Atzinums

Projekta ID
25-TA-709
Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
21.05.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Nodokļu un muitas policijas likuma (stāsies spēkā 2026.gada 01.janvārī) 15.panta piektajā daļā norādīts, ka Ministru kabinets nosaka Integrētajā riska informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus, iestādes, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā un saņem datus no Integrētās riska informācijas sistēmas, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Vēršam uzmanību, ka projektā nav minēts iestāžu uzskaitījums, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā un saņem datus no Integrētās riska informācijas sistēmas. Projekta 18.punktā ir norādītas tikai informācijas sistēmas, no kurām plānots saņemt datus, bet nav norādītas iestādes (informācijas sistēmu pārziņi), kas projektā minētos datus sniegs. Savukārt projekta 20.punktā noteikts, ka Integrētajā riska informācijas sistēmā uzturētā informācija un datnes ir pieejamas tikai autentificētiem un autorizētiem lietotājiem.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
No projekta 18.punkta izriet, ka atbilstoši sistēmās iekļautajiem datiem sistēma saņems informāciju, tostarp no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas “Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistrs” un Ieroču reģistra, kā arī paredzēts, ka tiks veikta informācijas apmaiņa ar Šengenas informācijas sistēmu.

Vēršam uzmanību, ka:
1) Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka ziņojumu Šengenas informācijas sistēmā iekļauj, labo un dzēš tostarp Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem mērķiem. Attiecīgi minētā likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka piekļuve visiem Šengenas informācijas sistēmā iekļautajiem ziņojumiem atbilstoši Šengenas informācijas sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir Valsts ieņēmumu dienestam;
2) Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumu Nr.41 “Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.41) 21.6.apakšpunktā noteikts, ka piekļuve Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas “Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistrs” aktuālajā un arhīva daļā iekļautajām šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā minētajām ziņām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām personu, mantu un dokumentu kontroles funkcijām, kā arī izmeklēšanas, operatīvās darbības un policijas resoriskās pārbaudes funkcijām ir piešķirama Valsts ieņēmumu dienestam;
3) Ministru kabineta 2020.gada 4.februāra noteikumu Nr.76 "Ieroču reģistra noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr.76) 4.4.apakšpunktā noteikts, ka Ieroču reģistram ziņas sniedz Valsts ieņēmumu dienests – par tā īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem. Noteikumu Nr.76 29.10.apakšpunktā noteikts, ka Ieroču reģistrā iekļautās ziņas līdz attiecīgo šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu iznīcināšanai ir tiesīgs izmantot Valsts ieņēmumu dienests. Savukārt Noteikumu Nr.76 31.9.apakšpunktā noteikts, ka Ieroču reģistrā iekļautās ziņas 30 gadus pēc attiecīgo šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu iznīcināšanas ir tiesīgs izmantot Valsts ieņēmumu dienests – kā institūcija, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai personu saukšana pie kriminālatbildības, vai kriminālsodu izpilde.

