Atzinums

Lūdzam korekti noformēt likumprojekta 1. panta 32. pantā minētās regulas nosaukuma saīsinājumu, piemēram, Eiropas Komisijas 2010. gada 12. novembra Regulai Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Regula Nr. 1031/2010),  nevis atsaukties uz regulas nosaukumā esošas direktīvas numuru. 


Norādām arī, ka Eiropas Savienības direktīvu prasības Latvijas normatīvajos aktos jāpārņem pēc būtības, nevis ar atsaucēm uz direktīvām vai to normām.

-

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 76. punktam ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes izstrādāto projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt vienīgi Ministru kabineta loceklis. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 3. panta pirmās daļas pirmo teikumu, 6. panta trešās daļas pirmo teikumu, 7. panta pirmās daļas pirmo teikumu, 7. panta otro daļu, 37. panta trešās daļas 2. punktu, 40. panta ceturto daļu un pārejas noteikumu 8. punktu.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Tieslietu ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci noteic Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" (turpmāk – Tieslietu ministrijas nolikums). Atbilstoši Tieslietu ministrijas nolikuma 1. punktam Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās Tieslietu ministrijas nolikumā minētajās valsts politikas jomās.

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, kādai Tieslietu ministrijas nolikumā noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei atbilst likumprojekta 7. panta pirmajā daļā minētais uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju (un citām ministrijām) līdz 2030. gada 1. decembrim un turpmāk ik pēc 10 gadiem sagatavot Eiropas Parlamenta un Padomes  2021. gada 30. jūnija (ES) Regulas 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999, 5. panta 4. punktā noteikto ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu desmit gadu perspektīvā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, izslēdzot norādi uz Tieslietu ministriju, vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Atkārtoti aicinām likumprojekta 8. pantā neveikt atsevišķu ministriju uzskaitījumu. Vēršam uzmanību arī uz to, ka Ministru kabineta sastāvu, tai skaitā ministrus, kuriem ir pakļautas attiecīgās ministrijas, noteic Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta pirmā daļa un minētais uzskaitījums var mainīties. 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 10. panta 5. punktā, 13. panta sestajā daļā un 28. panta trešajā daļā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 2.8. nodaļai. Tāpat aicinām svītrot vārdus "izņemot to informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav publicējama", ņemot vērā, ka likumprojekta norma jau noteic, ka iesniedzama "šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētā informācija".
 

-

Noteikumu Nr. 108 27. punkts noteic, ka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu noteic likumprojekta pārejas noteikumos. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 12. pantu, tajā ietverto pārejas regulējumu nosakot likumprojekta pārejas noteikumos un likumprojekta pamattekstā saglabājot vienīgi pastāvīgi spēkā esošo regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka ar vārdu "kārtība" normā, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam, saprot procedūru, tādējādi jāvērtē, vai šāds pilnvarojums neizslēgs materiālo normu iekļaušanu uz likuma pamata izdotajā normatīvajā aktā (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 39. lpp.).

Paskaidrojam, ka Satversmes tiesa ir atzinusi: jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. punktu).

Papildus norādām, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11. pantam privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt likumprojekta 12. panta 14. daļas 4. punktā, 13. panta astotās daļas 1. punktā un 19. panta astotās daļas 8. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam atbilstoši iecerētajam regulējumam un papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt minēto likumprojekta punktu redakciju.
 

-

Ievērojot, ka administratīvā akta izsniegšana pēc būtības iekļauj arī tā sagatavošanu, lūdzam svītrot likumprojekta 12. panta 14. daļā un 13. panta astotās daļas 1. punktā vārdu "sagatavota".
 

-

Norādām, ka no likumprojekta 12. panta 14. daļas 3. punktā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam nav viennozīmīgi saprotams, uz ko attiecināms tajā minētais vārds "ierobežo". Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā dotā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturs atklāj tā būtību un jēgu, tādējādi pilnvarojošās normas saturam ir jābūt skaidram. Pilnvarojuma apjoms nozīmē to, ciktāl Ministru kabinets var rīkoties, izstrādājot un izdodot tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20.-21. punktu).

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 12. panta 14. daļas 3. punktu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.
 

-

Lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 12. panta 14. daļas 4. punktu, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veikta tajā minēto kompensāciju aprēķināšana un izmaksa. Paskaidrojam, ka ar vārdu "piemērošana" pēc būtības saprot pielāgošanu vai izraudzīšanu (sk. šķirkli "piemērot" tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā tezaurs.lv).

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 14. panta 15. daļas redakciju, nodrošinot skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu.
 

