Atzinums

Norādām, ka jebkuras informācijas sistēmas pilnveidojumu uzturēšanai primāri ir izmantojams tas finansējums, kas līdz šim ir ticis novirzīts sistēmas uzturēšanai un tikai tad, ja tiek secināts, ka tas ir nepietiekams, var tikt pieprasīts papildu finansējums. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma projekts 5.punkts ir precizējams šādā redakcijā: "5.Pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas paredzēt ne vairāk kā 45 000 euro apmērā gadā, kuras pamatā tiks segtas no jau plānotā finansējuma tajās valsts budžeta iestādēs, kuras nodrošina esošo informācijas sistēmu uzturēšanu. Savukārt, ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta uzturēšanas izdevumu segšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.¹ panta otro daļu, sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam.", attiecīgi precizējot informāciju anotācijā.
 

-

Projekta “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) attīstība” pases 6.sadaļā ir norādīts plānotais sociālekonomiskā ieguvumu apmērs, bet nav norādīts detalizēts plānoto sociālekonomisko ieguvumu aprēķins, līdz ar to ir nepieciešams to papildināt norādot detalizētu sociālekonomisko ieguvumu aprēķinu kurš ir pamatots ar datiem un datu avotiem.

-

Ņemot vērā to, ka lai pamatotu projekta sociālekonomisko atdevi ir jāapzinās arī plānotās uzturēšanas izmaksas, līdz ar to ir nepieciešams norādīt plānoto uzturēšanas izmaksu apmēru un to aprēķinu, to pamatojot ar datiem un datu avotiem.

-

Anotācija ir papildināma ar detalizētiem aprēķiniem norādītajām uzturēšanas izmaksām. Vienlaikus attiecībā par uzturēšanas izdevumu plānoto apmēru un aprēķinu būtisks ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija viedoklis.
 

-

Papildināt rīkojuma 1.punktu, ietverot informāciju arī par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēru.

-

Izvērtēt un, ja attiecināms, papildināt sadarbības partneru uzskaitījumu ar Sabiedrības integrācijas fondu, ņemot vērā projekta pases 7.punktā norādīto, ka: "[..]Sabiedrības integrācijas fonds, nodrošina atsauksmes par funkcionalitātes piemērotību, sniedz
priekšlikumus uzlabojumiem un piedalās testēšanā, tādējādi veicinot risinājuma atbilstību
praktiskajām lietošanas vajadzībām".

-

Izvērtēt un, ja attiecināms, papildināt projekta pases 1.2.punktu, ietverot tajā kā indikatīvo sadarbības partneri arī Sabiedrības integrācijas fondu (turpmāk - SIF), ņemot vēra, ka šobrīd SIF ir galvenais mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas lietotājs.

-

Precizēt Projekta pases 5.1. punktu,sniedzot nepārprotamu informāciju par 1.3.1.1.pasākuma rezultāta rādītājā “Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji” ieskaitāmo lietotāju skaitu, norādot to pa lietotāju grupām.
Vēršam uzmanību, ka 2024. gada 4. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. Nr.338 anotācijā ir paskaidrots, ka ar rādītāju tiek saprasts saimnieciskās darbības veicēju un iestāžu skaits (nevis unikālie pieteicēji, iesniegti pieteikumi vai tml.).
 

-

Pārskatīt projekta pases 3.3.sadaļu un, ja attiecināms, atzīmēt arī citus projekta lietderības aspektus, ņemot vērā, ka projekta pases citās sadaļās ir norādīta informācija, kas pirmšķietami liecina arī par citiem lietderības aspektiem (piemēram, administratīvā sloga mazināšanu, resursu apvienošanu u.tml.) 

