Atzinums

Mazo ostu asociācija atbalsta priekšlikumus Ostu pārvaldības reformas kontekstā ierosināto mazo ostu valdes locekļu skaita optimizēšanu un  atteikšanos no Ministru kabineta apstiprināta ostas pārvaldes paraugnolikuma piemērošanas.
Vienlaicīgi Mazo ostu asociācija vēlas norādīt, ka Informatīvā ziņojuma Pielikumā Nr. 1 “Grozījumi Ostu likumā” atšķiras no Pielikuma Nr. 2 “Ostu likuma” konsolidētās versijas un  atkārtoti ierosina izvērtēt sekojošos priekšlikumus:
 

3. pants.  Ostas robežu noteikšana
Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nodalot teritoriju, kas ir ostas pārvaldes valdījumā, nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikums neattiecas uz mazajām ostām.
Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikumus neattiecināt uz mazajām ostām, jo Latvijas mazajās ostās nav dzelzceļa infrastruktūras.
4. pants. Nekustamais īpašums ostā
(2). Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Mazajās ostās iekšējo ūdeņu daļa ( turpmāk – akvatorija ) var būt valsts un pašvaldības īpašums.
 Engures ostā šobrīd ostas iekšējo ūdeņu daļa vai akvatorija saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem ir pašvaldības īpašums
(6) Ostas  zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad  ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms Rīgas, Ventspils, Liepājas ostās pārsniedz 40 miljonus euro un mazajās ostās 5 miljonus euro.   Ostas pārvaldes valdījumā esošās zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā par ostas pārvaldes valdījumā esošo zemi nosaka ostas pārvalde.
Objektīvi mazajās ostās investīciju apjomam, lai varētu pārsniegt nomas, īres vai apbūves termiņu  45 gadus, nevajadzētu būt augstākam par 5 miljoniem euro
(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības. Mazo  ostas pārvaldes valdījumā esošo valsts īpašumu nodod pašvaldībai,  ja mazajā ostā saskaņā ar šā likuma 26. panta 7. punktu tiek veidota pašvaldības kapitālsabiedrība.

7. pants. Ostas pārvaldes funkcijas
(1) Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai mazajām ostām — pašvaldības dibināta iestāde vai kapitālsabiedrība, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas. Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, kuru nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.
(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:
11) nodrošina kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu Izslēgt
Nosakot kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu, kā valsts pārvaldes funkciju tiek sadārdzināti mazo ostu padziļināšanas darbi un uzturēšana PVN vai šobrīd 21% apmērā:
Likuma “Pievienotās vērtības nodokļa likums” 3.panta 8.daļa nosaka, ka
“…(8) Publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.”
Savukārt, MK noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktā teikts, ka
“160. Nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.”
12. pants. Finanšu līdzekļu avoti
(1) Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus veido:
1) atskaitījumi no ostas maksas Precizēt ; ( nekorekta definīcija ostas pārvaldes saņem ostu maksas no kuģiem nevis atskaitījumus)
13. pants. Ostas maksas
3) sanitāro maksu atkritumu pieņemšanas maksu Precizēt (Saskaņā ar MK Noteikumiem 193 nav sanitārā maksa, bet atkritumu pieņemšanas maksa Nepieciešamas harmonizēt ar   MK Noteikumus 193 ar likumu)  ;

(31)   Kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Izslēgt, jo līdz šim Ministru kabinets šādu kārtību nav apstiprinājis

23. pants. Mazās ostas
Mazās ostas ir Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas, Rojas, Pāvilostas , Jūrmalas un Engures ostas  ar saskaņā ar šā likuma 3. pantu ierobežotām sauszemes teritorijas daļām, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļām, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai.

26. pants. Mazās ostas pārvalde un tās struktūra
(7) Mazās ostas pārvaldīšanai pašvaldība var izveidot kapitālsabiedrību, kuras pārvalde darbojas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
Iepriekšējā redakcijā izveidojot kapitālsabiedrību mazo ostu pārvaldīšanai, tieši tulkojot likumu nav ļauts atkāpties no 26.panta 4.daļā noteiktā pienākuma attiecībā uz valdes veidošanu un tās sastāvu.