-

Administratīvā procesa likuma 1. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Tādējādi administratīvais akts ir adresātam saistošs un adresātam tas ir jāievēro.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam izslēgt likumprojekta 13. panta septīto daļu. 
 

-

Informējam, ka Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa jau noteic iesniegumā administratīvās lietas iestādē ierosināšanai norādāmo informāciju. Proti, iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; iesniedzēja paraksts. Tādējādi nav saprotama nepieciešamība likumprojekta 13. panta astotās daļas 2. punktā noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 13. panta astotās daļas 2. punktu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar šajā punktā noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturu.

-

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, cita starpā, ievērojot juridisko terminoloģiju. Ievērojot minēto, lūdzam aizstāt likumprojekta 14. pantā vārdu "pārskatīšanu" ar vārdu "grozīšanu" vai papildināt likumprojekta anotāciju ar likumprojekta 14. pantā ietvertā regulējuma skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 18. panta ceturtās daļas redakcijas nav saprotams tajā ietvertais pilnvarojuma Ministru kabinetam saturs. Proti, nav saprotams, uz kādas informācijas apriti, tostarp starp kādiem subjektiem, tajā norādīts.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 18. panta ceturto daļu, nodrošinot skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu.
 

-

Lūdzam svītrot vārdus "saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK  8. pantu". Norādām, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantam dalībvalstīm ir pienākums pārņemt Eiropas Savienības tiesību normas nacionālo normatīvo aktu tiesību normās. Šāda pārņemšanas Latvijas tiesību sistēmā nevar tikt veikta ar atsaucēm uz direktīvām vai to normām. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojekta 9. panta astotās daļas 2. apakšpunktu vai citas attiecīgās likumprojekta normas pēc būtības, nodrošinot direktīvas prasību korektu un pilnīgu pārņemšanu.

-

Atkārtoti norādām, ka ar kārtību, kādā groza iekārtas operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjomu, pēc būtības saprot arī kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par šīm kvotu apjoma izmaiņām. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 21. panta trešās daļas 2. punktu.
 

-

Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmā daļa jau paredz administratīvā procesa dalībnieku tiesības apstrīdēt administratīvo aktu.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam izslēgt likumprojekta 21. panta ceturto daļu un 23. panta septīto daļu.
 

-

No likumprojekta izriet, ka ar likumprojektu iecerēts deleģēt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) vairākus valsts pārvaldes uzdevumus emisiju uzskaites jomā. Informējam, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajai daļai, deleģējot pārvaldes uzdevumu privātpersonai, privātpersonai jābūt tiesīgai attiecīgo pārvaldes uzdevumu veikt. Lemjot par pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Papildus šā likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu (turpmāk – pilnvarotā persona), ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērtējumu par centra atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai.

Vienlaikus, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmo daļu, lūdzam papildināt likumprojektu, nosakot iestādi, kuras padotībā attiecībā uz likumprojektā noteikto pārvaldes uzdevumu izpildi centrs atrodas.

-

Noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Paskaidrojam, ka par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.).

Tā kā ierobežotas informācijas aizsardzību reglamentē Informācijas atklātības likums, lūdzam izslēgt likumprojekta 24. panta trešo daļu.

-

Likumprojekta 24. panta ceturtās daļas 1. punkta d) apakšpunkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina un saskaņo centra kā valsts administratora pakalpojuma maksu par emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu. Vienlaikus šā panta ceturtās daļas 2. punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā apstiprina centra kā valsts administratora maksas pakalpojumu cenrādi (turpmāk – cenrādis). Tādējādi nav saprotams likumprojekta 24. panta ceturtās daļas 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturs. Proti, ja emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrāciju paredzēts noteikt kā maksas pakalpojumu, tad, izstrādājot centra cenrādi, minētais maksas pakalpojums, kā arī tam piemērojamās maksas aprēķins tiks iekļauts cenrādī.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 24. panta ceturtās daļas 1. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu.

Papildus lūdzam skaidrot likumprojekta anotācijā, kas likumprojekta 24. panta ceturtās daļas 1. punkta d) apakšpunktā saprotams ar centra kā valsts administratora pakalpojuma maksas par emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu saskaņošanu.   

-

Likumprojekta 25. panta pirmā daļa noteic, ka centrs katru gadu līdz 10. oktobrim apkopo informāciju par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām (turpmāk – operators), kuras paredzētajā termiņā nav veikušas likumprojekta 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu vai nav nodevušas emisijas kvotas noteiktajā apjomā. Balstoties uz apkopoto informāciju, centrs no operatoriem pieprasa rakstveida paskaidrojumus (turpmāk – paskaidrojums). Šā panta otrā daļa noteic, ka centrs līdz 1. decembrim pēc paskaidrojuma saņemšanas informē Valsts vides dienestu (turpmāk – dienests) par operatoriem, kuri likumprojekta 25. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu nav izpildījuši, kā arī publicē savā tīmekļvietnē šo operatoru sarakstu.

