Atzinums

LDDK aicina Plānā iekļaut arī Latvijas Būvnieku asociācijas sagatavotos būvniecības nozares priekšlikumus.

1. Ekonomikas ministrijas vadītājā darba grupā tika panākta vienošanās, ka efektīvāku ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu izstrādei un piemērošanai, būvniecības procesus nepieciešams sadalīt trīs nosacītās grupās:
 - Būvniecība, kurā nepieciešams ieviest EDLUS (liela izmēra būvlaukumi);
 - Būvniecība, kurā nav nepieciešams ieviest EDLUS, bet nepieciešams saņemt būvatļauju, apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu (vidēja izmēra būvlaukumi);
 - Būvniecība, kurā nav nepieciešams ne EDLUS, ne kārtot būvniecības dokumentāciju (maz izmēra būvlaukumi).

LBA ieskatā Plānā nepieciešams nofiksēt šo dalījumu, jo tas atvieglos darbu normatīvo aktu izmaiņu izstrādes procesā, nosakot kādi pasākumi būtu piemērojami katrā no dažāda izmēra būvlaukumiem.

2. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar dažādām ēnu apkarošanas metodēm, bet pietrūkst pasākumi, kas būvkomersantus, nozarē nodarbinātos un būvniecības ierosinātājus motivētu maksāt nodokļus. Kā viena no lielākajām ēnu ekonomikas sadaļām ir nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas. Sevišķi liela šī komponente  ir maza izmēra būvlaukumos.

3. Kā viens no šādiem pasākumiem varētu kalpot speciāla kārtība attiecībā uz maza izmēra būvlaukumos nodarbinātām personām, līdzīgi kā tas ir  sezonas laukstrādnieku nodarbināšanā. Ņemot vērā, ka attiecībā uz laukstrādniekiem šī kārtība jau darbojas, to samērā īsā laikā var ieviest arī būvniecībā, vismaz uz noteiktu laiku, lai praksē varētu novērtēt tās efektivitāti.

4. Papildus, LBA uztur jau pirms vairākiem gadiem izteikto priekšlikumu, proti, iedzīvotājiem deklarējamo attaisnoto izdevumu sarakstā iekļaut arī būvniecības izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem mājokļa būvniecībā/remontā.

5. Ministru Kabineta rīkojuma projektā Finanšu ministriju noteikta par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un tajā iekļauto pasākumu izpildes koordinēšanā. Ņemot vērā, ka Plānā būvniecības nozare ir izdalīta kā viena no prioritārajām nozarēm, kā arī Plāna pasākumus, kas skar tieši būvniecības nozari, tika uzticēts Ekonomikas ministrijai, lūdzam papildināt MK rīkojumu un paredzēt, ka Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu būvniecības jomā.   

-

LDDK vērtējums par Plānā iekļautajiem pasākumiem (tabulā iekļautie pasākumi)

1 RV 1.uzdevums  Ieviest ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu.

1.1.1. Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, ieviešot prasību personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus.

LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
Jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcībā ir milzīgs informācijas apjoms, ko VID nespēj pienācīgi apstrādāt. Ikgadējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana būs milzīgs administratīvais slogs fiziskām personām, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. To ieviešot, nepieciešams izvērtēt, vai VID spēs visu iesniegto informāciju pārbaudīt un pieņemt atbilstošus lēmumus.
Jāņem vērā, ka 2012.gadā veiktās nulles deklarāciju iesniegšanas pasākuma ietvaros, fiziskajām personām bija iespēja izmantot amnestiju, tāpat bija noteikta atbildība par deklarācijas neiesniegšanu un nepatiesu ziņu uzrādīšanu  -  administratīvie sodi līdz 250 vai 500 latiem, arī kriminālatbildība ar ievērojami nopietnākiem sodiem līdz pat brīvības atņemšanai. Iepriekš nedeklarētie ienākumi tika aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Taču faktiskais rezultāts to neattaisnoja.
Vispirms VID ir jāpierāda, ka spēj kvalitatīvi izmantot esošo informāciju, rīkus, metodes un tikai tad var ieviest jaunus.

