegšanu ir ļoti ierobežotas.

(5) Latvijas Republikai ir tiesības pārdot Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, vai pirkt gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Šā likuma 4. panta piektajā daļā noteiktās koordinējošās ministrijas ir atbildīgas par finansējuma nodrošināšanu gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei, ja, izstrādājot šā panta ceturtajā daļā minēto informatīvo ziņojumu, tiek konstatēta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu  neizpilde.

Uzskatām, ka arī 12 mēneši kopš Klimata likuma pieņemšanas ir pārāk īss termiņš 43. panta otrajā daļā paredzēto MK noteikumu izstrādei, ņemot vērā termiņus, kādos paredzēts izstrādāt vienotos ES oglekļa piesaistes sertifikācijas standartus. Ierosinām termiņu 24 mēneši.
 

7. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 5. panta trešajā daļā, 9. panta ceturtajā daļā, 12. panta trīspadsmitajā daļā, 13. panta septītajā daļā, 14. pantā, 16. panta divpadsmitajā daļā, 18. panta ceturtajā daļā, 19. panta astotajā daļā, 20. panta ceturtajā daļā, 21. panta trešajā daļā, 23. panta astotajā daļā, 24. panta trešajā daļā, 31. panta trešajā daļā, 35. panta septītajā daļā, 38. panta pirmajā daļā, 39. panta astotajā daļā,  42. panta pirmajā daļā , 48. panta pirmajā daļā, 49. panta trešajā daļā minētos noteikumus. Ministru kabinets divdesmit četru mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 43. panta otrajā daļā minētos noteikumus.