Atzinums

Lūdzam tekstā pieturēties pie noteiktajiem terminiem (vietām parādās arī tādi termini kā dzeramā ūdens piegādes sistēma, sadales tīkls, kas nav definēti pie terminiem).

-

Nepieciešams precizēt definīciju, jo tā atsaucas uz ūdens sadales inženiertīkliem, kas nav definēti terminos. Pēc būtības nepieciešams saskaņot ar citām noteikumu projektā izmantotajām terminu definīcijām, it sevišķi ūdensapgādes sistēma.

Vienkāršots definīcijas priekšlikums: “ūdensapgādes inženiertīkli” ir cauruļvadi, aprīkojums, iekārtas un ierīces, kas ir ierīkotas publiskās vai privātās ēkās, un paredzētas dzeramā ūdens no ūdensapgādes sistēmas nodrošināšanai, bet tikai tad, ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs.

-

Biedrības ieskatā, šā un 14.punkta kontekstā, objekts un iestāde ir sinonīmi, līdz ar to, izvairoties no liekvārdības, iespējams atstāt tikai "objektā".

-

Nav skaidrs vai punkts attiecas uz ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu vai ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu.

Lūdzam precizēt punktu, kā arī, ja tas attiecas uz ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu, tad ūdens piegādātājam nav pamata rādītājus monitoringa programmā, jo tas ir veicams aiz 16.1. punktā minētās piederības robežas.

-

Prasība sateces baseina riska novērtējuma pārskatīšanu un atjaunošanu nodot ūdens piegādātājam nav saskanīga ar tā būtību un iesaistītajām pusēm pieejamo informāciju. Biedrības ieskatā, sateces baseina riska novērtējums potenciāli ir vienāds visām ūdensapgādes sistēmām, kas atrodas konkrētajā baseinā, līdz ar to, gadījumā, ja riska novērtējumus pārskata ūdens piegādātāji, tiek veidoti pēc būtības identiski novērtējumi, kas secīgi jāsaskaņo LVĢMC. Tādējādi tiek dublētas veicamās darbībās un veidots papildu birokrātisks darba apjoms LVĢMC pusē.

Kā arī ūdens piegādātājiem nav pieejama informācija par pazemes ūdens hidroģeoloģiju un tās potenciālajām izmaiņām, izmaiņām urbumu skaitā un to apsaimniekošanas līmenī konkrētajā sateces baseinā, u.c. Līdz ar to, lai sagatavotu riska novērtējumu, katram ūdens piegādātājam nenovēršami būtu jāgriežas LVĢMC, lai saņemtu attiecīgo informāciju, tādējādi tiek radīta papildu noslodze LVĢMC pusē, kā arī izdevumi katrā ūdenssaimniecībā, kas saistīti ar informācijas iegūšanu no LVĢMC.

Balstoties uz iepriekš minēto informāciju, biedrība uzskata, ka sateces baseinu risku novērtējumu un visas ar to saistītās izmaiņas ir jāveic LVĢMC. 

Kā arī biedrība lūdz izvērtēt faktisko sateces baseinu skaitu un secīgi precizēt finanšu resursu aplēsi, kas nepieciešami, lai īstenotu sākotnējos sateces baseinu riska novērtējumus.

-

Precizēt atsauces apakšpunktu, kurā minēts paredzētais apliecinājums.

-

Biedrība uztur spēkā viedokli, ka Punktu nepieciešams paplašināt ar 68. punktā pēc būtības kā obligātu prasību jāparedz aizsargierīces (pretvārsta) uzstādīšanu, atbilstoši LVS EN 1717:2002 “Dzeramā ūdens aizsardzība pret piesārņojumu ūdens iekārtās un vispārīgās prasības ūdensapgādes ierīcēm, lai novērstu iespējamo piesārņojumu atpakaļplūdes dēļ” vismaz jaunbūvējamos objektos, lai samazinātu risku kopējās ūdens sadales sistēmas piesārņojumam.