1.1.2. Noteikt portfeļu investīciju un tamlīdzīgu finanšu instrumentu  pārvaldītājam pienākumu ieturēt IIN izmaksas vietā un ziņot VID ar nodokļiem apliekamā ienākuma apjomu. Finanšu iestāžu pienākums ziņot par aktuālo parādsaistību atlikumu un aizņemto līdzekļu atlikumu (neatkarīgi no to juridiskās formas), kas pārsniedz 20 min. algas.

LDDK neiebilst pret pasākuma iekļaušanu plānā, bet ir nepieciešams precizēt kura likuma izpratnē ir termins “finanšu iestāde”.

1 RV 2.uzdevums  Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana: reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos, ES finansējuma apguvē un publiskajās procedūrās.    

1.2.1.1. Nodokļu maksātāju kopvērtējuma (reitinga) izmantošana, Publisko iepirkumu likuma
9.pantā noteiktajiem iepirkumiem, veicinot “A” klases nodokļu maksātāju        priekšrocības.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet  LDDK ieskatā var rasties problēmas ar pretendentiem iepirkumos, ja pretendents nav Latvijā reģistrēts uzņēmums. Nepieciešams risinājums šādām situācijām.

1.2.1.2. Nodokļu maksātāju reitinga izmantošana, publiskajos iepirkumos, neizvirzot
prasības pārliecināties par saistību izpildi nodokļu jomā “A” klases nodokļu maksātājiem.

LDDK  pēc būtības atbalsta pasākumu, taču tas nav saistīts ar ēnu ekonomikas ierobežošanu, to varētu iekļaut Administratīvā sloga mazināšanas plānā, turklāt tas saistīts ar pasūtītāja pienākumiem, bet ne ar pretendentu uz iepirkumu. Tāpat  LDDK ieskatā var rasties problēmas ar pretendentiem iepirkumos, ja pretendents nav Latvijā reģistrēts uzņēmums. Nepieciešams risinājums šādām situācijām.

1.2.1.3. Solidārās atbildības principa iedzīvināšana publiskajos iepirkumos, sasaistot to ar
izpildītāja reitingu.

LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plān, nepaskaidrojot precīzāk, kas ar to domāts.

Pamatojums:
Nepieciešams precizējums par kāda veida solidārās atbildības principu ir runa. Solidārās atbildības problemātiku jau risina Darba likuma 75.2 pants.
LDDK rosina šī pasākuma vietā kā citu alternatīvu Plānā iekļaut sekojošu pasākumu:
“Ieviest reverso darba nodokļu maksāšanas kārtību”

1.2.2. “A” reitinga klases uzņēmumiem piedāvātie valsts pārvaldes procedūru atvieglojumi
un priekšrocības, t.sk. saīsināti termiņi atbilžu sagatavošanā, licenču, atļauju izsniegšanā u.tml.

LDDK atbalsta priekšlikumu pēc būtības, taču LDDK ieskatā šis pasākums būtu jāiekļauj Administratīvā sloga mazināšanas pasākumu plānā.
Nepieciešams mainīt vienu no kritērijiem, kas nosaka uzņēmuma dalību padziļinātās sadarbības programmā - t.i. atalgojuma lielums jāattiecina pret nozares vidējo atalgojumu, nevis kā 80% pret vidējo valstī, turklāt, ņemot vērā legālo nepilno darba laiku, t.i. jābūt sasaistei ar stundas vidējo likmi nozarē.

1.2.3. Nodrošināta publiski pieejamās informācijas par nodokļu maksātājiem izmantošana ielu
          tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet LDDK ieskatā pasākumu nepieciešams precizēt/papildināt, ka jānodrošina pieeja pašvaldības tīmekļvietnē datu bāzei reāllaikā.  


1 RV 3.uzdevums Skaidras naudas aprites ierobežošana.  

1.3.2. Noteikt skaidras naudas iemaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras
 naudas iemaksām bankomātos).

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet  LDDK ieskatā nepieciešams precizēt, ka pasākums attiecas uz fizisko personu iemaksām bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs.

1.3.3. Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga
 tiek izmaksāta skaidrā naudā.

LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
Pirms šāda pasākuma iekļaušanas Plānā bija nepieciešams izvērtēt prognozējamos ieguvumus pret plānotajām izmaksām, kas saistītas ar izmaiņām VID IT sistēmās. Turklāt pasākums radīs papildus administratīvo slogu uzņēmējiem.

