Atzinums

144.lpp. M.9.3.1. Izstrādāt un īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajam periodam, 2026.-2030. gadam  

Kritiski vērtējam, ka pasākumam atzīmēts tas pats finansējums, kas pasākumam iepriekšējā plāna izstrādei ar Nr. B.9.1.1.
Aicinām izvērtēt, vai nav minami konkrēti pasākumi, kas ir visbūtiskākie un izdalāmi atsevišķi, nenorādot visu pasākumu kopumu. Papildus aicinām izvērtēt, vai pasākumu kopums nebūtu pārvirzāms pie bāzes scenārija.
 

-

143.lpp. M.9.2.1. Rīgas pašvaldības finansējums; Zemo emisiju vai bezemisiju zonu izveide vai pašvaldības ceļu nodevu noteikšana Rīgā. […] Satiksmes uzlabošanas pasākumu un satiksmes viedās regulēšanas sistēmu finansēšanai var tikt izmantots ES fondu atbalsts Rīgas gaisa kvalitātes rīcības programmas ieviešanai (skatīt B. 9.1.1 pasākumu)

Būtu nepieciešams paredzēt arī valsts finansējumu Zemo emisiju zonas (ZEZ) ieviešanas pasākumā. Ņemot vērā Rīgas mobilitātes sistēmas nozīmīgumu Rīgas metropoles areāla un visas valsts kontekstā, kā arī lielo pienesumu, ko ZEZ pakāpeniski sniegs nacionālo gaisa kvalitātes rādītāju uzlabošanai, uzskatām, ka ar ZEZ ieviešanu saistītās izmaksas ir jāsedz ne tikai no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta, bet arī potenciāli piesaistot nacionālo un ES fondu finansējumu.

-

143.lpp. M.9.1.1. Sniegt pašvaldības atbalstu esošo ēku pieslēgšanai CSAS 

Iebilstam  par iespējamo avotu – caur ieņēmumiem no DRN tiek īstenoti Rīgas vides fonda projekti, kas ir vienīgais pašvaldības mērķētais finansējums vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī citu vides projektu īstenošanai, līdz ar to nav atbalstāms šo finansējumu pārvirzīt, arī pašvaldības ceļu nodevu maksājumi tiek novirzīti konkrētiem pasākumiem, kas saistīti ar ielu uzturēšanu vai attīstību. 
Priekšlikums kā iespējamo avotu minēt pašvaldības budžetu vai citus avotus, ja šobrīd nav skaidrs ieviešanas mehānisms.
 

-

134./135.lpp. 8. Rīcības virziens - gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība
M.8.3. apakšuzdevums Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu
M.8.4. apakšuzdevums Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā

M.8.3. kā atbildīgie par gaisa kvalitātes modelēšanu minēti LVĢMC un KEM, savukārt M.8.4. – pašvaldības.

Tiek palielināta pašvaldību atbildība gaisa aizsardzības nodrošināšanā un jauno pienākumu, t.sk. gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas ieviešana ir finansiāli ietilpīgi pasākumi. Piemēram, Ventspilī gaisa piesārņojuma modelēšana teritorijas plānojuma ietvaros 2018. gadā izmaksājusi ap 30 000 EUR. Bez tam, nav skaidrs, kādi emisiju dati izmantojami modelēšanā (piesārņojošo darbību atļauju, iepriekšējā gada, vai citi dati) 
Uz šo brīdi ir tikai normatīvais akts par piesārņojošās darbības operatora izstrādājamo SPAEL MK 02.04.2013. noteikumi Nr. 182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”.

-

135./136.lpp. (M8.5.) Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumi (saistīts ar M.8.2. pasākumu)

Norādāms, ka Jūrmalas valstspilsētā gaisa kvalitātes novērojumi valsts monitoringa ietvaros netiek veikti, līdz ar to šāda veida informācija nav pieejama. Ņemot vērā esošo monitoringa staciju tīklu (arī plānoto paplašinājumu saskaņā ar rīcības plāna redeakciju), nav skaidrs kā plānota datu pieejamība teritorijās, kur netiek veikta gaisa kvalitātes novērtēšana valsts monitoringa ietvaros.

