Atzinums

Viesmīlības nozare
Papildus LTRK aicina veicināt viesmīlības nozares tēlu un tā prestižu. Nepieciešams konkrēts darbību plāns, komunikācijas, mārketinga un izglītojošas aktivitātes, gan sabiedrībai kopumā, gan valsts pārvaldes sektoram, lai veicinātu izpratni par nozari.
Tāpat ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar nozares izglītības iestādēm, uzlabojot esošās mācību programmas un aktīvāk iesaistot industrijas uzņēmumus, tādējādi panākot, ka absolventi ir iespējami profesionālāki. Papildus aicinām aktīvi veicināt sadarbību ar pašmāju organizācijām, asociācijām un starptautisko uzņēmumu pārstāvniecībām, kas var ietekmēt savas nozares, uzņēmumu pasākumu norises vietas izvēli. Būtu nepieciešams paredzēt īpašu, papildus materiālu un nemateriālu atbalstu šādiem vietējiem uzņēmumiem un organizācijām par tikšanos, konferenču vai cita veida  pasākumu īstenošanu Latvijā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (219,1 tūkst. - par 4,6% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019. gadā), Igaunijas (152,2 tūkst.), Vācijas (107,6 tūkst.), Somijas (74,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (73,6 tūkst.), Polijas (46 tūkst.) un Ukrainas (42,9 tūkst.).
LTRK norāda, ka 42,9 t. viesi no Ukrainas nebūtu uzskaitāmi kā tūristi, ņemot vērā, ka viesnīcas izmitināja bēgļus, par valstī apstiprinātām cenām, kā arī gan bēgļu izmitināšana, gan arī cenas būtiski ietekmē augstāk minēto statistiku kopumā.
 

-

Finansējuma nepietiekamības riski
Lūdzam precizēt, ja sākot ar 2023. gadu finansējums nebūs stratēģijas pielikumos norādītajā apjomā, kāds būs mehānisms finansējuma mērķu koriģēšanā - lineāri/prioritātes/atbalsta intensitāte?
 

-

Finansējuma nepietiekamības riski
Lūdzam precizēt, ja sākot ar 2023. gadu finansējums nebūs stratēģijas pielikumos norādītajā apjomā, kāds būs mehānisms finansējuma mērķu koriģēšanā - lineāri/prioritātes/atbalsta intensitāte?
 

-

Rīcības plāns “Darījumu un pasākumu tūrisma eksporta veicināšana”
Aicinām papildināt rīcības plāna 3.lpp 3.rindkopu ar informāciju par starptautisku izstāžu ietekmi uz starptautisko biznesa kontaktu un darījumu aktivizēšanu, izsakot šādā redakcijā: “Tāpat arī lielu starptautisku kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšana piesaista vietējos un ārvalstu apmeklētājus un sekmē vietējās ekonomikas ieņēmumus, rada darbavietas un palielina nodokļu ieņēmumus. Šie ieņēmumi iedalās trīs galvenajās kategorijās: tiešie (viesnīcas, restorāni, mazumtirdzniecība, transports), netiešie (preces un pakalpojumi), kā arī inducētie (darbinieku tēriņi). Turklāt starptautiskas izstādes piesaista arī ievērojamu skaitu ārvalstu uzņēmumu un organizāciju pārstāvju un veicina starptautisko ekonomisko sadarbību un Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Starptautiski atpazīstamu lielu pasākumu rīkošana apliecina Latvijas konkurētspēju kā drošam un pievilcīgam galamērķim gan nozaru profesionāļiem, gan mūsu valsts viesiem.”
Rīcības plānā paredzētais finansējums tiek paredzēts 2024. gadam, savukārt no tabulas “Provizoriskais aktivitātes īstenošanas laika grafiks” ir redzams, ka noteikumi tiks apstiprināti 2023.gada 3. ceturksnī, savukārt atbalsta programmas uzsākšana (4.6. un 4.7.) tikai no 2024. gada 4. ceturkšņa. Aicinām samazināt laiku starp noteikumu apstiprināšanu un atbalsta programmu ieviešanu, steidzamāk izstrādājot pasākumu 4.4., lai atbalsta programmas sāktu darboties jau 2024. gada 2.ceturksnī.
Norādām, ka ne visu starptautisku pasākumu organizēšanai Latvijā ir nepieciešams finansiāls atbalsts. Piemēram, Tallinā no šī gada 14. līdz 24. septembrim norisināsies starptautiska mēroga pokera notikums Pasaules Pokera sērija (angļu val. – World Series of Poker), kas vienkopus pulcēs tūkstošiem spēles entuziastu no visas pasaules, kas patērēs arī citus pakalpojumus, nodrošinot ienākumus arī saistītajām nozarēm. Latvijā šāda pasākuma organizēšana nav iespējama, ņemot vērā nodokļu regulējumu. Rīcības plānā iekļaujams uzdevums veikt šķēršļu, kas kavē darījumu un pasākumu tūrisma eksportu,  identificēšanu un izstrādāt priekšlikumus to novēršanai.

-

Stratēģijas prioritāte “Datos balstīta pārvaldība”
Vēlamies uzteikt iniciatīvu par kvalitatīvu datu nepieciešamību un analītiku, tomēr vēlamies precizēt, kur tam paredzēts finansējums, jo rīcības plānā “Latvijas starptautiskās atpazīstamības nodrošināšana” redzama tikai pozīcija “Pētījums” (1 gab; 60 000 eiro/gadā). Vai plānots, ka Latvijas tūrisma eksporta datu sistēma un regulāra statistikas vākšana un apkopošana tiks finansēta no citiem avotiem - mērķmaksājuma CSP, LIAA vai kādai citai organizācijai?
LTRK lūdz papildināt stratēģiju ar norādi par nepieciešamību izvērtēt nakts ekonomikas lomu un izstrādāt priekšlikumus tās konkurētspējas veicināšanai, vienlaikus novēršot ar to saistītos riskus.
 

-

Stratēģijas prioritāte “Pieprasījuma veicināšana”
Stratēģijas 14.lpp 4.rindkopu rosinām izteikt šādā redakcijā “Būtiski ir uzsākt darbu pie jauniem perspektīviem tūrisma tirgiem - veidojot tūrisma mārketinga pilotprojektus valstīs, kurās līdz šim aktīvs Latvijas tūrisma mārketings nav ticis veikts, kā arī jau esošās mērķa valstīs realizēt šaurākas nišas mārketinga pilotprojektus (piemēram, vērstus tikai uz darījumu un pasākumu tūrismu) un, balstoties uz sasniegtajiem rezultātiem un iegūtajiem datiem, vērtēt mārketinga pilotprojektu efektivitāti.
Ja stratēģijā ir izcelta prāmju kustības nozīme reģionālā mērogā, tad aicinām stratēģijas 16.lpp pievienot šādu informāciju: “Papildu uzsverama nepieciešamība atjaunot un stimulēt arī regulāro pasažieru prāmju satiksmi starp Rīgu un Eiropas pilsētām.”
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka ir nepieciešams sakārtot un attīstīt prāmju pasažieru ērtu un ātru nokļūšanu no Rīgas pasažieru ostas uz pilsētas centru, kas šobrīd joprojām ir neapmierinošā stāvoklī.
 

-