Atzinums

Izstrādājot noteikumu projektu, nav veikta ne pietiekoša esošās situācijas izpēte, ne arī apzinātas nepieciešamās izmaksas  jauno tehnoloģiju ieviešanai, papildus analīžu veikšanai, risku novērtējumam, personāla izmaksām informācijas apkopošanai un sniegšanai sabiedrībai u.c. Nepieciešams  identificēt iespējamos finanšu avotus, kā arī veikt aprēķinus par iespējamām dzeramā ūdens tarifu izmaiņām un to ietekmi uz sabiedrības maksātspēju, līdz ar to iespējām saņemt ūdensapgādes pakalpojumus. Noteikumu projekta izstrādes gaitā nav notikusi ieinteresēto pušu, tai skaitā, pašvaldību iesaiste. LPS iebilst pret turpmāku noteikumu projektu virzību līdz iepriekš minēto jautājumu atrisināšanai.

-

Nepieciešams precizēt terminus atbilstoši citiem spēkā esošajiem normatīviem aktiem. Piemēram, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.pantā tiek lietoti termini - ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, centralizētā ūdensapgādes sistēma.  Nav  saprotams noteikumu projekta 3.3.punkta formulējums   " ...kas ir ierīkotas starp publiskās un privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem" u.c.
 

-

Lūdzu precizēt terminoloģiju "ūdens pienāk pa krāniem". 

-

LPS vērš uzmanību uz to, ka 24 stundu termiņš ir nereāls, jo neviena laboratorija 24 stundu laikā nespēs atkārtoti izbraukt un veikt analīzes.

-

Punktu svītrot. Tajā paredzēto regulējumu iekļaut Nacionālās drošības likumā, kur tiek definēta kritiskā infrastruktūra un uz šī likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, kur tiek noteikta kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība.

-

Lūdzu skaidrot, kas ir nenozīmīga neatbilstība.

-

27.2.punkts  pašlaik esošajā redakcijā monitoringa programmā paredz iekļaut ūdens kvalitātes rādītāju monitoringu ēkas iekšējā ūdensvadā, ja ēkas iekšējā ūdensvada risku novērtēšanā ir identificēti riski.
Tā kā šis punkts atrodas 3.nodaļā “Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrāde un izpilde”, kas attiecas uz ūdens piegādātāju, šādā redakcijā ūdenssaimniecības uzņēmumam būs jāveic ūdens kvalitātes rādītāju monitoringu arī ēkas iekšējā ūdensvadā, ja objekta riska novērtējumā tiks atklāti arī riski, kas nebūs saistīti ar ūdens piegādātāja atbildības zonu.
Šis nosacījums ir pretrunā ar 46.2.punktu, kurā noteikts, ka ēkas iekšējā ūdensvada pārvaldniekam vai īpašniekam pašam būtu jāveic monitorings. Tādējādi 27.2.punkts būtu dzēšams vai precizējams citā redakcijā, piemēram - 27.2. šo noteikumu 1.pielikuma 4.punktā uzskaitīto rādītāju monitorings ēkas iekšējā ūdensvadā, ja ēkas iekšējā ūdensvada riska novērtējumā konstatētais risks novēršams pirms ūdens cauruļvada ievades ēkas iekšējā ūdensvadā.
 

-

Nav atbalstāma pienākuma noteikšana ūdens piegādātājam veikt auditmonitoringu Veselības inspekcijas vietā.

-

Punkts ir pretrunā ar iepriekšējo noteikumu punktu, kurā teikts, ka auditmonitoringa programmu izstrādā līdz katra kalendārā gada sākumam.

-

Lūdzu skaidrot, kas sedz izdevumus, ja neatbilstība netiek konstatēta.

-

Punkts, iespējams, satur interešu konflikta riskus, jo izceļ un lobē vienu konkrētu iestādi, tādējādi ierobežojot konkurenci laboratorisko izmeklējumu jomā. 

-

Punkts ierobežo konkurenci. Auditmonitoringu var veikt arī citas akreditētas laboratorijas. Pakalpojuma sniegšanai būtu jāveic iepirkumu procedūra.

-

Ierosinām papildināt punktu ar tekstu: "Dzeramā ūdens iekšējo/tehnoloģisko monitoringu var veikt neakreditētas ūdens piegādātajā laboratorijas, ievērojot 5. pielikuma radītāju analīžu specifikācijas".

-

Nav saprotams, kādam mērķim nepieciešama šī detalizētā informācija, kuras  izplatīšana sabiedrībā par konkrētu sistēmu un tās darbību ļaunprātīgas rīcības gadījumos var radīt draudus sabiedrībai. Uzskatām, ka šādu informāciju var izplatīt apkopotā veidā par situāciju valstī kopumā.
LPS vērš uzmanību arī uz to, ka informācija par faktiski apgādājamo iedzīvotāju skaitu ūdens apgādes uzņēmumiem nav zināma. Zināms ir pieslēgumu skaits un klientu skaits. Faktiskais iedzīvotāju skaits nav zināms nevienam, jo deklarēto iedzīvotāju skaits bieži nesakrīt ar konkrētajā adresē faktiski dzīvojošo iedzīvotāju skaitu.

-

Šāds rādītājs nav iekļauts nevienā monitoringa programmā un tas nav saistīts ar dzeramā ūdens nekaitīgumu.

-

Šāds rādītājs nav iekļauts nevienā monitoringa programmā un tas nav saistīts ar dzeramā ūdens nekaitīgumu.

-

Noteiktajā termiņā nav iespējams veikt paredzētās darbības.

-

LPS ieskatā  Tieslietu ministrijas izstrādātais kompetenču sadalījums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti pārņemšanai nepieciešamo normatīvo aktu pilnveidošanu nav atbalstāms. Atbildības sadalījums starp vairākām institūcijām,  kas, iespējams, neaptver visas jomas, rada riskus ūdensapgādes nozares pārraudzībai, kas var radīt būtiskus riskus ārkārtas situācijas gadījumos, kad nav iespējams noteikt konkrētu atbildīgo. Tas var būtiski apdraudēt iedzīvotāju ūdensapgādes pakalpojumu pieejamību, līdz ar to veselību un drošību.
LPS uzskata, ka nepieciešams noteikt vienu atbildīgo institūciju, kuras pārraudzībā ir visi ar direktīvas ieviešanu saistītie jautājumi.

-

Izstrādājot noteikumu projektu, nav veikta ne pietiekoša esošās situācijas izpēte, ne arī apzinātas nepieciešamās izmaksas  jauno tehnoloģiju ieviešanai, papildus analīžu veikšanai, risku novērtējumam, personāla izmaksām informācijas apkopošanai un sniegšanai sabiedrībai u.c. Nepieciešams  identificēt iespējamos finanšu avotus, kā arī veikt aprēķinus par iespējamām dzeramā ūdens tarifu izmaiņām un to ietekmi uz sabiedrības maksātspēju, līdz ar to iespējām saņemt ūdensapgādes pakalpojumus. 

-

Iesakām svītrot punktu, jo atbildības sadalījums starp lietotāju un piegādātāju ir noteikts  Ūdenssaimniecības likumā un Ministru kabineta 22.03.2016. noteikumos Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu".

-