Biedrības ieskatā “pretvārstu” uzstādīšana būtiski samazina riskus, kas saistīti ar ēku iekšējā ūdensapgādes tīklā esošā ūdens nonākšanu ārējos ūdensapgādes tīklos. Ilustrējot situāciju, ir noticis centralizēto ūdensapgādes tīklu plīsums, tiek atslēgts ūdens un iztukšots cauruļvads, savukārt, ēkas ievadā netiek aizvērta noslēgierīce, tādējādi centralizētos ūdensapgādes tīklos nonāk ūdens, kurā ir iespējami paaugstināts mikroorganismu skaits (stāvošs un uzsilis aukstais ūdens ēku iekšējos tīklos, vai sliktākajā gadījumā, ja nav korekti izbūvēti siltā ūdens sagatavošanas risinājumi, siltais ūdens), kā arī iespējami svina savienojumi (ja iekšējos tīklos ir sastopami svina cauruļvadi). Šāda prakse ir plaši izmantota Eiropas Savienības valstīs un nodrošina risku samazinājumu. Attiecīgu ierīču uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 30-50 EUR (ieskaitot materiālu un uzstādīšanas izmaksas).

Biedrība uzskata, ka “pretvārsta” uzstādīšana ir tieši saistīta gan ar risku samazinājumu, gan dzeramā ūdens kvalitāti, līdz ar to iestrādājama tieši šī normatīvā akta ietvarā.

Balstoties uz pieņemtajiem lēmumiem starpinstitūciju sanāksmē ir panākta vienošanās par to, ka Veselības ministrija ierosinās Ekonomikas ministrijai veikt izmaiņas būvnormatīvos tehnisku risinājumu iekļaušanai dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai. Lūgums fiksēt plānoto aktivitāti anotācijā vai protokollēmumā.

-

Biedrības ieskatā noteiktajā termiņā nav iespējams veikt paredzētās darbības. Ir nepieciešams detalizēta situācijas un izmaksu analīze, lai identificētu termiņu, kurā darbības ir reāli realizējamas.

Nepieciešams plānot izmaksas, kas iekļaujamas ūdensapgādes tarifos, lai neapdraudētu ūdenssaimniecību finansiālo stabilitāti. Šobrīd kopējās noteikumu projekta, tajā skaitā auditomonitoringa, ieviešanas izmaksas nav zināmas, kā arī tarifu saskaņošana ir vismaz 3 mēnešus garš process, līdz ar to prognozējamās izmaksas, neapdraudot ūdenssaimniecības uzņēmumu finansiālo stabilitāti, ar ieņēmumiem no tarifiem nav iespējams segt laicīgi.

-

Biedrības ieskatā, pēc starpinsitūcijas sanāksmes un informatīvā ziņojuma Par atbildības noteikšanu par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16. decembra Direktīvai (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti" izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē 18.05.2023., nav saprotams un skaidrs, kura institūcija ir atbildīga par visu attiecīgās Direktīvas ieviešanas procesu. Biedrība uztur spēkā prasību, noteikt vienu atbildīgo institūciju, kuras pārraudzībā ir visi ar direktīvas ieviešanu saistītie jautājumi.

Atbildības sadalījums starp vairākām institūcijām,  kas, iespējams, neaptver visas jomas, rada riskus ūdensapgādes nozares pārraudzībai, kas var radīt būtiskus riskus ārkārtas situācijas gadījumos, kad nav iespējams noteikt konkrētu atbildīgo. Tas var būtiski apdraudēt iedzīvotāju ūdensapgādes pakalpojumu pieejamību, līdz ar to veselību un drošību.

-

Mainoties atbildīgajai pusei par auditmonitoringa veikšanu, nav iekļauts atbilstošais izmaksu aprēķins, kas atbilstoši noteikumu projektam šobrīd ir iekļaujams ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju izdevumos. Atbilstoši iepriekš veiktajām aplēsēm, iepriekšējās noteikumu projekta saskaņošanas fāzes, kopējās auditmonitoringa izmaksas ir 730 330 EUR/gadā, līdz ar to izmaksas var būtiski ietekmēt ūdensapgādes tarifus. Nepieciešams papildināt novērtējumu ar atbilstošo izdevumu sadaļu.