1.3.4. Ieviest  “aplokšņu algu” rēķinu.

LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
Šobrīd VID datu bāzes un IT sistēmas nevar nodrošināt nozaru specifikai atbilstošu izvērtējumu attiecībā uz nozares uzņēmuma darbinieku atalgojumu. LDDK ieskatā VID nav atbilstošas darbinieku kvalitātes kapacitātes, lai pietiekami ātri un kvalitatīvi (jēgpilni) spētu izvērtēt katru no uzņēmuma saņemto paskaidrojumu par neatbilstībām darba samaksā. Pārāk lieli subjektīvisma riski.

1.3.5. Skaidras naudas plūsmas monitorings.

LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā tādā redakcijā, jo tas nav saprotams.
Pamatojums:
LDDK ieskatā nav skaidrs ziņojuma mērķis, kam ziņojums būs jāgatavo. Nav skaidrs kādēļ izpildes termiņš ir 30.12.2027. Nepieciešami precizējumi, lai uzņēmēji gūtu pārliecību, ka pasākums neradīs papildus administratīvo slogu.

1 RV 4.uzdevums Bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšana.  

1.4.1. Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. 
LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet nepieciešams precizēt kas tieši ir domāts ar “sistēmas ieviešanu”. Bez tam nepieciešams pasākumam noteikt 2 termiņus: regulējuma izstrādei līdz 01.12.2023. un e-rēķinu lietošanas (B2B) uzsākšanai elektroniskā formā no 2025.gada.

1.4.2. Pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā nodrošināt iespēju
klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet strikti norāda, ka nepieciešams būtiski celt noteikto apgrozījuma slieksni.

1.4.3. Skaidras naudas aprites aizstāšana ar digitāliem maksājumiem, veicinot POS termināļu
ieviešanu tirdzniecības vietās.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet nepieciešams svītrot “veicinot POS terminālu ieviešanu tirdzniecības vietās” un arī sadaļā “Darbības rezultāts” svītrot “piemēram, mazā ciemā vieglāk ir nodrošināt POS terminālus nekā bankomātus”, jo ir arī citi veidi. LDDK ieskatā vēl nepieciešams risināt problēmu attiecībā uz banku pakalpojuma maksas lielumu.

1.4.4. Attiecināt Ceļu satiksmes likumā noteiktā regulējuma par ziņošanu VID prasības
atsavināšanas aizlieguma liegumiem reģistrēšanu arī uz transportlīdzekļiem, kas ir
vecumā no 5 līdz 10 gadiem.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet nepieciešams noteikt, ka pasākums attiecas gan uz fiziskām personām, gan juridiskām personām.

2 RV 2.uzdevums Starpinstitūcijas informācijas apmaiņa un informācijas publiskošana

2.2.1. Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm veikt savu ārpus informācijas sistēmām
uzturēto informācijas resursu apzināšanu, sakārtošanu strukturētu datu veidā un
uzsākt citām iestādēm nepieciešamo datu kopu publicēšanu izplatīšanai DAGR, lai veicinātu ēnu ekonomikas ierobežošanai nepieciešamās informācijas apmaiņu un datu izmantošanu starp iestādēm.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet pasākumā nepieciešams iekļaut  uzdevumu: definēt kritērijus, pēc kuriem uzņēmumi var piedāvāt vienota informācijas piekļuves punkta izveidi.

2.2.2. Valsts un pašvaldību iestādēm veikt savu informācijas sistēmu integrāciju ar DAGR,
            lai uzsāktu tajā pieejamo citu iestāžu datu saņemšanai, kuri nepieciešami analīzei un
ēnu ekonomikas risku identifikācijai savos pamatdarbības procesos.  

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet pasākumā nepieciešams iekļaut  uzdevumu definēt kritērijus, pēc kuriem uzņēmumi var piedāvāt vienota informācijas piekļuves punkta izveidi.

