Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā ietvertā Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 1.² panta sesto daļu, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma  40.panta pirmajā daļā paredzēto terminoloģiju, proti,  publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
Vienlaikus lūdzam salāgot likumprojekta regulējumu ar skaidrojumu, kas sniegts likumprojekta anotācijā, jo saskaņā ar likumprojekta 2.pantā ietverto Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 1.² panta sesto daļu Satiksmes ministrija deleģē akciju sabiedrībai "RB Rail" veikt Rail Baltica projekta koordinatora funkciju, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir deleģējums, kas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Savukārt anotācijā skaidrots, ka likumprojekts definē projekta ieviesējinstitūciju kompetenci, kas cita starpā nostiprināta gan deleģēšanas līguma un pilnvaras formā un Satiksmes ministrija atbilstoši tās nolikumam organizē un koordinē Rail Baltica projekta īstenošanu līdz projekta realizācijai un nodošanai ekspluatācijā un, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar EDZL un pilnvarojot RB Rail AS, deleģē tām organizēt un nodrošināt infrastruktūras objekta izveidi.      
Lūdzam ņemt vērā, kā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajai daļai privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojektā ietverto Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 1.² panta devīto daļu, jo attiecīgais pienākums neatbilst Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumos Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumu Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" 4.punktu Tieslietu ministrijas funkcijas ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesību sistēmas, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā. Savukārt 5.24.apakšpunkts paredz Tieslietu ministrijai atbilstoši kompetencei nodrošināt Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kā arī 5.27.apakšpunkts paredz kompetenci nodrošināt Eiropas Savienības fondu, Norvēģijas finanšu instrumenta un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto tieslietu jomas projektu plānošanu, vērtēšanu, īstenošanu, uzraudzību un kontroli.
Vēršam uzmanību, ka transporta joma un Rail Baltica projekta realizēšana nav Tieslietu ministrijas kompetencē. Tieslietu ministrija ikdienā nenodarbojas ar privāttiesisku (tostarp starptautisku) līgumu izvērtēšanu un tai nav pieredzes šādu darījumu vērtēšanā. Tieši atbildīgajai iestādei un Rail Baltica projekta īstenotājiem, kurus pārstāv attiecīgās jomas eksperti un profesionāļi, ir jāizvērtē dokumentu saturs, saistības, ko projekta īstenotājs uzņemas, un šo saistību izpildes iespējamība.

-

Lūdzam papildināt anotācijā ietverto informāciju.
Anotācijā norādīts sekojošais: "Atbilstoši 2017. gadā noslēgtajam Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības  līgumam par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi (parakstīts Tallinā 2017.gada  31.janvārī) 7.panta 1.daļa noteic, ka dzelzceļa infrastruktūras daļa pieder tai puses pārstāvētajai valstij, kuras teritorijā atrodas projekta attiecīgā infrastruktūras daļa un ar to saistītā zeme. Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa paredz, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, izņemot šā panta 1.1 daļā minēto gadījumu. Šo valsts zemi nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt. Likumprojekts paredz nostiprināt, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izbūvētā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā."
Ņemot vērā likumprojektā piedāvātās Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 1.³ panta pirmās daļas redakciju, lai novērstu dažādu iespējamo normas interpretāciju risku, lūgums augstāk minēto anotācijā ietverto skaidrojumu papildināt arī ar skaidrojumu par to, ka 1.³ panta pirmās daļas mērķis ir vien noteikt vispārīgu principu un sasniedzamo mērķi saistībā ar Rail Baltica infrastruktūras un ar to saistīto būvju piederību (ka šīs būves kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pieder valstij un attiecīgi zemesgrāmatā tās ierakstāmas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā), vienlaikus uzsverot, ka šī norma nebūtu vērtējama kā speciālā norma, piemēram, iepretim Civillikuma 968. pantam, kurā noteikts ēku un zemes vienotības princips. Attiecīgi norma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā ir pamats jaunu dalīto īpašumu veidošanai.