-

134./135.lpp. (M.8.4.) Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā.  
1) Izstrādāts un pieņemts Gaisa aizsardzības likums, kurā ietverta prasība veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus;
2) Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu.

Teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros var tikt vērtēta gaisa kvalitāte un iespējamie riski, taču tie būtu vispārīgi, ne detalizēti. Uzsveram, ka nav atbalstāms uzdevums gaisa kvalitātes normatīvu izvērtēšanai un gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanai teritorijas plānošanas procesā, jo teritorijas plānošanas dokumenti nosaka atļauto funkcionālo zonu un atļauto izmantošanu veidus, bet ne konkrētas paredzētās darbības, līdz ar to iespējas teritorijas attīstībai ir pārāk daudzveidīgas, lai veiktu tām gaisa kvalitātes izmaiņu prognozes. Pat Rūpnieciskās apbūves teritorijas vai Tehniskās apbūves teritorijas var iekļaut ietekmes uz vidi jomā krasi atšķirīgus izmantošanas veidus, kuri var būt saistīti un arī var būt nesaistīti ar gaisu piesārņojošo vielu emisiju, kā arī šo emisiju līmenis var būt atšķirīgs. Tādēļ nav pamatoti iekļaut Gaisa aizsardzības likumā regulējumu par teritorijas plānošanas procesu un vērtēt gaisa piesārņojuma jautājumus teritorijas plānošanā detalizētāk, kā veicot ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu. Teritorijas plānošanas dokumentu saturu, kā arī stratēģiskā novērtējuma Vides pārskata saturu un kompetentās institūcijas nosaka citi normatīvie akti. Prognozējama ietekme uz pašvaldības budžetu. Nav informācijas par izmaksām kādas veidojas, veicot gaisa kvalitātes  monitoringu, gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu, novērtēšanu, kas būtu pietiekams pašvaldības vajadzībām ar noteiktu precizitāti, lai noteiktu ierobežojumus.

-

110.lpp. M.3.5. apakšuzdevums: Tiesiskā regulējuma izveide/pilnveidošana un ieviešana
M.3.5.3. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām.
(Saistīts ar M.1.2.2. pasākumu)
Iespējamais finansējuma avots: Pašvaldību budžets vai ieņēmumi no DRN un pašvaldības ceļu nodevu maksājumiem.

Ceļu nodevas izmantošana noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos un tās izmantošana nav paredzēta apkures iekārtu nomaiņai u.tml.. Pie tam, iespējami iekasētās summas nav samērojamas ar apkures iekārtu nomaiņas izmaksām.
 

-

107.lpp. (M.3.4.1.) Mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu kontrole un preventīvu pasākumu veikšana sūdzību gadījumā. Samazinātas emisijas, informējot iedzīvotājus un novēršot prasībām neatbilstošu apkures iekārtu un kurināmā veidu izmantošanu mājsaimniecībās.

108.lpp. (M.3.4.4.) Valstspilsētās apkopot un regulāri aktualizēt apkures iekārtu reģistrā iekļaujamo informāciju. Pieejami aktualizēti dati par apkures iekārtām emisiju samazināšanas pasākumu tālākai plānošanai un emisiju apjoma precizētai novērtēšanai valsts līmenī.

109.lpp. (M.3.5.1.) Pilnveidot gaisa aizsardzības tiesisko regulējumu, nosakot kārtību apkures radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei.

109./110.lpp. (M.3.5.2.) Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām piemērot Enerģētikas likumā un Gaisa aizsardzības likumā ietverto deleģējumu par apkures iekārtu izvēles ierobežošanu, lai nodrošinātu saskaņotu gaisa kvalitātes, klimata un enerģētikas mērķu izpildi.

Iespējams risināms pašvaldību saistošajos noteikumos, ko paredz (ne obligāti) arī Gaisa aizsardzības likumprojekts. Nosakāms tikai objektiem, kuriem nav reģistrēta piesārņojošās darbības veikšana (atļauja), ko uzrauga un kontrolē Valsts vides dienests. Paredzama ietekme uz pašvaldības budžetu un resursiem. 