2.2.4. Paplašināt VID publiskojamo datubāzi.

LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā tādā redakcijā (paplašinot biežumu).
Pamatojums:
LDDK ieskatā pietiekams periodiskums informācijas publicēšanai ir vienu reizi gadā.
LDDK jau iepriekš aicināja publicējamo informāciju izdalīt nodokļu griezumā, kā arī par pievienotās vērtības nodokli nepieciešams norādīt gan valsts budžetā iemaksātās nodokļa summas, gan nodokļa atmaksas. Pretējā gadījumā informācija ir nekorekta attiecībā pret eksportējošiem uzņēmumiem.

3 RV 1.uzdevums EDLUS, VEDLUB, BIS datu analītikas stiprināšana

3.1.1. Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro).

LDDK ieskatā, pirms pasākuma iekļaušanas Plānā, nepieciešamas debates ar
uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros.

LDDK komentārs:
Attiecībā uz EDLUS sliekšņa samazināšanu līdz 170 000 EUR, Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) aicina to  attiecināt tikai uz publiskiem iepirkumiem, kā tas tika izrunāt Ekonomikas ministrijas vadītājā darba grupā, sekojošu apsvērumu dēļ:
 - EDLUS ieviešanas izmaksas ir vismaz 100-200 EUR mēnesī vienā būvobjektā. Līdz ar to maza apmēra būvlaukumos izmaksas palielināsies par 1-2%, kas nāks klāt pie tā jau lieliem pēdējo gadu cenu kāpumiem .
 - Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk- VID), jau šobrīd nav cilvēkresursu veikt pārbaudes būvlaukumos. Pazeminot EDLUS slieksni visiem, potenciālo pārbaudāmo objektu skaits ievērojami pieaugs, kontroles nodrošināšanai būvlaukumos uz vietas ievērojami vajadzēs palielināt VID kapacitāti, kā rezultātā ir apšaubāms pozitīvais ieguvums naudas izteiksmē.
LBA atbalsta EDLUS sliekšņa mazināšanu publiskos būvniecības iepirkumos, to nosakot kā vienu no saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem, jo tas publiskiem iepircējiem ļaus objektīvāk novērtēt darbaspēka nodokļu nomaksas apmēru publiskos būvniecības iepirkumos, iepretim šī brīža spekulācijām un datos nebalstītiem pieņēmumiem.

3.1.2. Noteikt darbu izpildes normatīvu izmaksas (1m2) un paredzēt norādīt BIS veicamo
 darbu uzskaiti un tā izmaksas.

LDDK ieskatā, pirms pasākuma iekļaušanas Plānā, nepieciešamas debates ar
uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros.

Lūdzam precizēt 3.1.2. punktu, paredzot, ka jaunbūves būvniecības ieceres autoram būtu pienākumu BISā pie BUN reģistrēt plānoto būvniecības izmaksu apmēru vai arī aktuālos būvniecības izmaksu datus iegūt no VEDLUDB. Tādējādi BISā sāks uzkrāties lielie strukturēti dati pa būvju grupām un vidējām kvadrātmetra būvniecības izmaksām jaunbūvēs.
Pasākums attiecināms tikai uz publiskajiem iepirkumiem.

3.1.3. Pilnveidot datu apmaiņu starp BIS un VID uzturētajām informācijas sistēmām.
LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
Plānā iekļautā pasākuma vietā LDDK rosina iekļaut šādu pasākumu:
“VID pastiprināti analizē BIS datus un seko līdzi, kuriem būvlaukumiem jau šobrīd pēc
būvatļaujā norādītajiem būvniecības apjomiem un vidēji svērtajām jaunbūvju
būvniecības izmaksām būtu jāievieš EDLUS”.

