Projekta ID
21-TA-62Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
10.05.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Iebildums
Finansējuma piesaiste un ministriju sadarbības/koordinācijas nozīmīgums
Koordinējošas ministrijas loma ir būtiska, risinot ne tikai politikas veidošanas, bet arī finanšu resursu piesaistes jautājumus, kur bez skaidras koordinācijas var rasties grūtības efektīvi piesaistīt un izmantot pieejamos finanšu resursus. LPS, apzinoties finansējuma trūkumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, aicina izvērtēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) lomas stiprināšanu sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām t.sk. Finanšu ministriju, kas ir atbildīga par valsts budžetu, izstrādāt efektīvu un mērķtiecīgu stratēģiju SEG emisiju samazināšanai. LPS uzskata, ka kādam ir jāveido rīcības politika prioritizējot investīcijas un attiecīgi optimizējot pieejamos resursus. Šāda pieeja prasa rūpīgi izvērtēt un prioritizēt tos pasākumus, kuri var nodrošināt vislielāko SEG emisiju samazinājumu attiecībā pret veiktajām investīciju izmaksām.
Plānots ka Klimata likums darbosies kā "jumta likums" zem kura ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.-2030. gadam. Likuma projekts neuzliek tiešus, specifiskus SEG emisiju samazināšanas mērķus atsevišķām nozarēm, bet nozaru mērķi ir ietverti NEKP. Izejot no savas kompetences ministrijas skatās uz saviem sektoriālajiem mērķiem un prioritātēm, bet neviens patreiz neizmanto integrētu pieeju, tāpat šajā procesā nav iesaistīta Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par to, lai būtu paredzēti finanšu līdzekļi, kas nepieciešami SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanai.
Aicinām pārvērtēt pašreizējo koordinācijas sistēmu un papildināt likumprojektu ar vadošās ministrijas lomas stiprināšanu, jo redzam ka sadarbības ministrijas strādā izolēti. Pēc mūsu ieskatiem šāda prakse vājina kopējo atbildību un samazina klimata politikas ietekmējošo faktoru apzināšanos. Uzkatām ka šajā likumā jānosaka arī Finanšu ministrijas loma un atbildība, jo tā nodrošina finansiālo pamatu, lai īstenotu klimata politikas mērķus, vienlaikus saglabājot valsts ekonomisko stabilitāti.
Koordinējošas ministrijas loma ir būtiska, risinot ne tikai politikas veidošanas, bet arī finanšu resursu piesaistes jautājumus, kur bez skaidras koordinācijas var rasties grūtības efektīvi piesaistīt un izmantot pieejamos finanšu resursus. LPS, apzinoties finansējuma trūkumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, aicina izvērtēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) lomas stiprināšanu sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām t.sk. Finanšu ministriju, kas ir atbildīga par valsts budžetu, izstrādāt efektīvu un mērķtiecīgu stratēģiju SEG emisiju samazināšanai. LPS uzskata, ka kādam ir jāveido rīcības politika prioritizējot investīcijas un attiecīgi optimizējot pieejamos resursus. Šāda pieeja prasa rūpīgi izvērtēt un prioritizēt tos pasākumus, kuri var nodrošināt vislielāko SEG emisiju samazinājumu attiecībā pret veiktajām investīciju izmaksām.
Plānots ka Klimata likums darbosies kā "jumta likums" zem kura ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.-2030. gadam. Likuma projekts neuzliek tiešus, specifiskus SEG emisiju samazināšanas mērķus atsevišķām nozarēm, bet nozaru mērķi ir ietverti NEKP. Izejot no savas kompetences ministrijas skatās uz saviem sektoriālajiem mērķiem un prioritātēm, bet neviens patreiz neizmanto integrētu pieeju, tāpat šajā procesā nav iesaistīta Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par to, lai būtu paredzēti finanšu līdzekļi, kas nepieciešami SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanai.
Aicinām pārvērtēt pašreizējo koordinācijas sistēmu un papildināt likumprojektu ar vadošās ministrijas lomas stiprināšanu, jo redzam ka sadarbības ministrijas strādā izolēti. Pēc mūsu ieskatiem šāda prakse vājina kopējo atbildību un samazina klimata politikas ietekmējošo faktoru apzināšanos. Uzkatām ka šajā likumā jānosaka arī Finanšu ministrijas loma un atbildība, jo tā nodrošina finansiālo pamatu, lai īstenotu klimata politikas mērķus, vienlaikus saglabājot valsts ekonomisko stabilitāti.
Piedāvātā redakcija
-