-

104.lpp. (M.3.1.5.) Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkure iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus

Pasākums paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas paplašināšanu – rezultāts: pašvaldības piemēro NĪN atlaidi uz noteiktu laiku, ja tiek veikta apkures iekārtu nomaiņa uz bezemisijas apkures sistēmām.

Iebildums: 
Sniegtie priekšlikumi ietver sevī būtisku birokrātijas palielināšanos saistībā ar atvieglojumu iesniegumu izvērtēšanu un piemērošanu. Bez tam atvieglojumu piemērošanas sekas būs pašvaldības budžeta ieņēmumu samazināšanās. Likumprojekta izstrādātāju priekšlikums kompensēt šos izdevumus no ieņēmumiem no ielu nodevas ir ieviešams tikai gadījumā, ja gaisa kvalitātes novērtējums pašvaldībai atļauj ieviest ielu nodevu, pie tam arī šādā gadījumā ielu nodevu var neieviest, nosakot zemo emisiju vai bezemisiju zonas. Bez tam DRN iekļaušana kā finanšu avots zaudējumu segšanai ir nosakāms tikai gadījumā, ja atskaitījumi pašvaldībām no valsts iekasētā nodokļa tiek palielināti, nevis samazinās kā līdz šim, atstājot procentuāli lielāku daļu valsts funkciju finansēšanai.

Priekšlikums:
1.Paredzēt valsts atbalstu mājsaimniecībām apkures iekārtu nomaiņai;
2.Precizēt norādītos finansējuma avotus ailē “Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots” aizstājot jēdzienu “pašvaldības ceļu nodevu maksājumi” ar “ceļu infrastruktūras nodeva un autoceļu lietošanas nodeva” 
 

-

M.3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
M.3.1.5. Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkure iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus
Iespējamais finansējuma avots: Pašvaldību budžets vai ieņēmumi no DRN un pašvaldības ceļu nodevu maksājumiem.

Ceļu nodevas izmantošana noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos un tās izmantošana nav paredzēta apkures iekārtu nomaiņai u.tml.. Pie tam, iespējami iekasētās summas nav samērojamas ar apkures iekārtu nomaiņas izmaksām.

-

92./93.lpp. M.1.2.1. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām

Nepiekrītam, ka atbildīgās ir tikai pašvaldības, jo M.1.2. apakšuzdevums ir “Veicināt rūpniecības objektu un publisko ēku pieslēgšanu pie centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu”. Uzskatām, ka atbildīgajam jābūt arī VVD.
Pamatojums: Pašvaldības saistošo noteikumu prasības siltumapgādes sistēmas iekārtu reģistrācijai, uzskaitei un uzraudzībai neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ekspluatācijai ir izsniegtas piesārņojošo darbību atļaujas vai tās reģistrētas atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
VVD atbilstoši 30.11.2010. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” arī izsniedz piesārņojošo darbību atļaujas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
 

-

(M.1.1.1.) Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošo darbību nosacījumu noteikšanā. Tiek samazinātas emisijas no piesārņojošo darbību operatoru iekārtām sliktas gaisa kvalitātes riska teritorijās.

(M.1.1.2.) Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām noteikt papildus vides prasības piesārņojošajām darbībām. Paaugstinātas pašvaldību spējas gaisa piesārņojuma ierobežošanas jomā.

Teritorijas, kurās tiek veikta piesārņojošā darbība, t.sk. tiek pārsniegtas normatīvajos aktos noteiktās normas, regulē normatīvie akti par piesārņojošās darbības veikšanu un kompetentā institūcija ir Valsts vides dienests, kas izsniedz atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai un veic šo teritoriju uzraudzību un kontroli. Pašvaldība kategoriski iebilst šādai redakcijai - tiek palielināta pašvaldību atbildība gaisa kvalitātes uzraudzībā, kā arī jaunu uzdevumu deleģēšanu un funkciju noteikšanu pašvaldībām piesārņojošās darbības jomā. Tāpat paredzama būtiska ietekme uz pašvaldības budžetu un resursiem.