Kā piemēru varam norādīt rindu mājas Rīgā apkārtnē.
3.1.4. VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20 % līdz 10 %.
LDDK iebilst pret pasākuma iekļaušanu Plānā
Pamatojums:
LDDK biedrs LBA vērš uzmanību uz to, ka, pirms ieviest Plāna 3 RV 1.uzdevums EDLUS, VEDLUB, BIS datu analītikas stiprināšana 3.1.4. punktā norādītās izmaiņas, nepieciešams pārskatīt visu sistēmu kādā veidā EDLUS uzkrātie dati par būvlaukumā pavadītajām stundām tiek izmantoti darbaspēka nodokļu administrēšanā.
Par VEDLUDB datu ticamības diapazonu EDLUS ieviešanas gaitā bija ilgas diskusijas un 20% slieksnis tika noteikts kā kompromiss, lai:
nebūtu nepieciešams no EDLUS datiem atskaitīt 1 stundu pusdienas pārtraukumā, ko nozares specifikas dēļ nodarbinātās personas bieži pavada būvlaukumā un kas pie 8 stundu darba dienas + vienas stunda pusdienas pārtraukuma, veido 12,5% no kopējā būvlaukumā pavadītā laika dienā.
tāpat darba specifikas dēļ būvlaukumā nodarbinātās personas būvlaukumā ierodas pirms darba laika, lai sagatavotos darba, kā arī pēc darba beigām turpat arī pārģērbjas. Kopumā tas var aizņemt līdz 30 minūtēm katru dienu.
nereti ir arī gadījumi, kad darbinieki, atstājot būvlaukumu, dažādu iemeslu dēļ neizreģistrējas no EDLUS.
Visu augstāk minēto apsvērumu dēļ, kā arī lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu gan darba devējiem reāli nostrādāto stundu uzskaitē (ne visas būvlaukumā pavadītās stundas ir uzskatāmas par darba laiku), gan kontrolējošajām iestādēm, pārbaudot katru sīkāko gadījumu, kad EDLUS stundas nesakrīt ar EDS deklarēto darba laiku, 20% slieksnis ir objektīvs pie šā brīža darbaspēka nodokļu administrēšanas kārtības būvlaukumos, kuros ir ieviests EDLUS. Ja minētais slieksnis tiek mazināts, nepieciešams vienoties arī par kārtību, kādā veidā turpmāk darba devējiem EDLUS būtu jāuzskaita gadījumi, kad nodarbinātā persona atrodas būvlaukumā, bet neveic darbu, kā jau norādīts augstākminētajos piemēros.

3 RV 2.uzdevums Prasības privātpersonai būvniecības procesā   
      
3.2.1. Samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos
neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 240 m2.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet nepieciešams būvobjektus definēt
atbilstoši ēku klasifikācijai.

3.2.2. Paredzēt pienākumu privātpersonai, visā būvniecības procesā, sniegt informāciju BIS
par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi, kā arī pievienojot attaisnojuma      dokumentus par izlietoto finansējumu specializētiem būvdarbiem, kas ietekmē ēkas drošību.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet ar nosacījumu, ka pasākums ir
attiecināms uz divu vai vairāku dzīvokļu ēkām un regulējums ir nosakāms
būvobjektiem, kuru platība ir lielāka par 250m2. Pretējā gadījumā tas ir nesamērojams slogs fiziskām personām.

3 RV 3.uzdevums Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana būvniecības jomā.    

3.3.1. Aktualizēt ģenerālvienošanās būvniecības nozarē atbilstoši aktuālajam darba
samaksas līmenim nozarē.      

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā.

3.3.2. Noteikt EDLUS izmantošanu kā saimnieciskā izdevīguma kritēriju publiskajos
būvdarbu iepirkumos, kuros nepastāv pienākums sistēmu ieviest.

LDDK atbalsta pasākuma iekļaušanu Plānā, bet rosinām pasākumu apvienot ar 3.1.1. pasākumu.

4 RV 1.uzdevums Datu analītikas stiprināšana veselības nozarē

LDDK atbalsta 4.1.1.; 4.1.2.; 4.1.3. pasākumu iekļaušanu Plānā.


4 RV 2.uzdevums Skaidra juridiska ietvara definēšana veselības nozarē                   

  LDDK atbalsta 4.2.1.; 4.2.2. pasākumu iekļaušanu Plānā.

LDDK rosina papildus Plānā iekļaut pasākumu, kurš nosaka iedzīvotāju ienākumu deklarācijā pie veselības aprūpes pakalpojumiem iekļaut atsevišķu rindu, kas atspoguļo zobārstniecības pakalpojumu izdevumus. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam tas nodrošinās iespēju precīzāk novērtēt zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju nodokļu nomaksu.
    
4 RV 3.uzdevums Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana veselības jomā 

LDDK atbalsta 4.3.1.; 4.3.2. pasākumu iekļaušanu Plānā.