Ņemot vērā, ka tiek veikta Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija, kuras ietvaros paredzēts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus ar 2026.gada 1.janvāri nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, tad attiecīgi tai vairs nebūs tiesības piekļūt Šengenas informācijas sistēmai, Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmai “Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistrs”, kā arī Ieroču reģistram, jo augstākminētajos normatīvajos aktos pašlaik šādas tiesības ir tikai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ņemot vērā minēto, papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļu, norādot, ka ir nepieciešami grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, Noteikumos Nr.41 un Noteikumos Nr.76. Vienlaikus norādīt, ka Finanšu ministrija ir atbildīgā institūcija par grozījumu veikšanu minētajos normatīvajos aktos.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Projekta 1.punktā:
1) svītrot vārdus "Nodokļu un muitas policijas", ievērojot Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto informācijas sistēmas nosaukumu "Integrētā riska informācijas sistēma";
2) aizstāt vārdus "piekļuves nosacījumus" ar vārdiem "piekļuves noteikumus", lai nodrošinātu normas atbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.2. apakšpunktam un Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā un likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (turpmāk – Likums) 4.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā un Likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projekta 2.punktu un 3.punkta ievaddaļu, norādot, vai sistēmā plānots iekļaut informāciju par visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem vai tikai par tiem, kas pret kuriem uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma lietvedība (norādot attiecīgo personas datu kategoriju).
Gadījumā, ja plānots sistēmā apstrādāt datus par visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tad precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), norādot tam pamatojumu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Projekta 2.punkts tostarp paredz noteikt, ka sistēmā iekļauj, atspoguļo un veic citas apstrādes darbības ar aktuālo un vēsturisko informāciju.
Vēršam uzmanību, ka no projektā ietvertā formulējuma nav saprotams, kā izpaudīsies atspoguļošana un kādas citas apstrādes darbības ir paredzēts veikt sistēmā, kā arī nav saprotams, ar kādu mērķi tās projektā ir norādītas papildus.
Vēršam uzmanību, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta 2.punktu vai papildināt ar skaidrojumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 3.10.2.apakšpunkta redakciju, papildinot to ar pazīmi par oficiālās elektroniskās adreses esamību, ievērojot to, ka arī fiziskai personai var būt aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 3.22.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Gadījumā, ja sistēmas 4.punktā norādīto informāciju Nodokļu un muitas policija (*) vēlēsies iekļaut Šengenas informācijas sistēmā, izmantojot starpsistēmu datu apmaiņas risinājumu, vēršam uzmanību, ka tas nebūs iespējams, ņemot vērā, ka abās minētajās informācijas sistēmās apstrādājamie datu lauki atšķirsies.
Lai nodrošinātu sistēmā apstrādājamās informācijas iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā, nepieciešams salāgot datu laukus atbilstoši Šengenas informācijas sistēmas darbības likumam, Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumos Nr.639 “Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju” ietvertajam regulējumam par Šengenas informācijas sistēmā apstrādājamo informāciju (datu laukiem).

(*) lūgums skatīt iebildumu pie projekta 18.punkta.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 4.4.apakšpunkta redakciju, jo pašlaik nav skaidrs jēdziena "Ad hoc vēsture" saturiskais tvērums.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt projekta 4.9.2. apakšpunkta redakciju, ievērojot to, ka oficiālā elektroniskā adrese ir elementu kopums (unikāla ciparu vai ciparu un burtu virkne), kas nodrošina adresāta sasniedzamību elektroniskajā vidē. Iekšlietu ministrijas ieskatā būtu pietiekami norādīt pazīmi par oficiālās elektroniskās adreses esamību, nevis unikālo ciparu vai ciparu un burtu virkni, kas tāpat ārpus Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas nav izmantojama. Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. pantam Latvijas reģistros reģistrētam tiesību subjektam un noteiktām fizisko personu kategorijām Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 4.15.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Svītrot projekta 5.1.apakšpunktā vārdu "nosaukums", jo nav skaidrs, kādu informāciju paredzēts apstrādāt.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Aizstāt projekta 5.4.apakšpunktā vārdus "'šasijas numurs "ar vārdiem "transportlīdzekļa izgatavotāja piešķirtais transportlīdzekļa identifikācijas numurs", kas vienlīdz attiecināms uz sauszemes transportlīdzekļiem un to piekabēm, mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un traktortehniku un tās piekabēm.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 5.7.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
15.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Papildināt projekta 6.2.apakšpunktu pirms vārda "numurs" ar vārdu "abonenta".
Piedāvātā redakcija
-
16.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Izvērtēt nepieciešamību precizēt projekta 6.5.apakšpunkta redakciju, ievērojot to, ka saziņas līdzeklim var arī nebūt piešķirta fiksēta Interneta protokola adrese.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 6.8.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 7.punktu, skaidrojot termina “riskants bankas konts” (attiecīgā locījumā) tvērumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
19.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 7.3.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
20.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Projekta 8.punkta ievaddaļā norādīts, ka sistēmā iekļauj un apstrādā informāciju par riskantu dokumentu.
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kādu dokumentu paredzēts identificēt kā “riskantu”, kā arī nav saprotams, kā Nodokļu un muitas policija varēs noteikt šādu statusu dokumentam. Norādām, ka projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav norādīts skaidrojums šādai datu kategorijai.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projekta 8.punktu vai papildināt ar skaidrojumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļu.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 8.7.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 9.punktu, skaidrojot termina “riskanta adrese” (attiecīgā locījumā) tvērumu.
Piedāvātā redakcija
-
23.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 9.4.apakšpunktu, skaidrojot termina “riska objekts” (attiecīgā locījumā un skaitlī) tvērumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
24.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Noteikumu projekta 12.2. un 12.12. apakšpunkts paredz, ka sistēmā iekļauj un apstrādā informāciju par kriminālprocesu un operatīvās uzskaites lietu.
No piedāvātas normas nav saprotams, kāda informācija, kādam mērķim un konkrēti, kāda konkrēti informācija tiks apstrādāta un iekļauta sistēmā par kriminālprocesu un operatīvās uzskaites lietu.
Savukārt projekta anotācijas 1.3. sadaļā minēts, ka personas datus, t.sk. sensitīvos datus sistēmā paredzēts iekļaut tikai operatīvās uzskaites lietas vai kriminālprocesa ietvaros, kas ļauj novērtēt lietā iesaistītās personas pieredzi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas regularitāti, ļauj piemērot objektīvu drošības līdzekli, ļauj identificēt pārrobežu noziedzību un organizētās noziedzības grupējumus pēc nacionālās piederības.
Papildus norādāms, ka no anotācijas nav arī saprotams, vai sistēma tiks izmantota kā dokumentu vadības sistēma saistībā ar operatīvo lietu (dokumentu vizēšana, numuru reģistrācija utt.) vai tomēr kā lietvedības sistēma, kurā tiks iekļauti arī lietas materiāli.
Attiecīgi izsakām priekšlikumu precizēt projekta 12.2. un 12.12. apakšpunktu ar konkrētiem datiem un papildināt projekta anotāciju ar skaidrojumu.
 