-

78.lpp. B.9.1.1. Īstenot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2021. -2025. gadam noteiktos pasākumus

Iebildums  kā pasākumu minēt visu Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.–2025. gadam, jo tas ietver plašu pasākumu kopumu un jau tagad ir skaidrs, ka nepietiekamā finansējuma un citu ieviešanu kavējošu apstākļu dēļ, daļa no aktivitātēm tiks pārceltas uz nākamā perioda rīcības plānu un līdz ar to līdz 2025. gadam netiks izpildītas, kā arī daļa ir zaudējusi aktualitāti.
Par Rīcības plāna pasākumu izpildi un statusu katru gadu informācija tiek papildināta šeit: https://mvd.riga.lv/nozares/vides-parvalde/gaisa-kvalitate/ 
Iebildums, ka pašlaik pie rīcības plāna izpildes norādīti tikai 2 finanšu avoti (Rīgas pašvaldības finansējums; ERAF finansējums 2,535 milj. EUR - valsts atbalsts tiek sniegts KPP 2.2.3 SAM 5.pasākuma ietvarā), kaut arī skaidrs, ka rīcības plāna izpildei esošie un iespējamie finansējuma veidi ir vairāki. 
Šis finansējums paredzēts konkrēta projekta īstenošanai - Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Priekšlikums šo konkrēto projektu, ja tas šī dokumenta izstrādes ietvaros izvirzīts kā būtisks, izdalīt kā atsevišķu pasākumu, kura izpildes termiņš – 2026. gads. 
Priekšlikums zem katra apakšuzdevuma minēt būtiskākos pasākumus vai pasākumu kopumu, kas ietverts Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā.
 

-

77.lpp. B.8.4. Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas

Iebilstam  pret pašreizējo rezultāta un pasākuma formulējumu “Izstrādājot pašvaldību teritorijas plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā plānota tās palielināšana”, kas pašreizējā redakcijā atbilstoši paredzamajiem darbības rezultātiem ir attiecināms tikai uz pašvaldības plānojumu izstrādi.
Pievērst uzmanību termina “zaļā zona” lietojumam. Vai šim jēdzienam ir skaidra un vienota juridiskā definīcija, kas ir vienāda visos likumos un Ministru kabineta noteikumos? Vai arī “zaļā zona” ir kas tāds, ko katra persona un pašvaldība var brīvi interpretēt pēc saviem ieskatiem un saprašanas? Tā kā norādītajam jēdzienam nav vienotas juridiskās definīcijas, nav īsti saprotams tā noteikšanas un  izvērtēšanas process un pamatojums.

Kritiski vērtējam redakciju, kurā minēts, ka tikai zaļās zonas platība plānojumā palīdzēs risināt gaisa kvalitātes problēmas. Būtiskāk gaisa kvalitātes problēmu mazināšanai ir ietvert prasības gaisa piesārņojuma samazināšanai un minimālajiem attālumiem starp dzīvojamo un publisko apbūvi un jauniem/pārbūvējamiem ražošanas un atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kā arī ietvert prasības, kas paredz koku stādījumu palielināšanu, piemēram, nosakot prasību apstādījumos izmantot dižstādus, lai iestādītais koks veiksmīgāk iedzīvotos pilsētvidē un ātrāk sāktu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. 
Papildus, vairākas pašvaldības, tostarp Rīga, izstrādā ambiciozus zaļināšanas plānus, un to risinājumu ieviešanai būtiski nepieciešami papildus līdzekļi un valsts finansiālais atbalsts.  


 

-

77.lpp. Pasākums Nr. B.8.4. 
Izpildes termiņš: 2025. gads

Iebildums
Tā kā pasākums ir vispārējs, nav terminēts un īstenojams vairākkārt, lūdzam izpildes termiņu norādīt 2030. gadu.

-

77.lpp. B.8.3. Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas 2021.-2025. gadam pasākumu ieviešana
Atbildīgā institūcija: Liepājas pašvaldība, Liepājas SEZ (osta)
Izpildes termiņš: 2024.-2025. gads

Iebildums
Esošās programmas ERAF KPP 2.2.3 SAM 5.pasākuma ietvarā atbalstītā projekta “Zaļo teritoriju attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Ziemeļu priekšpilsētā, Liepājā” īstenošanas termiņš ir līdz 31.12.2028.
Lūdzam precizēt izpildes termiņu: 2024.-2028. gads.
Atbildīgā institūcija: Liepājas pašvaldība.
 

