Atzinums

Medību saimnieciskā darbība, ko regulē šis normatīvais akts, nenotiek atrauti no vides, ko izmanto arī pārējā sabiedrība. Izrietoši, uzskaitījums "mednieki" ir jāpapildina (uz ko norāda jau nākamā teikumā teiktais).

-

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu medības un medības īpaši aizsargājamos biotopos (Natura 2000 teritorijās) vistiešākā veidā attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Izrietoši, nevar būt "nē". 

-

Nav saprotams, kādēļ "nē", ja tālāk seko uzskaitījums.

-

Nav atbalstāms 3.1.3.punkta svītrojums, paredzot stirnas par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības monitorēšanu, medību plānošanu un kontroli. Stirna ir nozīmīgs lielo plēsēju (īpaši lūša) barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var negatīvi atsauksies uz lielo plēsēju Latvijas populāciju stāvokli, kas var atkārtoti pievērst EK uzmanību par valsts starptautisko saistību neizpildi Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības kontekstā.

3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30.novembrim.

Ņemot vērā vika nepārvērtējamo ieguldījumu ĀCM ierobežošanā (skat.: https://www.mdpi.com/1999-4915/13/10/2062?fbclid=IwAR0qxcS0FGykj0h_2NrXeg6OWXn25yhRpYBpzikFQCvCfXW5F8cqJ94doCk) un vilka nozīmi zālēdāju veselīgu populāciju uzturēšanā, kā arī vilka lomu jenotsuņu un citu sīko plēsēju ierobežošanā, tā lomu lauksaimnimniecības kultūraugu postījumu samazināšanā, - vilku medības būtu reducējamas tikai apdzīvoto vietu teritorijās, viensētu un lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā (līdz 500m(?) attālumam), bet ne to dzīvotņu visā platībā (vismaz līdz ĀCM izskaušanai valstī).
Vilka medības nav pamatojamas ar pārtikas produktu ieguvi.
Vilka kā sugas labvēlīgs stāvoklis prasa, lai ikgadējais nomedīšanas limits būtu ievērojami augstāks par pieļaujamo (virs kura sākas sugas stāvokļa lejupslīde)

3.1.7. vilki (Canis lupus) – visu gadu apdzīvoto vietu teritorijās, viensētu un lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma robežās.

Sakarā ar izteiktu pēdējo gadu tendenci mežirbju skaita samazinājumam, svītrot no medījamo sugu saraksta šo sugu, nepārvietojot uz limitēti medījamo sugu sarakstu. Medību noslogojums, papildus citiem apdraudošiem faktoriem, nekādi neuzlabos sugas stāvokli.
Ne VMD, ne kādai citai institūcijai nav kapacitātes veikt mežirbju uzskaiti / monitoringu, kas ir pirmais priekšnosacījums zinātniski pamatota limita noteikšanai.
 

svītrot spēkā esošo noteikumu p.3.2.5.

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību V pielikuma suga, kurai, nav veikta izplatības noskaidrošana Latvijā un nav izstrādāts sugas apsaimniekošanas plāns, lai to medītu, kā to nosaka Direktīva.Svītrot balto zaķi no medījamo sugu saraksta.

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim

Nav atbalstāms priekšlikums pārcelt meža zosu medību termiņa sākumu par vienu mēnesi agrāk, jo zosu migrācija šajā laikā vēl nav sākusies, bet Latvijas zosu populācija pēdējo gadu laikā ir tikai sākusi atjaunoties (kā ligzdotāja tā vēl ir samērā reta). Pīļu mazuļi lidspēju iegūst ātrāk par zosīm un tās var sākt medīt agrāk. Uzsākot medības augustā, viena daļa jauno zosu lidspēju vēl var būt nesasniegušas. Viena mēneša agrākai meža zosu medību uzsākšanai nav sakara ar lauksaimniecības postījumu prevenciju.
 

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis rossicus), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser), garkakļi (Anas acuta), platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

3.2.12. apakšpunkts atļauj ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslās peldsezonas laikā gan sestdienās, gan svētdienās.
Tā kā publiskajās ūdenstilpēs notiekošās ūdensputnu medības ar medību šaujamieročiem rada bīstamību un būtisku diskomfortu citiem likumiskiem publisko ūdeņu lietotājiem - peldētājiem, ūdenssportistiem, ūdenstūristiem, makšķerniekiem - šis nosacījums būtiski ierobežo pārējo publisko ūdeņu lietotāju, it īpaši bērnu, tiesības uz netraucētu atpūtu abās brīvdienās.
Meža zosis svītrojamas no šī apakšpunkta.

3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 14. septembrim pirmdienā, ceturtdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim katru dienu;

Nav atbalstāma Projektā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK 5.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja ir nodrošināts sugas labvēlīgs statuss valstī.
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga!), tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei, sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai un/vai šīs sugas dzīvnieku medību nepieciešamības noskaidrošanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (kā medījamā suga) ir svītrojams.
Sugas priekšlaicīga iekļaušana Medību noteikumos (medījamo sugu sarakstā) šobrīd rada pretrunas ar VARAM normatīvajiem aktiem.

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgo vai invazīvo sugu dzīvnieki – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu;

Nav atbalstāma stirnu noteikšana par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības monitorēšanu, medību plānošanu un kontroli. Stirna ir nozīmīgs lielo plēsēju, īpaši lūša, barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var negatīvi atsauksies uz lielo plēsēju Latvijas populāciju stāvokli, kas var atkārtoti pievērst EK uzmanību par valsts starptautisko saistību neizpildi Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības kontekstā.

Svītrot projekta p.3.2.16.

Mērkaziņu iekļaušana medījamo sugu sarakstā ir neprāts zinot bioloģisi vērtīgo zālāju (BVZ) kritisko stāvokli (t.sk. putnu BVZ) valstī.  Mērkaziņu medības ir iespējamas g.k. putniem nozīmīgo BVZ vietās un Natura'2000 teritorijās. Centieni atgriezt dzīvotnēs ķikutu būs "palikti zem sitiena", jo ne tikai abas sugas (mērkaziņa un ķikuts) ir grūti atšķiramas īsajā izšaušanas brīdī, bet arī dēļ kopējā traucējuma BVZ teritorijā. Te ir runa ne tikai par iespējamo ķikutu fizisku nošaušanu, bet medības šajās vietās neizbēgami būs traucējums arī jebkuram citam putnam, kurš vasaras beigās un rudenī noskata nākamā gada ligzdošanas vietu.

svītrot projekta p.3.2.18.

Dzinējmedībām nevajadzētu notikt pēc 31.janvāra, jo:vēlāk par šo datuma pēc šiem noteikumiem nav paredzētas nevienas pārnadžu sugas dzīvnieku medības dzinējmedībās.
Bez izteiktajiem iebildumiem pie p.3.1.7. (par vilku medību noteikšanu tikai apdzīvoto vietu un lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tuvumā), jāatzīmē, ka:
1) vilku ziemas dzinējmedības nerisina vilku potenciālo postījumu problēmu, jo mājlopi šajā periodā neatrodas ganībās;
2) vilku dzinējmedības nav uzskatāmas par selektīvām un tās nenodrošina uz postīšanu tendētu indivīdu atlasi/nošaušanu.
Postījumu novēršanai vilku medības ir jāparedz vienīgi apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā kā individuālās medības, atļaujot arī diennakts tumšajā laikā un pielietojot nakts redzamības palīgierīces. Tikai tādas medības pēc būtības pildītu savas selektīvo medību funkcijas.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. janvārim.