Atzinums

Projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 421 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi) 39.6. apakšpunktu, uzskaitot izslēgšanas kritērijus, kuri nevar būt attiecināmi uz komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī.
Vēršama uzmanība, ka noteikumu projektā un tā sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota tiks saņemta minētā informācija, kā arī nav norādīts informācijas saņemšanas veids.
Norādām, ka ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, kura izveidošanas mērķis ir vienotās uzskaites izveide par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Norādāms, ka atbilstoši Sodu reģistra likuma 21.panta pirmās daļas regulējumam Sodu reģistrā iekļautās ziņas sniedz izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršama uzmanība, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu), lai pārbaudītu, vai komersants atbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Gadījumā, ja projekta 3.punktā ietverto informāciju paredzēts iegūt no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, tad tiesiskās noteiktības nodrošināšanai, kā arī, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ievērotu datu apstrādes minimizēšanas principu, sniedzot ziņas par administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, precizēt projektu vai anotāciju, norādot projekta 3.punktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu, kā arī attiecīgo nozari regulējošo likumu un Krimināllikuma pantus, par kuros paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem komersants nedrīkst būt sodīts.

-

Noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 421 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi) 39.6. apakšpunktu, uzskaitot izslēgšanas kritērijus, kuri nevar būt attiecināmi uz komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī.
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota tiks saņemta minētā informāciju, kā arī nav norādīts informācijas saņemšanas veids.
Norādām, ka ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, kura izveidošanas mērķis ir vienotās uzskaites izveide par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Sodu reģistra likuma 21.panta pirmās daļas regulējumam Sodu reģistrā iekļautās ziņas sniedz izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu), lai pārbaudītu, vai komersants atbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
 

Gadījumā, ja noteikumu projekta 3.punktā ietverto informāciju paredzēts iegūt no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, tad tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, kā arī, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ievērotu datu apstrādes minimizēšanas principu, sniedzot ziņas par administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, precizēt noteikumu projektu vai anotāciju, lūdzam norādīt noteikumu projekta 3.punktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu, kā arī attiecīgo nozari regulējošo likumu un Krimināllikuma pantus, par kuros paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem pārraudzības institūcija nedrīkst būt sodīta.

       Noteikumu projekta 39.6.2.apakšpunkts paredz, ka uz komersantu nav attiecināmi gadījumi, kad konstatēta personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.
      Vēršam uzmanību, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, tādēļ lūdzam precizēt noteikumu projektu, sadalot 39.6.2.2.apakšpunktu divās atsevišķās normās.

39.6.2.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma;
39.6.2.3. nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

No tiesiskās noteiktības principa izriet prasība, ka tiesību normai, kas nosaka personas pamattiesību ierobežojumus, jābūt skaidrai un pēc iespējas precīzai (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 11.punktu). Tiesību normas izdevēja pienākums ir rūpēties par to, lai tiesību norma tiktu formulēta tik nepārprotami, ka to varētu pareizi interpretēt un piemērot, bet indivīds varētu apzināties tās piemērošanas tiesiskās sekas (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 9.4.2.punktu un 2011.gada 11.maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 13.1.punktu).
Vēršama uzmanība, ka projekta 3.punktā ietvertajā Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 421 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumi" 39.6.2.2.apakšpunktā ir ietverti divi dažādi administratīvie pārkāpumi (Darba likuma 158. pants un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 142. panta otrā daļa). 
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, precizēt projekta 3.punktā ietverto Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 421 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumi" 39.6.2.2.apakšpunktu, nodalot attiecīgos pārkāpumus divās atsevišķās normās.

-