-

Pasākums Nr. B.4.6. 
Atbildīgā institūcija: SM,VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, FM
Līdzatbildīgās institūcijas: Pašvaldības AS "Pasažieru Vilciens", VAS “Latvijas dzelzceļš”

Iebildums
Lūdzam precizēt informāciju atbilstoši KPP 2.3.1.2. pasākuma MK Noteikumiem Nr.726:
Atbildīgā institūcija: SM, pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības.
Līdzatbildīgās institūcijas: VAS “Latvijas dzelzceļš”, pašvaldības.
 

-

16.lpp 1.5.2. Emisiju kontrole mājsaimniecību, enerģētikas un rūpniecības sektoros
Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā.
(…) Lai varētu apzināt esošo situāciju, uzlabot emisiju aprēķinus, kā arī efektīvāk plānot veicamos pasākumus un nepieciešamo atbalstu būtu svarīgi  izveidot vienotu uzskaites sistēmu (Plāna M.3.4.3 pasākums)

Gaisa kvalitāti ietekmē ne tikai mājsaimniecību sektora apkures iekārtas, bet arī individuālās apkures iekārtas, kas uzstādītas dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, autoservisos, remontdarbnīcās u.tml., kuriem to darbināšanai nav jāsaņem C kategorijas apliecinājums. Autoserviss tiek reģistrēts kā C kategorijas piesārņojošā darbība, taču sadedzināšanas iekārta, ja vien tās nominālā ievadītā siltuma jauda nesasniedz Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumu Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” pielikumos noteiktos sliekšņus, netiek reģistrēta kā C kategorijas piesārņojošā darbība.
Arī šīs iekārtas noteikti būtu apzināmas un iekļaujamas C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā. Cita starpā, autoservisos pastāv risks, ka sadedzināti tiek bīstamie atkritumi, piemēram, atstrādātas smēreļļas.
Šādu sadedzināšanas iekārtu regulāra kontrole būtu jāveic VVD.
 

-

Vispārīgi.

Lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt rīcības plānā ietverto pasākumu līdz šim jau piešķirtā finansējuma avotus un apmēru, kā arī iezīmēt papildu nepieciešamā finansējuma perspektīvās summas un avotus, apzinoties pašvaldību ierobežotās iespējas jaunu rīcību finansēšanai no pašvaldību budžeta.
Nepieciešams izvērtēt savstarpējo sasaisti ar citiem politikas plānošanas dokumentiem, tostarp Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, Sociālo Klimata plānu u.c.
 

-

145.lpp. M.9.2.2. Zemo emisiju vai bezemisiju izveide vai pašvaldības ceļu nodevu noteikšana Rīgā Pasākuma izvēles pamatojums: Pamatojoties uz Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021. - 2025. gadam pašvaldībā tiek izstrādāts rīcības plāns Zemās emisiju zonas vai maksas iebraukšanas zonas izveidei Rīgas pilsētā. Nākamajā plānošanas periodā nepieciešams nodrošināt plāna īstenošanu, lai faktiski nodrošinātu transporta radītā piesārņojuma samazināšanos pilsētas centrālajā daļā, kur tas uzskatāms par vienu no dominējošiem piesārņojuma avotiem.

Lūgums  aprakstošajā daļā precizēt aktivitātes numuru, to nomainot uz M.9.2.1.

-

138.lpp. M.8.9. Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas 2026.-2030. gadam izstrāde un īstenošana, ja nepieciešams
Finansējuma avots: Iespējamais avots: Pašvaldību budžets vai ieņēmumi no DRN un pašvaldības ceļu nodevu maksājumiem.

Precizēt finansējuma avotus atbilstoši darbības rezultātā norādītajam (…). Tiek sniegts finansiāls atbalsts Programmā paredzēto pasākumu ieviešanai(…), pievienojot plānoto atbalsta finansējumu

-

119./120.lpp. 4. Rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā
M.4.2. apakšuzdevums Sniegt finansiālo atbalstu fiziskām personām un komersantiem ETL iegādei

Papildināt, iekļaujot arī pašvaldības kā finansiālā atbalsta saņēmējas.