No minētā izriet, ka, neraugoties uz to, ka operators, kurš nav izpildījis likumprojekta 25. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu, ir iesniedzis paskaidrojumu, centrs informē dienestu par šo operatoru, kā arī publicē informāciju par operatoru savā tīmekļvietnē. Tādējādi nav saprotama nepieciešamība likumprojektā noteikt pienākumu operatoram iesniegt paskaidrojumu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu vai skaidrot likumprojekta anotācijā paskaidrojuma juridisko slodzi un mērķi.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likums neparedz administratīvā akta izpildi "bezstrīda kārtībā". Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 25. panta piektās daļas otro teikumu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 25. panta sesto daļu, norādot, uz kādu dienesta lēmumu tajā ietvertais regulējums attiecas.

Paskaidrojam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajai daļai iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē (izņemot Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus). Tāpat Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos (APL 185. panta ceturtās daļas 2. punkts).
 

-

Ievērojot juridisko terminoloģiju, lūdzam precizēt likumprojekta 29. panta pirmās daļas pirmo teikumu, aizstājot vārdus "uz tā pamata saistītajos citos" ar vārdiem "uz tā pamata izdotajos" vai vārdu "saistītajos" (atkarībā no iecerētā regulējuma).

-

Lūdzam likumprojekta 30. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "saskaņā ar šā likuma 22. pantu vai atbilstoši citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību normām, ar kurām ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas  kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/959) prasības".

Vēršam uzmanību, pirmkārt, ka likumprojektā (tostarp tā 22. pantā) ir ietverts regulējums par kvotu nodošanas pienākuma tvērumu. Otrkārt, nav skaidrs pamatojums Valsts vides dienesta pienākumam vērtēt citu  valstu tiesību aktu izpildi un piemērot šos tiesību aktus, turklāt nav skaidrs, kā iestāde to praktiski varēs īstenot.
 
Vēršam uzmanību arī uz to, ka pieteiktais direktīvas nosaukuma saīsinājums citur likumprojekta tekstā netiek lietots.

Papildus minētajam lūdzam vērtēt, vai nav nepieciešams precizēt šo likumprojekta normu arī saturiski. Piemēram, nav viennozīmīgi skaidrs nosacījuma "ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību" tvērums, proti, kas tie ir par izpildes pasākumiem un atbilstību kam (kādam nosacījumam) nepieciešams panākt (minētais attiecas arī uz šo pašu jēdzienu panta trešajā daļā). Tieslietu ministrija ņem vērā, ka minētajā normā burtiski pārrakstīts Direktīvas Nr. 2023/959 16.panta 11.a punkta saturs, tomēr norāda, ka minētajam direktīvas nosacījumam nepieciešams piešķirt saturu Latvijas tiesību aktu kontekstā. 
Lūdzam arī vērtēt, vai nosacījums "var pieņemt lēmumu" ir pietiekami skaidrs, proti, vai nav nepieciešams likumprojektā noteikt skaidrākus kritērijus iestādes rīcības brīvības izmantošanai. 

 

-

Lūdzam skaidrot, vai šajā normā minētais "lēmums par izraidīšanu par attiecīgi šā likuma 22. pantā noteikto prasību neievērošanu" ir tas pats šā panta pirmajā daļā minētais "lēmumu par izraidīšanas rīkojuma piemērošanu" un nepieciešamības gadījumā precizēt pantu, nodrošinot, ka regulējums ir skaidrs un nepārprotams. 

Tāpat, ievērojot arī iebildumu par šā panta pirmo daļu, lūdzam izslēgt vārdus "vai normatīvo aktu, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības normatīvo aktu jomā noteikto prasību neievērošanu", jo nav skaidrs, kas tie ir par normatīvajiem aktiem.

-

Likumprojekta 30. panta otrā daļa noteic, ka, ja kuģim tiek piemērots lēmums par izraidīšanu, pamatojoties uz likumprojekta 22. pantā noteikto prasību neievērošanu vai normatīvo aktu, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās. Šī ienākšanas aizlieguma izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (turpmāk – Krasta apsardzes dienests). No likumprojekta 30. panta pirmās daļas izriet, ka Krasta apsardzes dienests ienākšanas aizliegumu izpilda, pamatojoties uz Valsts vides dienesta izdotu administratīvo aktu (lēmumu par izraidīšanas rīkojumu).

