Atzinums

Lūdzam  projektā nedublēt Ceļu satiksmes likuma regulējumu. Piemēram, projekta 4. punkta pirmie divi teikumi dublē Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 3.¹ punktu, kas noteic, ka uzvedības korekcijas programmu nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai apliecinājušas savas prasmes un pieredzi. 

Lai no tā izvairītos, lūdzam projekta vienību izteikt, piemēram, pēc šāda parauga:
 "Uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības organizētāju atlases komisijā ir [..]"

-

Projekta mērķis ir vērsts uz jaunu pakalpojumu, proti, sociālās korekcijas programmas izveidi, kas nodrošinās, ka transportlīdzekļu vadītājiem, kas sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, atgūstot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, obligāti būs jāapmeklē speciālas  nodarbības, kas vērstas uz personas uzvedības korekciju, likumpārkāpuma izdarīšanas cēloņiem u.tml.

Ievērojot, ka šis ir pavisam jauns pakalpojums, bet ar nozīmīgu sociālo mērķi - atturēt personas no transportlīdzekļa vadīšanas reibumā, veikt minēto personas uzvedības korekciju un sekmēt sabiedrības drošību, ir nepieciešama arī valsts uzraudzība, lai šis pakalpojums veiksmīgi un efektīvi darbotos. Attiecīgi valstij būtu rūpīgi jāseko līdzi nodarbību kvalitātei, dalībnieku skaitam, rezultātiem, kā arī nepieciešamajiem programmas pilnveidojumiem. Tikai tā būs iespējams noskaidrot, vai sociālās korekcijas programma ir sekmīga un lietderīga.

Tādējādi, lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ietvert uzdevumu Satiksmes ministrijai informēt Ministru kabinetu par:
1) personām, kuras nodrošina uzvedības korekcijas programmu īstenošanu (jeb par organizētājiem, ar kuriem noslēgti deleģēšanas līgumi);
2) vismaz pirmos trīs gadus katru gadu informēt par programmas rezultātiem, proti, monitorēt personas, kuras ir pabeigušas programmu, un noskaidrot, vai un cik bieži šādas personas atkal vada transportlīdzekli apreibinošo vielu ietekmē.

Vienlaikus aicinām apsvērt arī citus kritērijus, kurus būtu vērts uzraudzīt, piemēram:
a) personas, kuras sāk apmeklēt nodarbības, bet kopumā programmu nepabeidz un kādi tam varētu būt iemesli;
b) kāda ir pakalpojuma pieejamība;
c) kāda ir dalības programmā maksa.
 

 

-

Aicinām precizēt projekta 15. punkta vārdisko izteiksmi, lai tiesību norma būtu stilistiski pareiza un saprotama.

Piemēram, "15. Par transportlīdzekļa vadītāja uzvedības korekcijas programmas pabeigšanu, komersants izdara atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" vai "15. Ja transportlīdzekļa vadītājs apmeklējis visas nodarbības un pabeidzis transportlīdzekļa vadītāja uzvedības korekcijas programmu, komersants izdara atzīmi transportlīdzekļa un to vadītāju valsts reģistrā".

-

Aicinām apsvērt projekta 12. punkta precizēšanu, lai tajā ietvertās darbības būtu secīgas. Proti, vispirms persona tiek informēta, tad tiek slēgta vienošanās. 
 

-

Aicinām precizēt projekta 9. punktu, proti, tās regulējumu savstarpēji nodalot. Šobrīd projekta 9. punktā ir ietvertas divas tiesību normas: 1) nodarbību ilgums un 2) apmacību saturs.

-

Aicinām precizēt projekta 7. punkta vārdkopu "komersanta pārstāvētais speciālists" uz "speciālists, kurš vada nodarbību". 

Vēršam uzmanību, ka programmas organizētājs nepārstāv speciālistu un  tās nav uzskatāmas par tipiskām pārstāvības attiecībām, kuras ir starp abiem šiem subjektiem. Tādējādi šāds juridisko attiecību apzīmējums nav pareizs.

-

Aicinām projekta 5.2. apakšpunktā svītrot vārdkopu "ar šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prasībām". Minētai vārdkopai nav juridiskās slodzes, proti, ja projektā ir noteiktas prasības speciālistiem, tad tikai tādi speciālisti arī varēs darboties programmā.

-

Lai neradītu šaubas par projektā paredzētā jēdziena "komersants" izpratni (projekta 4. punkts un tālākie projekta punkti), aicinām projektā izmantot terminu "organizētājs", nevis "komersants". Šāds termins atbilstu arī vairāk Ceļu satiksmes likuma 22. pantam.

 

-

Aicinām precizēt projekta 3. punktu, lai tā teksts būtu secīgs darbībai, kuru paredzēts veikt. Proti, vispirms norādot, ka tiek ievadīta informācija reģistros un transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā. Pēc tam  noteikt informācijas apmaiņas regulējumu starp sistēmām.

-