-

107.lpp. M.3.4. apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti un to izmantošanas kontroli
M.3.4.1. Mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu kontrole un preventīvu pasākumu veikšana sūdzību gadījumā
Rezultatīvais rādītājs (…) 2) Nodrošināta mājsaimniecībās izmantoto iekārtu kontrole

Sadedzināšanas iekārtu, tai skaitā mājsaimniecībās izmantoto, kontrole būtu jāveic speciālistiem un tas jādara VUGD un ir iekļaujams plānotajā M.3.5.4. pasākumā “Izstrādāt grozījumus MK noteikumos Nr. 238 (2016) “Ugunsdrošības noteikumi” veicamo individuālo apkures iekārtu pārbaužu īstenošanas uzraudzībai ar mērķi palielināt pārbaudīto iekārtu skaitu”.
Nav korekti atsaukties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu (103. lp.) attiecībā uz mājsaimniecību izmantoto apkures iekārtu kontroli, jo Pašvaldības policijai nav tiesību iekļūt privātīpašumā bez īpašnieka atļaujas. Faktiski policija uzrauga atkritumu dedzināšanu publiskajā telpā, nevis iekštelpās. 

 
 

Izteikt M.3.4.1. pasākumu šādā redakcijā: “M.3.4.1. Preventīvu pasākumu veikšana mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu izmantošanai”

Svītrot rezultatīvo rādītāju “2) Nodrošināta mājsaimniecībās izmantoto iekārtu kontrole”.  

96.lpp. M.1.1.1. Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošo darbību nosacījumu noteikšanā
(…) 1) Deleģēt pašvaldībām tiesības saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izdot saistošos noteikumus, kas nosaka ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai, prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni  un monitoringa veikšanu kā to noteicis MK  (…)

Tā vietā, lai pilnveidotu VVD darbu, tiek uzliektas jaunas atbildības pašvaldībai.
Pašvaldības rīcībā nav informācijas par atsevišķu objektu radīto piesārņojumu, labākā gadījumā tai ir LVĢMC monitoringa dati par pašvaldības teritoriju kopumā. Operatori piesārņojuma noteikšanai izmanto aprēķinus un modelēšanas rezultātus nevis konkrētus monitoringa datus savā teritorijā. Mērījumus veic VVD.
Pašvaldība gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros noteikts, ka tās ir izstrādājamas teritorijai, kur pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi nevis konkrētai piesārņojošai darbībai.
Bez tam piesārņojošas darbības atļaujas  izdod un tajās izvirzīto nosacījumu izpildi kontrolē, kā arī ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai var noteikt tikai Valsts vides dienests. Tas ir attiecināms ne tikai uz jaunām darbībām, bet arī jau esošām darbībām.  
Līdz ar to LLPA ieskatā nav korekti uzdot pašvaldībai noteikt ierobežojumus konkrētā objektā veiktai piesārņojošai darbībai. 
Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi, pašvaldība varētu izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldības dalījumu zonās, kurās nosaka stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos vai papildu ierobežojumus piesārņojošo darbību veikšanai.
 

-

M.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību kontrole

Papildināt ar apakšuzdevumu par VVD plašāku iesaisti sadedzināšanas iekārtu, tai skaitā, kas ir zem C kategorijas sliekšņa, kontrolē.

Ņemot vērā, ka tiek izmantots pietiekami liels skaits zem C kategorijas sliekšņa esošas sadedzināšanas iekārtas (autoservisos u.tml.), gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā jāpaplašina arī paša VVD iesaiste, proti VVD jākontrolē visas piesārņojošās darbības, tai skaitā visas sadedzināšanas iekārtas.

-

78.lpp. B.9.2.1. Stāvparku – mobilitātes punktu attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās 

Rīgas pilsētā [L.1] liela ietekme uz gaisa kvalitātes uzlabošanu ir saistāma ar veiksmīgu sadarbību Rīgas metropoles areāla līmenī. Minētie stāvparki primāri veidojami Rīgas metropoles areāla pašvaldībās, veidojot mobilitātes punktus ar stāvparku funkciju sabiedriskā transporta koridoros, savukārt Rīgā veidojami mobilitātes punkti, kas integrē pilsētas un reģionālā sabiedriskā transporta savienojamību un pirmā/pēdējā kilometra risinājumu veicināšanu.