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību likumprojektā noteikt, ka dienesta lēmuma par izraidīšanas rīkojumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību, sniedzot atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 30. panta otrās daļas nav viennozīmīgi saprotams, vai tajā minētais aizliegums ienākt Latvijas ostās attiecināms arī uz kuģiem, kas jau atrodas Latvijas ostās. Ja šis aizliegums attiecināms arī uz kuģiem, kas jau atrodas Latvijas ostās, lūdzam likumprojekta anotācijā norādīt tiesību aktus, kas noteic kārtību, kādā šādi kuģi no Latvijas ostām izbrauc.
 

-

Likumrojektā paredzētais administratīvās atbildības regulējums iekļaujams atsevišķā nodaļā projekta beigās.

Projekta IV nodaļas ("Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma") 32. un 33. pantā ir ietverts administratīvās atbildības regulējums. Izstrādājot jaunas administratīvo atbildību regulējošas tiesību normas, jāievēro, ka regulējums nozaru likumos sagatavojams vienveidīgi, ievērojot gan noteiktos normatīvo aktu projektu izstrādes noteikumus, gan arī attīstīto likumdevēja praksi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 58. lpp.). Tas citastarp attiecas uz administratīvās atbildības regulējuma vietu likuma struktūrā, nodaļu un pantu nosaukumiem. Tipiski administratīvās atbildības regulējumu iekļauj atsevišķā nodaļā likumprojekta beigās. Tādā veidā nepārprotami un viegli iespējams identificēt, ka likumprojekts paredz arī administratīvo atbildību, un norobežot to no citām administratīvajām sankcijām.

Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektā paredzēto administratīvās atbildības regulējumu iekļaut likumprojekta beigās atsevišķā nodaļā.
 

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt un precizēt likumprojekta 32. panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Tā plašais iespējamais tvērums neatbilst administratīvās atbildības kritērijiem un administratīvo pārkāpumu definēšanas prasībām. Administratīvā pārkāpuma saturs precīzi jānoteic tieši formālajam likumdevējam (Saeimai).

Likumprojekta 32. panta pirmajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa prasību neievērošanu. Lai arī minētajā panta daļā ir ietverta likuma "Par piesārņojumu" 60. panta pirmajā daļā šobrīd esošā administratīvā pārkāpuma redakcija, tas nenozīmē, ka regulējums nav atkārtoti jāizvērtē.

1. Pazīme "monitoringa prasības" ir ļoti plaša un konkretizējama vien kopsakarā ar citu projektā un, iespējams, Ministru kabineta noteikumos esošo regulējumu. Projekta anotācijā norādīts, ka "likumprojekta 32. panta pirmā daļa paredz atbildību, ja kuģošanas sabiedrība, operators vai gaisa kuģa operators neievēro SEG emisiju monitoringa prasības, kas ir noteiktas likumprojekta 12., 16. un 18. pantā". Apskatot šo pantu regulējumu, redzams, ka tie satur visai daudzveidīgus pienākumus. Tostarp ir arī tādi pienākumi, par kuru nepildīšanu administratīvā atbildība tipiski nemaz nav paredzama. Piemēram, pienākumu sniegt informāciju atļaujas izsniedzējam vai kontroles institūcijām īsteno ar nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem piespiedu pasākumiem (rodas noteiktas tiesiskas sekas attiecīgajā kontroles procesā, nosaka tiesisku pienākumu un to izpilda piespiedu kārtā u. tml.). Līdzīgi arī cita veida informācijas ieguvei var izmantot administratīvo aktu, nosakot pienākumu noteiktā laikā iesniegt noteikta satura informāciju.

Līdz ar to precīzi identificējams to pienākumu apjoms, kas ietilpst monitoringa prasībās. Pēc tam izvērtējama atbildības pieļaujamība par šo pienākumu nepildīšanu, ievērojot administratīvās atbildības kritērijus, it īpaši administratīvā procesa prioritātes principu. Rezultātā administratīvās atbildības regulējums saistāms vien ar tiem pienākumiem, kurus vairs principiāli nav iespējams izpildīt vai novērst radušās sekas un kuru pārkāpumi rada augstu bīstamības pakāpi.

2. Likumprojekta anotācijā norādīts: "Operatoru, gaisa kuģu operatoru un kuģošanas sabiedrību monitoringa prasības ir ietvertas SEG atļaujās, kā arī Ministru kabineta noteikumos, kas attiecās uz operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību darbību ETS. Monitoringa prasību neievērošana ietver arī noteiktas metodes vai biežuma, neievērošanu. Saskaņā ar likumprojekta 12., 16. un 18. pantu, SEG atļaujā nosaka monitoringa prasības un tās ir saistošas operatoram."