4 RV 4. uzdevums Informēšanas un sabiedrības izglītošanas pasākumi veselības jomā      
 
LDDK atbalsta 4.4.1.; 4.4.2.; 4.4.3. pasākumu iekļaušanu Plānā.

4 RV 5.uzdevums Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana skaistumkopšanas
jomā

LDDK atbalsta 4.5.1. pasākuma iekļaušanu Plānā.

4 RV 6.uzdevums Skaidra juridiska ietvara definēšana skaistumkopšanas jomā. 

4.6.1. Izvērtēt nepieciešamību ieviest atbildības apdrošināšanu personām, kuras sniedz
skaistumkopšanas pakalpojumu, bet nav ārstniecības personas (līdzīgi, kā
grāmatvežiem, revidentiem).  

LDDK atbalsta 4.6.1. pasākuma iekļaušanu Plānā, bet lūdz papildināt Plānu vēl vienu
līdzatbildīgo institūciju – Latvijas apdrošinātāju asociāciju (LAA).

LDDK atbalsta 4.6.2.; 4.6.3.; 4.6.4.pasākumu iekļaušanu Plānā.

4 RV 7.uzdevums Datu apmaiņas un analītikas stiprināšana skaistumkopšanas jomā

LDDK atbalsta 4.7.1. pasākuma  un 4.7.2. pasākumu iekļaušanu Plānā, bet norāda uz
nepieciešamību abus pasākumus apvienot.       

5 RV 1.uzdevums Uzņēmumu ar ilgstoši negatīvo pašu kapitālu skaita mazināšana   

5.1.1. Izstrādāt grozījumus normatīvajā  regulējumā, nosakot ierobežojumus ilgstošajam
negatīvajam pašu kapitālam.

LDDK iebilst pret 5.1.1.pasākuma iekļaušanu Plānā.
Pamatojums:
LDDK ieskatā Plānā iekļautais priekšlikums būtiski samazinās darbojošos uzņēmumu skaitu un veicinās bezdarba pieaugumu. Turklāt nav ņemta vērā jaunuzņēmumu darbības specifika.
                                         
5.1.2. Vienkāršot uzņēmumu likvidācijas procesu.

LDDK varētu atbalstīt 5.1.2. pasākuma iekļaušanu Plānā pie nosacījuma, ja pasākums
tiek attiecināts uz uzņēmuma pašlikvidācijas procesu.

5 RV 2.uzdevums Nelegālo akcīzes preču aprites mazināšana                                          

5.2.1.Nelegālā akcīzes preču tirgus mazināšana.

LDDK ieskatā pirms 5.2.1.pasākums tiek iekļauts Plānā, bija nepieciešams to precizēt.

Nepieciešama papildus informācija par kurām preču grupām ir runa un kādi reālie
pasākumi tiks veikti. Vai pasākumi tiks veikti esošo valsts iestāžu budžetu ietvaros vai
tiks piešķirts papildus finansējums. Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka netiek pieņemti
un spēkā nestājas tādi tiesību akti, kas palielinātu nelegālo akcīzes preču apriti un ka
nelegālā akcīzes preču tirdzniecība tiek ņemta vērā kā būtisks faktors, izvērtējot
jaunus akcīzes preču aprites ierobežojumus.
 

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izskatījusi politikas plānošanas dokumenta projektu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam” (23-TA-1903) (turpmāk – Plāns) un iesniedz iebildumus, priekšlikumus un komentārus par Plānā ietvertajiem priekšlikumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai. LDDK ieskatā priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai viennozīmīgi ir skatāmi tikai kopā ar nodokļu politikas pamatnostādnēm, ņemot vērā to, ka bez izmaiņām nodokļu politikā attiecībā uz darba nodokļiem, ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem nebūs plānotā pienesuma valsts budžetam. Bez tam Plānā noteikti jāiekļauj pasākumi, kas paredz mazās uzņēmējdarbības nodokļu politikas izstrādi.


LDDK vērtējums par Finanšu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem kopumā.