Pieeja jau ir aizsākta ANM plānā iekļautās RMA transporta sistēmas zaļināšanas reformas ietvaros, uz kuru šī pasākuma ietvaros nav sniegta atsauce. Vēršam uzmanību, ka ANM  komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. saistītā pasākuma ietvaros RMA līdz 2026. gada beigām ir plānots izbūvēt 8 mobilitātes punktus, savukārt Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi” ietvaros Rīgā tiks izveidots Brasas mobilitātes punkts, kā arī Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" 1. kārtas ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir iesniegusi vēl 7 mobilitātes punktu projektu pieteikumus (šobrīd norit vērtēšana).

Nepieciešams veidot finansēšanas mehānismu, kas sekmētu RMA mēroga projektu attīstību, tādējādi atbalstot pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā perspektīvi ir veidojams mobilitātes punkts.

Vēršam uzmanību, ka 1) darbības rezultāta formulējums nav aktuāls, mobilitātes punktu attīstības izpēti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir plānots īstenot rīcības “Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkla reformas attīstības plāna izstrāde” (PVM ID APS0362) ietvaros (Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam Rīcības plāna 2022.–2027. gadam aktuālā redakcija ir pieejama https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2025/01/AP2027_Ricibas_plans_RD-25-4190-le.pdf). Attiecīgi arī plānotais izpildes termiņš 1) darbības rezultātam ir paredzēts 2026. gada beigas.

Vēršam uzmanību, ka pasākuma ieviešana ne tikai samazina transporta radīto piesārņojumu Rīgā, bet arī Rīgas metropoles areālā.

Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši 2024. gadā veiktajiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regulas grozījumiem par Eiropas Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Rīgas aglomerācijai kā TEN-T pilsētmezgalm ir līdz 2027. gada beigām ir jāizstrādā un jāpieņem Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns. Iepriekš minētā dokumenta ietvaros perspektīvi ir panākama vienošanās par pasākuma B.9.2.1. “Stāvparku – mobilitātes punktu attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās” ietvaros īstenojamajām aktivitātēm.
 

-

78.lpp. 9.2. apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā

Aicinām izvērtēt apakšuzdevuma nosakuma atbilstību tā ietvaros paredzamajiem pasākumiem, kuru īstenošana paredzēta Rīgas metropoles areāla ietvaros. 
Priekšlikums  paplašināt nosaukumu: “transporta radītā piesārņojuma samazināšana Rīgā un Rīgas metropoles areālā”.

 

-

77.lpp. 9. Rīcības virziens - Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai

Aicinām izvērtēt rīcības virziena nosaukuma atbilstību tā ietvaros paredzamajiem uzdevumiem un pasākumiem, kuru īstenošana paredzēta Rīgas metropoles areāla ietvaros. 
Priekšlikums paplašināt nosaukumu: “Rīgā un Rīgas metropoles areālā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai”.
 

-

77.lpp. (B.8.4.) Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas. Izstrādājot pašvaldību teritorijas plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā plānota tās palielināšana.

Priekšlikums
Šobrīd gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, saskaņā ar šī plāna redakciju plānota gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkla paplašināšana. Jūrmalas valstspilsētā gaisa kvalitātes novērojumi valsts monitoringa ietvaros netiek veikti un nav plānota gaisa kvalitātes monitoringa staciju izvietošana, līdz ar to detalizēta informācija par gaisa kvalitāti Jūrmalas valstspilsētā nav pieejama.
Priekšlikums noteikt, ka datus plānošanai pašvaldībām sagatavo un izsniedz LVĢMC.

-

4.rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā
B.4.4.apakšuzdevums Sniegt finansiālu atbalstu fiziskām personām un apstrādes rūpniecības nozares komersantiem ETL (M1 un N1 kategorija) iegādei

Priekšlikums
Papildināt,   iekļaujot arī pašvaldības kā finansiālā atbalsta saņēmējas.
 