Sodu tiesībās pastāv princips, ka vienīgi parlamentam jeb formālajam likumdevējam ir tiesības noteikt krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijas, tostarp arī administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Tas izriet no Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas (doktrīnas)" un principa nulla poena sine lege parlamentaria (sal. sk.: Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts; Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by L. J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185 et seq.).

2.1. Lai arī blanketās normas ar tiešu norādi uz atļauju vai citu administratīvo aktu principā nav izslēgtas, ir jāievēro virkne priekšnoteikumu, lai varētu paredzēt administratīvo atbildību par atļaujā paredzētu prasību pārkāpumu.

Pirmkārt, likumā jābūt tieši norādītam, ka administratīvā atbildība varētu iestāties par atļaujas pārkāpumu. No projekta tas neizriet, vienīgā norāde atrodama projekta anotācijā.

Otrkārt, nav pietiekama vispārīga soda piedraudējuma sasaiste ar saturiski sīkāk neprecizētiem administratīvo aktu pārkāpumiem. Piemēram, Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka norma, kas paredzēja atbildību par telekomunikāciju iekārtu ekspluatāciju, pārkāpjot atļaujā paredzētos piešķiršanas nosacījumus, neatbilst minētajām prasībām. Tiesa konstatēja, ka tas, kādi pienākumi un aizliegumi tiek aptverti ar šo jēdzienu (piešķiršanas nosacījumi), nav noteikti formālajos likumos un arī krimināllikuma norma neparedzēja sīkāku aizlieguma ierobežojumu. Tas deva iespēju pasta iestādēm ar administratīvo aktu noteikt noziedzīga nodarījuma sastāva juridiskos nosacījumus. Jāpastāv likumā noteiktām pazīmēm, kas pietiekami precīzi ierobežo rīcību, par kuru paredzēts soda piedraudējums. Šajā gadījumā gandrīz jebkurš (arī nenozīmīgs) piešķiršanas nosacījumu pārkāpums ir tieši vai netieši saistīts ar šādiem nodarījumiem. Ar šīm pazīmēm interpretācijas ceļā nav sasniedzama pietiekami droša krimināli sodāmas rīcības ierobežošana (Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.).

Līdz ar to likumā vajadzētu būt pavisam precīzam atļaujas regulējumam, tostarp tajā ietveramiem nosacījumiem vai citiem noteikumiem. Atļaujas izdevējam varētu būt vien rīcības brīvība noteikt precīzi paredzamus jautājumus (piemēram, atļaujas laiku, darbības teritoriju u. tml.). Nevar būt situācija, ka atļaujas izdevējs patiesībā noteic pārkāpuma saturu un Saeima to nemaz nevar paredzēt.

2.2. Ja pārkāpuma konkretizējums tiek ietverts Ministru kabineta noteikumos, arī tad ir jāievēro īpašas prasības, kā noformēt pilnvarojumu Ministru kabinetam. Nav pieļaujams, ka pārkāpuma pazīmes atrodamas izpildvaras normatīvajā aktā, kas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.).

Likumprojektā ir ietverti vairāki pilnvarojumi Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek sagatavota, izsniegta, grozīta un atcelta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, veicams monitorings un ziņošana utt. Lai arī projekta anotācijā ir norādīts, ka monitoringa prasības ir ietvertas Ministru kabineta noteikumos, nav iespējams konstatēt, par kādām tieši prasībām varētu būt runa. Turklāt pilnvarojums norāda uz "kārtību" jeb procesuāliem jautājumiem, kam tipiski nevajadzētu vispār ietekmēt administratīvo atbildību.

Vispārīgu, nekonkrētu formulējumu iekļaušana likumā, vienlaikus tajos ietverot plašus pilnvarojumus izpildvarai, kopumā ir negatīvi vērtējama pieeja. Lai arī parlaments nevar izlemt pilnīgi visu, taču diez vai par labu praksi var atzīt nesamērīgu lemšanas tiesību deleģēšanu (Kusiņš G. Parlamenta lēmumu ex ante novērtēšana. Latvijas Notārs, 2013, 97. lpp.). Savukārt administratīvās atbildības paredzēšana par šādos izpildvaras tiesību aktos noteikta regulējuma pārkāpumiem ir acīmredzami nepieļaujama.