1. LDDK ieskatā Plānā iekļautie pasākumi un izvirzītie mērķi ēnu ekonomikas samazināšanā un papildus naudas iekasēšanā ir nesamērojami un tie ir pārskatāmi.
2. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam ir veidots cīņai ar sekām, mehāniski ierobežojot ēnu ekonomikas kanālu caurlaides spēju, taču iztrūkst analītisks vērtējums par tās cēloņiem (motivācijas trūkums maksāt nodokļus, iemesli, kādēļ darba devēji cenšas izmaksāt daļu atalgojuma, apejot darba nodokļus u.c.).
3. Daudzu pasākumu fiskālā ietekme ir tik nenozīmīga, ka piedāvātais pasākums būtu izslēdzams no Plāna. Līdzīgi ir ar atsevišķiem pasākumiem, kuriem nav nekāda sakara ar ēnu ekonomikas mazināšanu, bet gan ar administratīvā sloga mazināšanu.
4. Nav vērtētas iespējamās blaknes, tostarp, kāda būs ekonomiskās rosības samazināšanās, kāda būs ietekme uz migrāciju u.c., kā arī iespējamā negatīvā fiskālā ietekme, piemēram, kāda būs ietekme uz PVN ieņēmumiem u.c.
5. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas palielinās administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldei. Nepieciešams izvērtējums kāda būs šādu pasākumu ietekme uz vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā. Turklāt iesakām tos pasākumus pārcelt uz citu plānu  - Administratīvā sloga mazināšanas plānu.
6. Plāns paredz papildus administratīvos šķēršļus, kas uzņēmējiem radīs papildus izmaksas, nevis iespējas paplašināt uzņēmējdarbību un maksāt papildus nodokļus valsts budžetā.
7. Šī brīža ekonomiskajā situācijā kad uzņēmējdarbība tiek sašaurināta, jo ir pieaugušas visu resursu cenas, bet pirktspēja gan Latvijā, gan valstīs uz kurām mēs eksportējam savas preces un pakalpojumus samazinās, papildus uzņēmējdarbību ierobežojošie pasākumi nebūtu vēlami.
8. Ar mehāniskām metodēm un "spaidiem" var gūt diezgan labus rezultātus noslēgtā, primitīvā sistēmā. Atvērtas sistēmas prasa gudrākus risinājumus no kuriem būtiskākā ir motivācijas maiņa.
9. Latvijas viena no būtiskām problēmām ir sarežģītā nodokļu sistēma ar daudzajiem nodokļu režīmiem, t.sk. sarežģītā, nesamērojamus resursus prasoša to administrēšana, piemēram, ieviestais diferencētā neapliekamā minimuma modelis, kas veicina vai nu zemas, vai augstākas pievienotās vērtības ekonomiku kombinācijā ar relatīvi augstu aplokšņu līmeni un zemām izaugsmes iespējām.

-

LDDK sniedz šādus komentārus par Plānā iekļautajiem pasākumiem (tabulā iekļautie pasākumi)

4.2.3. Sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām.
 - Sertifikātu vajadzētu balstīt uz  kritērijiem, kas tieši attiecas uz sertificējamo nozari.
 - Zobārstniecības pakalpojumu pieejamība (tostarp, finansiālā pieejamība) Latvijā nav ļoti augstā līmenī. It īpaši tas attiecas uz zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem. Iespējams, ka ar šādiem pasākumiem var kaut kādā veidā var mazināt  ēnu ekonomiku, tomēr šajā nozarē prioritāram ir jābūt pieejamības jautājumam.   

5.1.3. Padziļinātā risku vērtēšana par situāciju saistītajos uzņēmumos (kreditoros), kuri ilgstoši iegulda uzņēmumos, kuriem ir negatīvais pašu kapitāls un tā izcelsmes cēloņiem.
 - Uzņēmējdarbības vidē nevar viennozīmīgi izvērtēt, kuru uzņēmumu sinerģija ir nepieciešama uzņēmumu funkcionēšanai. LDDK ieskatā nekādā mērā nav jāvēršas pret uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu. Izvērtējot riskus, būtu nepieciešams ņemt vērā jaunuzņēmumu darbības specifiku.

5.1.4. Uzņēmumu izglītošana par sekām un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos
 - Uzskatām, ka lielākos uzņēmumos vadība pārsvarā labi apzinās gan cēloņus, gan sekas, kas rodas, ja uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls. Papildus izglītošana varētu būt nepieciešama mazākos uzņēmumos.

 

-