-

55.lpp. B.1.4.1. Darbības rezultāts “Esošas vidējas jaudas (1-50 MW) sadedzināšanas iekārtu, kuras izmanto biomasu, aprīkošana ar tehniskajiem risinājumiem, lai uz 01.01.2025. nodrošinātu vides normatīvajos aktos noteiktās emisiju robežvērtības”.

Priekšlikums
Precizēt informāciju, jo kā izpildes termiņš norādīts 2027. gads.

-

52.lpp. B.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību kontrole

Papildināt 1.rīcības virzienu B1.1. ar apakšuzdevumu/ rezultatīvo rādītāju par VVD kontroles veikšanu visām piesārņojošām darbībām, tai skaitā mazajām individuālajām sadedzināšanas iekārtām (piemēram, autoservisos, u.tml.), nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas normatīvajos aktos.

-

39./40.lpp. 2.2.4. Benzols
Benzola gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas (par 30 - 36 %) un Ventspils (par 20 %) monitoringa stacijās, savukārt pieaugušas Liepājas un Rēzeknes novērojumu stacijās (par aptuveni 15 %).

Precizēt informāciju, jo 18.attēlā šāda tendence neparādās ne attiecībā uz koncentrāciju pieaugumu Liepājas, ne arī koncentrāciju samazinājumu Ventspils monitoringa stacijās.  

-

22.lpp Minētie projekti ir paredzēti: 
(1) Ventspilī – NAIK kurināmā reģenerācijas iekārta ar kopējo gada jaudu – 15,3 tūks. tonnas; 
(2) Jelgavā – NAIK līdzsadedzināšana SIA “Gren Latvija” šķeldas katlumājā, NAIK kurināmā plānotais apjoms gadā ir 20-30 tūkst. tonnas; 
(3) Koģenerācijas iekārtas būvniecība Dreiliņos, Ropažu novadā, NAIK kā tajā izmantotā pamatkurināmā apjoms var sasniegt 143 tūkst. tonnu gadā.

Ņemot vērā, ka (3) projekta īstenošanai nav saņemts Ropažu novada pašvaldības akcepts, kā arī IVN ir uzsākts GREN koģenerācijas iekārtas būvniecības projektam Salaspils novadā, iespējams, pareizāk būtu atsaukties uz Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024. – 2028. gadam, kurā noteikts, ka Viduslatvijas reģionā atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams nodrošināt atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguves jaudu aptuveni 161 000 tonnu gadā.

-

21.lpp Negatīvo ietekmi var būtiski samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, kā arī kontroli no VVD puses (sadedzināšanas iekārtu kontroli nosaka Plāna B.1.2.1. pasākums).

Precizēt/labot, jo sadedzināšanas iekārtu kontroli saskaņā ar Plānu paredz B.1.1.2. pasākums Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju kontroli.

-

20.lpp. 2) daļiņu PM emisiju DRN nodokļa likmes piemērošana divdesmitkārtīgā apjomā, ja tiek veikta beramkravu pārkraušana atvērtos terminālos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās (paaugstinot vispārējo daļiņu PM emisiju likmi, ir palielināta arī ar šādām beramkravu operācijām saistītā likme)

Paaugstināta nodokļa likme par PM daļiņu emisiju gaisā būtu piemērojama arī uzņēmumiem, kas veic būvniecības atkritumu pārstrādi, izmantojot drupināšanas iekārtas, atklātās vietās.

-

20.lpp Pilsētas līmenī paaugstinātu piesārņojumu rada autotransporta nepietiekoši kontrolēta kustība pilsētas centrā.

Skaidrot, kas saprotams ar “nepietiekoši kontrolēta kustība pilsētas centrā”. Kādi dati to apliecina? Kas to kontrolē?

-

14.lpp Tabulā 
VVD, Veselības inspekcijas (…) Deleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā: Krāsām, lakām un citiem transportlīdzekļu apstrādes produktiem noteikto gaistošo organisko savienojumu emisiju samazināšanas prasību izpildes kontrole.

Precizēt , vai pienākums kontrolēt izpildi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, vai arī uz krāsu, laku un citu apstrādes produktu izmantošanu citās saimnieciskās darbības nozarēs.

-