-

Izmaksu novērtējumā veikts pieņēmums, ka sabiedrības informēšana būtu jāveic 1 reizi gadā, tomēr Noteikumu projekta 20.2. punktā minēts, ka informāciju jāsniedz vismaz vienu reizi mēnesī. Līdz ar to veiktais novērtējums nav patiess un reālās sabiedrības informēšanas izmaksas ir vismaz 12 reižu lielākas un sastāda 95 988 EUR x 12 = 1 151 856 EUR. Ja salīdzinām šīs izmaksas ar kopējiem nozares ieņēmumiem no maksājumiem par ūdensapgādes pakalpojumiem (aptuveni 50 000 000 EUR), varam secināt ka šīs vienas procedūras ieviešanas ietekme uz tarifa pieaugumu ir vismaz 2% (mazākās saimniecībās būtiski lielāka).

Nepieciešams precizēt izmaksu monetāro novērtējumu.

-

Izmaksu novērtējumā nav ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar riska novērtējuma veikšanu ūdensapgādes sistēmas līdz tā piegādes vietai, kas katrai sistēmai varētu izmaksāt 3 000 - 10 000 Eur, tādējādi būtiski palielinot gan kopējās ieviešanas izmaksas, gan ietekmi uz ūdensapgādes tarifiem. Riska novērtējuma izmaksas iekšējiem ūdensapgādes inženiertīkliem arī ir noteiktas ļoti optimistiskas un neraksturo patieso tirgus situāciju.

-

Biedrības ieskatā, Ministru kabineta noteikumu projektu (turpmāk - Projekta) nav pieļaujams virzīt uz apstiprināšanu pirms pilnvērtīgas tā finanšu aplēses un tās ietekmes gan uz patērētājiem, gan ūdenssaimniecībām, gan pašvaldībā izstrādes. 

Prognozējams, ka Projekta ieviešana būtiski ietekmēs ūdensapgādes tarifus, par ko norādīts biedrības iepriekšējos saskaņošanas etapos sniegtajos iebildumos, līdz ar to varētu ietekmēt gan dzeramā ūdens pakalpojuma pieejamību (tarifi pārsniegs iedzīvotāju maksātspēju), gan mazinās sabiedrības motivāciju izmantot centralizētus pakalpojumus.

Biedrība uzskata, ka turpmākā Ministru kabineta noteikumu projekta virzība ir jāaptur vismaz līdz 2023.gada 15.decembrim, kas noteikts kā resursu un investīciju aplēses termiņš.

-

Būtu jānorāda atsauce uz skaidru un precīzi formulētu vietu - objektu jeb 12.1.apakšpunktu

-

Ieteikums papildināt vārdu "punktā"

Lemjot par šo noteikumu 45. punktā minētajiem papildu rādītājiem monitoringam, LVĢMC izvērtē vismaz:    

Priekšlikums mainīt vārda "noteikti" formu.

pazemes ūdeņu piesārņojošās vielas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem un kurām noteikti vides kvalitātes normatīvi vai robežvērtības

Ja ūdensapgādes inženiertīkls vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada risku cilvēku veselībai, vai, ja Legionella spp. baktēriju un svina monitoringā tiek konstatēts, ka viens vai abi rādītāji neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4.punkta rādītāju vērtībām, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic korektīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu risku, ka ūdens neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā noteiktajām rādītāju vērtībām.

Ja ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada risku cilvēku veselībai, vai, ja Legionella spp. baktēriju un svina monitoringā tiek konstatēts, ka viens vai abi rādītāji neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4.punkta rādītāju vērtībām, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic korektīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu risku, ka ūdens neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā noteiktajām rādītāju vērtībām.

Priekšlikums precizēt terminu "piegādes avots" uz "ieguves avots". Saskaņot ar citiem normatīvajiem aktiem.

Kā arī vēlams papildināt ar nosacījumu, ja attiecīgais ieguves avots atrodas reģionā, kurā atbilstoši sateces baseina riska novērtējumam ir iespējama radiaktivo vielu klātbūtne.

Ūdens piegādātājs, uzsākot jauna ūdens ieguves avota izmantošanu, veic šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju kontroli.