-

Likumprojekta 1. panta trešais daļas 1. un 2. punkts definē pārvadājumu veidus, kurus nodrošinās Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūra. Vēršam uzmanību, ka normatīvā akta tekstu raksta lakonisku, izvairoties no deklaratīvām normām. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. panta trešajā daļā ietverto normu nepieciešamību vai arī pārstrādāt to, jo arī šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neliedz izmantot dzelzceļa infrastruktūru pasažieru, bagāžas, civilo kravu, kā arī militārpersonu un militāro kravu pārvadāšanai.
Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, jo no tās 1.2. sadaļā ietvertā problēmas apraksta "Rail Baltica projekta militārie mērķi" nevar izsecināt, kādu problēmu risināšanai normas ir paredzētas.

-

Lūdzam precizēt likumprojektā piedāvātā Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 1.³ panta otro daļu. Normā ietvertais regulējums ir neskaidrs tādā ziņā, ka šķietami tas runā tikai par jaunu būvju būvniecību, kuras pirms tam nav eksistējušas, līdz arī to uz tām īpašumtiesības pirms tam nevar būt pastāvējušas, taču vienlaikus normā paredzēts, ka "īpašumtiesības uz objektu paliek nemainīgas". Zemāk ierosinām iespējamo normas redakciju (kura piedāvāta, pieņemot, ka norma attiecas tikai uz privātpersonu īpašumiem). 

(2) Gadījumos, kad par Rail Baltica projekta līdzekļiem tiek izbūvētas būves, inženierbūves vai inženierkomunikācijas privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos, īpašumtiesības uz šiem objektiem ir reģistrējamas attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam, neatkarīgi no tā, kas ir būvniecības ierosinātājs. 

Likumprojekta anotācijā vairākkārt ietvertas tādas vispārīgas norādes kā, piemēram: "[..] likumprojekts paredz Ministru kabineta kompetenci lemt par Rail Baltica projekta tvērumu, īstenošanas termiņiem un izmaiņām projekta ieviešanas struktūrā (tiktāl, ciktāl to pieļauj noslēgtie starpvaldību līgumi". Aicinām izvērtēt iespēju pēc iespējas konkretizēt attiecīgās starptautiskās saistības, saskaņā ar kurām īstenojamas likumprojektā ietvertās tiesību normas. Citastarp arī likumprojekta 1. panta (likuma 1. panta pirmās daļas) un likumprojekta 2. panta (likuma 1.² panta otrās daļas) pilnīgākas izpratnes un piemērošanas nolūkā aicinām konkretizēt, kādi starptautiskie līgumi noteic Rail Baltica projekta tvērumu.

-

Likumprojekta anotācijā ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā. Saistībā ar minēto aicinām papildināt, norādot Latvijas normatīvo aktu, ar kuru pārņemtas minētās direktīvas prasības.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka Komisija 2025. gada 9. jūlijā pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1332 par pārrobežu projekta Rail Baltica īstenošanu Ziemeļjūras – Baltijas jūras Eiropas transporta koridorā un Baltijas jūras – Melnās jūras – Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679 un Komisijas īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1723 atcelšanu, kā arī izklāstītas minētajā Komisijas lēmumā ietvertās prasības. Atgādinām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem. Ja lēmumu adresāts ir dalībvalstis un ir nepieciešams to normas padarīt saistošas privātpersonām, tad lēmumi ir jāpārņem valsts tiesību sistēmā tāpat kā direktīvas. Tādējādi, lai lēmuma normas padarītu saistošas privātpersonām, tās jāpārņem nacionālajā normatīvajā aktā. Minētais Komisijas lēmums ir adresēts konkrētām dalībvalstīm, tostarp Latvijas Republikai, tādēļ aicinām izvērtēt un, ja nepieciešams, atbilstoši nodrošināt attiecīgo lēmumā ietverto prasību pārņemšanu ar likumprojektu. Papildus aicinām izvērtēt un, ja likumprojektā ir pārņemtas kādas lēmuma normas, sniegt informāciju par to pārņemšanu anotācijas 5. sadaļā (jo īpaši 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā).

-

Lūdzam izvērtēt un izvērstāk aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, sniedzot informāciju par konkrētu tabulā minēto regulu vienību vai vienībām, kuras ir ieviestas likumprojekta attiecīgajā vienībā vai vienībās, tādējādi sniedzot pilnīgāku izpratni par likumprojektā ietverto tiesību normu saistību ar Eiropas Savienības tiesību normām.

-