Piedāvātā redakcija
-
25.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Rosinām precizēt nodaļas nosaukumu. Projektā tiek lietots termins "informācija", ar ko saprot sistēmā ietvertos personu identificējošos datus un datus par dokumentiem un ne tikai. Savukārt šīs nodaļas nosaukums "sistēmas dati" nav viennozīmīgs, proti, dati par sistēmas tehnoloģisko saturu vai sistēmā ievadītā informācija.
Minētais noteikts Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2. punktā.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Precizēt projekta 18.punktu, ņemot vērā, ka no Nodokļu un muitas policijas likuma (stāsies spēkā 2026.gada 01.janvārī) 15.panta piektās daļas un no projekta 1.punkta izriet, ka projektam jāsatur regulējums par iestādēm, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā, nevis informācijas sistēmām.
Piedāvātā redakcija
-
27.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Projekta 24.punkts paredz noteikt, ka katru datu apstrādi sistēmā auditē. Auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija. Auditācijas pierakstus glabā ne ilgāk kā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai, Nodokļu un muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkciju izpildei.
Vēršam uzmanību, ka projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā nav sniegts skaidrojums šādam auditācijas pierakstu glabāšanas termiņam.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļu, papildinot to ar skaidrojumu auditācijas pierakstu glabāšanas termiņam.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Projekta 25. punkts paredz noteikt, ka sistēmā uzkrāto informāciju dzēš pēc pieciem gadiem no informācijas iekļaušanas brīža. Ja informāciju papildina vai saista ar jaunām informācijas vienībām, glabāšanas termiņu skaita no jauno informācijas vienību pievienošanas brīža. Informāciju, kas saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem, glabā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma noilguma termiņiem. Informāciju par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm dzēš pēc diviem gadiem no iekļaušanas brīža.
Vēršam uzmanību, ka Nodokļu un muitas policijas likuma (stāsies spēkā 2026.gada 01.janvārī) 16.panta trešās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka datu apstrādes rezultātā iegūtiem datiem nosaka šādus glabāšanas termiņus:
1) informāciju, kas saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem, glabā atbilstoši kriminālatbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noilguma termiņam, bet ne ilgāk kā 15 gadus no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
2) informāciju par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm glabā piecus gadus;
3) informāciju par personām, kas ir iesaistītas vai potenciāli iesaistītas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams kriminālizlūkošanai, un glabāšanas termiņu skaita no pēdējā datu apstrādes brīža.
Ņemot vērā minēto, precizēt projektu un projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļu, salāgojot sistēmā apstrādājamas informācijas glabāšanas termiņus ar Nodokļu un muitas policijas likumā noteiktajiem termiņiem.
Piedāvātā redakcija
-