Atzinums

Noteikumu projekta 2.20.apakšpunkts nosaka, ka pasūtītājs ir institūcija, kas veic iepirkumu klasificētās informācijas valdītāja interesēs. Klasificētās informācijas valdītājs (2.13.apakšpunkts) arīdzan ir institūcija, kas var būt iestāde, juridiskā persona vai to struktūrvienība (2.10.apakšpunkts). Līdz ar to 2.20.apakšpunktā ir aprakstīts scenārijs, kad viena iestāde veic iepirkumu citas iestādes interesēs, bet neatrunā gadījumu, kad pasūtītājs (iestāde) veic iepirkumu savām vajadzībām. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt 2.20.apakšpunktu šādā redakcijā:

 

“2.20. pasūtītājs – institūcija, kas veic iepirkumu savām vai cita klasificētās informācijas valdītāja vajadzībām vai ir atbildīgais projektā vai programmā, kas saistīts ar klasificētās informācijas izmantošanu;”.

Ārlietu ministrija uzskata, ka noteikumu projekta 23. punktā ir noteikta pārlieku komplicēta, birokratizēta un noteiktās situācijās neizpildāma kārtība, kas būtu jāievēro kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. Uzskatām, ka šādos apstākļos institūcijas vadītājam jābūt tiesībām iepazīstināt konkrētu darbinieku ar augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, kas tai nepieciešama tiešo pienākumu izpildei. Tādēļ ierosinām:
1) 23. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
2) Attiecīgi, labot 32.punktu, svītrojot “23.2.” un “24.”, vai svītrot 32.punktu un attiecīgi papildināt 27. un tālākos punktus ar rīcību kara stāvokļa laikā.
 

“23. Institūcijas vadītājs izņēmuma vai kara stāvokļa laikā var sniegt atļauju personai, kurai ir izsniegta speciālā atļauja vai sertifikāts, iepazīties ar augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju.”

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 129.punktu, jo esošajā redakcijā ir noteikts, ka klasificētu informāciju pa visu pasauli var transportēt tikai Militārais kurjerdienests vai diplomātiskais kurjers (129.1.apakšpunkts). Nav paskaidrota nepieciešamība noteikt ierobežojumu institūcijas norīkotajam kurjeram transportēt klasificēto informāciju tikai Šengenas zonas robežās (129.2.apakšpunkts). Ārlietu ministrija regulāri nozīmē ad hoc diplomātiskos kurjerus (diplomātus vai dienesta pasu turētājus), kuri dodas uz savām dienesta vietām ārvalstīs (vēstniecībām ārpus Šengenas valstīm) un pārvadā diplomātisko pastu, kas var saturēt arī klasificētu informāciju. Pēc esošās noteikumu projekta redakcijas tas vairs nebūs iespējams.
Papildus tam, vēršam uzmanību uz 129.3.apakšpunktu, kas institūcijas darbiniekam ļauj transportēt sava amata vai dienesta pienākumu vajadzībām klasificēto informāciju tikai NATO un ES dalībvalstu ietvaros. Šādā gadījumā var rasties situācija, ka amatpersonas dodoties komandējumā ārpus ES un NATO teritorijas (piemēram, Šveici) līdzi nevar paņemt pat “dienesta vajadzībām” klasificēto informāciju. Lūdzam skaidrojumu anotācijā par šādu ierobežojumu uzlikšanu vai arī precizēt noteikumu projektu.
Tāpat vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts neatrunā kurjera sertifikāta nepieciešamību, lai transportētu ES un NATO klasificēto informāciju. Līdz šim diplomātiskajiem kurjeriem šādi sertifikāti tika izsniegti, kas ir noteikti arī ES un NATO tiesību aktos. Lūdzam precizēt noteikumu projektu par šādu sertifikātu nepieciešamību diplomātiskajiem kurjeriem vai arī sniegt informāciju anotācijā, ka šāda prasība uz diplomātisko kurjeru amata pienākumu veicējiem vairs nav attiecināma.
 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 4.9.apakšnodaļu ar regulējumu, ka pēc slepenības statusa atcelšanas uz attiecīgo informāciju joprojām var tikt attiecināts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta trešā daļa nosaka – “ja izbeidzies likumā noteiktais slepenības termiņš vai ja attiecīgā informācija kā valsts noslēpums zaudējusi nozīmīgumu pirms noteiktā termiņa, šai informācijai tiek atcelta slepenība un tā kļūst pieejama sabiedrībai”. Citi likumi (piemēram, Arhīvu likuma 13.pants vai Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.pants) paredz tiesības atsevišķām iestādēm noteikt 30 gadu ierobežotas pieejamības termiņu to radītajai vai saņemtajai informācijai. Nepieciešams skaidri nodalīt “slepenības termiņu” no “ierobežotas pieejamības termiņa”, nosakot, ka, slepenības termiņam izbeidzoties, attiecīgajai informācijai var turpināties ierobežotas pieejamības termiņš. Resp., mērķis ir paskaidrot, ka likumā “Par valsts noslēpumu” minētais - klasificētā informācija “kļūst pieejama sabiedrībai”, nenozīmē, ka dokumentam nevar saglabāties pieejamības ierobežojums, ja tāds paredzēts iestādes normatīvajos aktos un šādas tiesības iestādei ir noteiktas speciālajos likumos.
 

-

Noteikumu projektā nav definēts princips, ka pielaide valsts noslēpumam (speciālā atļauja) “seko” personai nevis tās ieņemtajam amatam. Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju, norādot, ka amatpersonai, kurai ir piešķirta speciālā atļauja, nav jāveic jaunas atļaujas pieprasījums, ja amatpersona pārceļas uz citu amatu citā iestādē, kurā arī ir nepieciešama speciālā atļauja amata pienākumu izpildei. 
 

-

25. punktā svītrot vārdus “un tajā iekļauto informāciju”.

-

Lūdzu papildināt un precizēt procedūru par atzinuma saņemšanu. Vai tas ir jāiesniedz personai, vai iestāde to saņem pati no atbilstošās medicīnas iestādes.

-

Papildināt redakciju, nosakot specifiskus risinājumus Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, vērtējot katrā individuālā gadījumā pieejamos risinājumus.

-