Ievērojot minēto, pienākumi, par kuru neizpildīšanu ir piemērojama administratīvā atbildība, precīzi nosakāmi likumā vai arī Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz īpaši konkrēti formulētu pilnvarojumu (tā, lai katram saprātīgam vērotājam būtu skaidrs, ka attiecīgu jautājumu noteiktā veidā regulēs Ministru kabineta noteikumi un par to neievērošanu varēs piemērot administratīvo atbildību).
 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 32. panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma saturu un tā norobežošanu no citiem līdzīgiem administratīvajiem pārkāpumiem. Attiecīgs skaidrojums ietverams likumprojekta anotācijā, kā arī, ja tas nepieciešams, precizējams likumprojektā esošais regulējums.

1. Likumprojekta 32. panta otrajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par "Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbības veikšanu bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas".

Ievērojot likumprojekta anotācijā norādīto, ka monitoringa prasības (projekta 32. panta pirmā daļa) ir ietvertas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujās un projektā noteikto pienākumu ievērot "atļaujā noteiktos monitoringa nosacījumus un prasības", rodas likumsakarīgs jautājums par šo administratīvo pārkāpumu norobežošanu. Citiem vārdiem, jautājums ir par to, kas tieši saprotams ar darbību "bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas".

2. Vispirms ir jānošķir atļaujas nosacījumi no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī no atļaujas kā tādas. Par atļaujas (administratīvā akta) nosacījumiem nav uzskatāmi no tiesību normām izrietošie attiecīgās tiesības izmantošanas noteikumi, tostarp no normatīvā akta tieši izrietošie (skaidri noteiktie) administratīvā akta termiņi vai tā atcelšanas atrunas, jo tie iestājas neatkarīgi no tā, vai ir ietverti administratīvajā aktā vai nav. Ja tie ir ietverti administratīvajā aktā, tiem ir tikai informējoša nozīme. Turpretim, ja likumā paredzētā atruna administratīvajā aktā tiek precizēta, tā uzskatāma par nosacījumu (Administratīvā procesa likuma komentāri, A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 675.-676. lpp.).

Likumprojektā ir ietverts neskaidrs apzīmējums "nosacījumi un prasības", kas rada šaubas par administratīvā akta nosacījumu izpratni, kā arī par šāda regulējuma tvērumu. Nesaprotamas ir arī projektā ietvertās norādes, ka operatoram būtu jāievēro atļauja vai tās nosacījumi. Tas jau izriet no atļaujas nepieciešamības un izdošanas regulējuma, kā arī no atļaujas pašas par sevi būtības. Ja tādējādi ir paredzēts ietekmēt prasību, ka pārkāpuma saturs ir jānosaka likumdevējam, tad šādas norādes tajā ziņā neko nemainīs.

3. Administratīvā akta nosacījums ir adresātam labvēlīga administratīvā akta sastāvdaļa, kas daļēji ierobežo adresātam piešķirtās tiesības. Nosacījumi tiek iekļauti ar mērķi savstarpēji saskaņot administratīvā akta adresāta un sabiedrības intereses. Nosacījums ir tikpat būtiska administratīvā akta sastāvdaļa kā administratīvā akta galvenā daļa – piešķirtās tiesības. Nosacījums nevar pastāvēt bez administratīvā akta pamatdaļas – piešķirtajām tiesībām. Tas ir pakārtots šai daļai (Administratīvā procesa likuma komentāri, A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 673.-674. lpp.). Tātad nosacījumi ir fakultatīvi elementi, savukārt atļaujas galvenā daļa (piešķirtās tiesības) ir tas, kas var eksistēt patstāvīgi arī tad, ja ir atņemti visi nosacījumi.

Noteikt, vai atļaujā ietvertā prasība ir atļaujas galvenā daļa vai nosacījums, nemaz nav tik vienkārši (pat neapskatot t. s. pārveidotos (modificētos) uzdevumus). Piemēram, iekārtas jauda, kaut kā daudzums un citas robežvērtības var būt gan nosacījums, gan kritērijs noteiktas atļaujas nepieciešamībai. Tāpat nozīme varētu būt atļaujas mērķim. Ja atļaujas būtība ir noteikt pieļaujamās darbības limitu, tad rīcība ārpus šā limita robežām varētu tikt klasificēta kā rīcība bez atļaujas.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 33. panta otrajā daļā ietverto atsauci uz administratīvajiem pārkāpumiem.

Likumprojekta 33. panta otrajā daļā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 31. panta pirmajā daļā minētajiem gaisa kuģu operatoru pārkāpumiem veic Civilās aviācijas aģentūra. Taču projekta 31. pantā nav ietverti administratīvie pārkāpumi. Līdz ar to nav saprotams, kuros tieši gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu veic Civilās aviācijas aģentūras amatpersonas.

