Atzinums

PKC uztur iebildumu par papildu finansējuma noteikšanu KLP SP intervenču īstenošanai (Projekta 61. punkts par 157 milj euro), ievērojot 12.janvāra saskaņošanas sanāksmē ZM sniegto viedokli, ka, lai novērtētu intervenču ietekmi uz plānošanas dokumentos noteiktām mērķvērtībām, ir nepieciešams izveidot datu kopas, kuru uz šo brīdi nav, tātad, nozare, lai pamatotu papildu finansējuma pieprasījumu, vispirms veic intervenču novērtējumu, un pēc sasniegto rādītāju progresa analīzes, MK izvērtē papildu finansējuma piešķiršanu noteiktu lauksaimniecības politikas vērtību uzlabošanai, ievērojot Latvijas lauksaimniecības problēmjautājumu specifisko situāciju.
 

-

Uzturam iebildumu par nacionālo klimata un vides bāzes vērtību un to novērtēšanas mehānisma noteikšanu (PKC lūgums, kas tostarp pausts 12.01. saskaņošanas sanāksmē). Norādām, ka Projekts nesniedz priekšstatu par šo vērtību a) sagaidāmajām izmaiņām un b) rīcību, ja KLP SP intervencēm nebūs ietekmes uz vides un klimata mērķvērtību sasniegšanu. Tāpat vēršam uzmanību, ka Projekta 2. tabula neapvieno visas tās nacionālās klimata un vides politikas mērķvērtības, kas tiek ietekmēts no lauksaimniecības politikas, tādējādi no Projekta protokollēmuma 2.3. punkta nav saprotams par kuru nacionālo mērķvērtību sasniegšanu notiks intervenču izsekošanas novērtēšana.
Ievērojot minēto, lūdzam protokollēmuma 2.3. punktu svītrot un pievienot Projektam rīkojumu, kas nosaka Zemkopības ministrijai informēt Ministru kabinetu par KLP SP intervenču sniegumu zaļā kursa mērķvērtību sasniegšanā (2.tabula) un amonjaka samazināšanā un oglekļa dioksīda piesaistē līdz 2025.gada 30.oktobrim (NAP2027, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam un NEKP2030 ). 
Turklāt tieši šī analīze (KLP SP investīciju atdeve nacionālo mērķvērtību sasniegšanā) būtu pamatojums Ministru kabinetam par papildu finansējuma piešķiršanu noteiktu vērtību uzlabošanai, ievērojot Latvijas lauksaimniecības problēmjautājumu specifisko situāciju, proti, jau šobrīd saskaņā ar Vides politikas pamatnostādņu 2014 – 2020.gadam gala novērtējumu, Latvijai noteiktās amonjaka samazināšanas mērķvērtības nav sasniegtas, kā arī pusēm nav informācijas vai intervenču izvēle atbilst efektīvākai klimata un vides mērķvērtību sasniegšanai.
 

-

Pārresoru koordinācijas centrs
Secinām, ka tā intervences sniegs ieguldījumu dažādu ES definēto lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā; vienlaicīgi konstatējam, ka KLP SP neparedz intervenču ietekmes novērtējumu konkrētu, nacionāli noteiktu vides un klimata mērķu vērtību sasniegšanā, kā arī līdzsvarotu ienākumu panākšanā starp dažādām saimniecību grupām, proti:
intervencēm, kas paredz ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu,  netiks novērtēts to ieguldījums konkrētu vērtību izmaiņās, piemēram, amonjaka piesārņojums, oglekļa dioksīda piesaiste, augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars, izlietotais AAL īpatsvars, labā stāvoklī biotopu īpatsvars, fosfora un nitrātu noplūdes izmaiņas;
intervencēm, kas paredz ienākumu līdzsvarošanu starp dažādām saimniecību lieluma grupām, netiks novērtētas mazo saimniecības grupu ienākumu izmaiņas, kas pietiekamas, lai sekmētu mazo saimniecību dzīvotspēju un ilgtspējīga apdzīvojuma saglabāšanu lauku telpā.
Ievērojot minēto un ZM  Pagaidu Uzraudzības komitejā sniegto informāciju (9.decembrī) par KLP SP investīciju apmēru, kas paredzēts klimata un vides mērķvērtību sasniegšanai (vairāk kā 40% no KLP SP investīcijām), lūdzam informatīvajā ziņojumā norādīt konkrētu plānoto vai prognozējamo KLP SP intervenču ieguldījumu a) nacionālo vides un klimata mērķvērtību sasniegšanā, kā arī b) mehānismu, kura ietvaros tiks novērtēts līdzsvarots TM sadalījums dažādām saimniecību grupām, jo īpaši fokusējoties uz mazo saimniecību dzīvotspēju (ienākumu pietiekamību) lauku telpā, c) ietekme uz iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu novadu teritorijās. 


 

-