-

Papildināt projekta pases 3.1.sadaļu, norādot, kādas darbības un aktivitātes projekta ietvaros īstenos sadarbības partneri, kā arī norādīt, vai sadarbības partneriem darbību un aktivitāšu īstenošanai tiks piešķirts projekta finansējums.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju, vai uz projekta uzsākšanas brīdi ir veikta potenciālo MAP lietotāju (institūciju) apzināšana, projektā nosakot sasniedzamo rezultātu “Platformas koplietošanas platforma ieviesta un darbojas produkcijā vismaz piecās institūcijās” projekta pases 3.4.3.punktā, ņemot vērā, ka platformu šobrīd izmanto tikai Sabiedrības integrācijas fonds un projektā plānots pilnveidot platformu kā koplietošanas risinājumu Valsts kultūrkapitāla fondam un Nacionālajam kino centram.

-

Aicinām  projekta pases 4.1. punktu papildināt ar sadalījumu starp finansējuma avotiem, kā arī ar galvenajām izmaksu grupām un tām paredzēto finansējuma apmēru atbilstoši anotācijas 6. sadaļā norādītajam. 

-

Aicinām projekta pases 5.2.punktā norādīt plānoto ieviešanas termiņu, kad IKT risinājums būs pieejams produktīvajā darbībā ar reāliem risinājuma lietotājiem.

-

Aicinām projekta pases 5.4.punktā pārskatīt termiņu datu kopu pieejamībai, ņemot vērā, ka projekta īstenošana plānota 36 mēnešus.

-

Ņemot vērā, ka plānots aizstāt esošo Valsts kultūrkapitāla fonda sistēmu ar Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformu, lūgums papildināt pases projektu ar skaidrojumu, kāda rīcība plānota ar ar novecojošo Valsts kultūrkapitāla fonda sistēmu un kāds būtu ietaupījums, ja minētā sistēma vairs netiks izmantota.

-

Precizēt projekta pases 5.2. punktu, norādot tajā indikatīvo risinājuma lietotāju skaitu, atšifrējot to pa lietotāju grupām, piemēram, cik iestādes, cik saimnieciskās darbības veicēji u.tml.

-

Papildināt anotācijas 1.2.sadaļu, tajā skaidri definējot projekta potenciālos sadarbības partnerus.

-

Lūgums precizēt anotācijas 1.3. sadaļas apakšadaļas "Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?" apraksta 1.punktā ietverto informāciju par Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (turpmāk - sistēma). Vēršam uzmanību, ka minētā sistēma ir izveidota, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai prasību izpildi, nodrošinot informācijas apmaiņu, tai skaitā arī ar Eiropas Komisiju, un uzkrātu datus, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai.
Vienlaikus jāatzīmē, ka sistēma nav izveidota tikai konkrētam periodam. Sistēma sastāv no moduļiem, kas pielāgoti ne tikai periodiem, bet atsevišķs modulis ir izstrādāts arī Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanai un uzraudzībai.

-

Lai nodrošinātu, ka nepastāv nelikumīga komercdarbības atbalsta risks, lūdzam anotācijā skaidrot, vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzējs, kas jau ir vai tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanu pakalpojuma sniedzēju līmenī.
Ja tiek konstatēts, ka projekta ietvaros atbalsts tiek sniegts saimnieciskai darbībai projekta finansējuma saņēmējam un tas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, lūdzam ņemt vērā, ka 1.3.1.1. pasākuma ""IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"  ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts.
Vienlaikus, vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja atbalsts (publisko līdzekļu piešķīrums) tiek sniegts, piemēram, valsts funkcijas veikšanai, tas atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (C/2016/2946) 17.punktā noteiktajam, nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskai darbībai. Tomēr šādā gadījumā papildus, lai nodrošinātu skaidrību par to, ka tiešām nepastāv nelikumīga komercdarbības atbalsta risks, aicinām projektu pasi un anotāciju papildināt ar informāciju, norādot – kādu valsts pārvaldes uzdevumu, kurus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projekta ietvaros īsteno, izpildei paredzēti projektā izstrādātie vai uzlabotie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi, t.sk. saskaņā ar kādu saistošo dokumentu.

-