Likumprojekta anotācijā savukārt ir norādīts: "Kompetence par likumprojekta 32. pantā noteikto administratīvo pārkāpumu piemērošanu gaisa kuģu operatoriem tiek noteikta 33. panta otrajā daļā, par atbildīgo iestādi nosakot Civilās aviācijas aģentūru." No tā secināms, ka kompetence attiecas uz visiem projekta 32. pantā paredzētajiem pārkāpumiem.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 33. panta otrajā daļā ietverto atsauci.
 

-

Likumprojekta 34. panta ceturtā daļa un 37. panta piektā daļa noteic valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – fonds) uzdevumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta īstenošanā. No likumprojekta un tā anotācijas izriet, ka minētos uzdevumus Klimata un enerģētikas ministrija fondam deleģē.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka, deleģējot pārvaldes uzdevumu privātpersonai, privātpersonai jābūt tiesīgai attiecīgo pārvaldes uzdevumu veikt. Lemjot par pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Papildus šā likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt pilnvarotajai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērtējumu par fonda atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai.
 

-

Ievērojot, ka likumprojekta 34. panta piektā daļa jau noteic, ka, izpildot likumprojektā noteiktos uzdevumus, fonds atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā, lūdzam izslēgt likumprojekta 37. panta sesto daļu.

-

Atkārtoti norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta otrās daļas 4. punktam publiska persona nevar deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī un finansu resursu kontroli. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 40. panta pirmās daļas otro teikumu, vienlaikus atbilstoši precizējot likumprojekta 40. panta ceturto daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka strīdu izskatīšanas kārtību atkarībā no iesaistītajiem subjektiem noteic Administratīvā procesa likums, Civilprocesa likums un Valsts pārvaldes iekārtas likums. Tādējādi nav saprotama nepieciešamība likumprojekta 44. panta pirmajā daļā paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi transporta tīkliem un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 44. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "kā arī kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi transporta tīkliem un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām" vai papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojektā šādu pilnvarojumu paredzēt, vienlaikus skaidrojot uz šī pilnvarojuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu iespējamo saturu.

-

Likumprojekta 46. panta trešajā daļā ir norādīts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests. Taču šā panta otrajā daļā administratīvie pārkāpumi nav norādīti. Līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 46. panta otro un trešo daļu.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts vairs neparedz, ka ar šā likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par piesārņojumu” (tā vietā šo likumu paredzēts grozīt), lūdzam pēc būtības pārskatīt un precizēt likumprojekta anotāciju, no kuras joprojām izriet, ka likumprojektā iekļauta lielākā daļa šobrīd likumā "Par piesārņojumu" iekļauto normu un šis likums zaudēs spēku. 

Tomēr vēršam uzmanību, ka tiesiskās noteiktības nolūkos visi ar šo likumprojektu saistītie citu likumu grozījumu projekti būtu virzāmi apstiprināšanai Saeimā vienlaikus, lai novērstu tiesību normu pretrunas un/vai juridisko obstrukciju.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta Pārejas noteikumu 1. punkts vairs neparedz likuma "Par piesārņojumu" spēka zaudēšanu, lūdzam izvērtēt 2. punkta aktualitāti un nepieciešamības gadījumā to svītrot.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta Pārejas noteikumu 1. punkts vairs neparedz likuma “Par piesārņojumu” spēka zaudēšanu, lūdzam izvērtēt likumprojekta Pārejas noteikumu 6. punktā uzskaitīto Ministru kabineta noteikumu sarakstu, ņemot vērā, ka, likumprojektam stājoties spēkā, spēku zaudēs tie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" pamata.

Norādām, ka virkne Pārejas noteikumu 6. punktā uzskaitīto Ministru kabineta noteikumu izdoti uz likuma "Par piesārņojumu" pamata un, atbilstoši pašreizējai Pārejas noteikumu 1. punkta redakcijai, spēku nezaudēs (piemēram, bet ne tikai, Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 769 “Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" un Ministru kabineta 2011. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 780 “Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas kārtība”).

-

Lūdzam saglabāt likumprojekta Pārejas noteikumu 10. punktu (iepriekš - 8. punktu) iepriekš saskaņošanai nosūtītajā redakcijā, ja nepieciešams, papildus nosakot, ka Ministru kabinets konceptuālo ziņojumu iesniedz arī Saeimai.

Norādām, ka precizētajā redakcijā Pārejas noteikumu 10. punkta ir neskaidrs un nekorekti formulēts (tai skaitā nav saprotams, kāpēc lietots termins "nacionālā nostāja", ar ko parasti apzīmē pozīcijas par Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās izskatāmajiem jautājumiem), turklāt tas nonāk pretrunā likumprojekta 44. pantam, kurā jau skaidri pausta attiecīgā nostāja, proti, ka Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī. Norādām arī, ka Pārejas noteikumu 10. punkta otrajā teikumā nekorekti lietots jēdziens "starptautiski saistošās konvencijas" (iespējams, domātas "Latvijai saistoši starptautiskie līgumi" vai tamlīdzīgi) un jēdziens "ietekmes uz vidi vērtējums" (iespējams, domāts "ietekmes uz vidi novērtējums", kaut gan nav skaidrs, kas un par kādu paredzēto darbību šo novērtējumu veiks).
 

-

Lūdzam izslēgt Pārejas noteikumu 12. punktu. Norādām, ka pieņemt likumus, tai skaitā veikt grozījumus likumos, ir tiesīgs tikai likumdevējs (Saeima). 

Ja nepieciešams, uzdevums ministrijai izstrādāt un ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu likumprojektu nosakāms Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā. 

-

Lūdzam precizēt un papildināt likumprojekta anotācijā ietverto administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu atbilstoši šobrīd pieņemtajai praksei. Īpaša uzmanība pievēršama administratīvā procesa (akta) prioritātes principam.

Šobrīd administratīvo pārkāpumu tiesību doktrīnā, judikatūrā un likumdevēja praksē ir attīstīti un tiek izmantoti vairāki administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji. Tā rezultātā projekta anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams vismaz šādu administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu: 1) administratīvā akta (procesa, rīkojuma) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Likumprojekta anotācijā kritēriju izvērtējums šķiet strukturēts atbilstoši 2020. gada 11. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" projekta sagatavošanai laikā pieņemtajai praksei, taču laika gaitā šo kritēriju saturs un vērtējuma struktūra ir mainījušies. Tāpat aicinām pievērst īpašu uzmanību administratīvā procesa (akta) prioritātes principa izvērtējumam par katru likumprojektā paredzēto pārkāpumu.
 

-

Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. punktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 12. panta pirmo un otro daļu, novēršot regulējuma dublēšanu.

Lūdzam arī kopumā nodrošināt likumprojekta atbilstību minētajai, kā arī citām juridiskās tehnikas prasībām, tai skaitā nodrošināt konsekventu juridiskās terminoloģijas un frazeoloģijas izmantošanu, veidot tiesību normas pēc iespējas lakoniskas, izvairīties no deklaratīvu normu iekļaušanas likumā, kā arī apsvērt jēdzienu un terminu lietošanu likumprojektā, nodrošinot, ka regulējums ir skaidrs un nepārprotams (piemēram, šobrīd likumprojektā lietoti tādi jēdzieni kā “realizācija” (jēdzienu “pārdošana” vai “atsavināšana” izpratnē); “dabā balstīti risinājumi” utml.)
 

-

Likumprojekta 42. pants noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt "kārtību un prasības, kādā nodrošināma klimata finansējuma izsekojamība "zaļā budžeta" ieviešanai valsts budžeta ietvaros, tai skaitā [..] minimālās prasības  ziņojumam par nākamā  gada valsts budžeta priekšlikuma atbilstību klimata mērķiem un klimata politikas plānošanas dokumentiem, kurā tiek ietverti un uzskaitīti budžeta līdzekļi, kas paredzēti ar klimatu saistītu darbību finansēšanai, novērtēta to pietiekamība un būtiskāko fiskālo intervenču ietekme uz klimatu".

Vēršam uzmanību, ka nav skaidra šādu Ministra kabineta noteikumu nepieciešamība un būtība, ņemot vērā, ka attiecīgu izvērtējumu un priekšlikumus iespējams sniegt jau šobrīd valsts ienākumu un izdevumu budžeta projekta sagatavošanas ietvaros. Turklāt nākotnē šādu izvērtējumu varēs veikt arī ņemot vērā likumprojektā izvirzītos klimata neitralitātes mērķus. Aicinām apsvērt, vai likumprojekta 42. pants nav izslēdzams, vai arī nepieciešamības gadījumā formulēt 42. pantu principa veidā, ņemot vērā, ka šobrīd jēdziena "zaļais budžets" tvērums likumprojektā nav atklāts (salīdzinājumā sk. likumprojekta 43. pantā ietverto principu "Klimatdrošināšana").

Norādām arī uz to, ka nepieciešams novērst minētā regulējuma pretrunu ar  likumprojekta Pārejas noteikumu 9. punktā noteikto, ka "42. pantā noteikto kārtību un prasības, kādā nodrošināma klimata finansējuma izsekojamība "zaļā budžeta" ieviešanai valsts budžeta ietvaros, izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju", nevis Ministru kabinets.
 

-