Atzinums

Skaidrojam, ka "klātienē vai attālināti" ir viens un tas pats un nav lietojams ar saikli "vai", jo saskaņā ar Izglītības likuma:
a) 1.panta 1¹.punktu attālinātas mācības ir  klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu;
b) 12⁴.punktu  klātiene ir izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai;

Vai ir domāta neklātiene, kas atbilstoši minētā likuma 1.panta 14².punktam ir izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais daļu no izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas satura apgūst patstāvīgi.

Lūdzam izvērtēt un precizēt.

-

Ievērojot, ka izglītības jomas regulējošie normatīvi neredz "izglītojošo pasākumu" tvērumu, tad to ir būtiski skaidri noteikt.

Anotācijā ir norādīts šādi: "Izglītojoši pasākumi klātienē vai attālināti (izglītojošie projekti, kampaņas, erudīcijas spēles, konkursi, tematiskie materiāli un citi) izpratnes veicināšanai par klimata pārmaiņām Latvijā, klimatam draudzīgu rīcību, kas mazina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, kā arī ikdienas paradumu maiņas popularizēšana".

Lūdzam normu precizēt, papildinot arī ar "izglītojošie projekti, tematiskie materiāli".

-

Lūdzam vai nu normā vai anotācijā skaidrot, ko saprot vai kur ir/tiks noteikts kas ir "klimata zinātnes un politikas pamatnosacījumi", jo bez tā šī norma nav izpildāma.

-

Vēršam uzmanību, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra noteikumiem Nr. 595 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm", nav tādas "klimata zinātnes", bet gan zinātnes nozare - Zemes zinātnes, fiziskā ģeogrāfija un vides zinātnes, kas ietver starpnozaru ģeozinātnes, mineraloģiju, paleontoloģiju, ģeoķīmiju un ģeofiziku, fizisko ģeogrāfiju, ģeoloģiju, vulkanoloģiju, vides zinātni, meteoroloģiju un atmosfērzinātni, klimata pētījumus, okeanogrāfiju, hidroloģiju, ūdens resursu pētījumus.

Skaidrojam, ka  Latvijas zinātnes nozares un apakšnozares atbilst vienotiem starptautiskajiem standartiem, balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), kuras dalībvalsts ir Latvija, publicēto zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual zinātnes nozaru klasifikāciju, kuru piemēro 35 pasaules valstīs, tai skaitā lielākajā daļā ES valstu.
https://www.vvc.gov.lv/en/international-law/oecd-revised-field-science-and-technology-fos-classification-frascati-manual?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F.

Ja tomēr ir nepieciešams lietot "klimata zinātne", tad lūdzam papildināt ar skaidrojumu/saturu (norādot avotu), lai šī norma būtu skaidra un nepārprotama.
 

-

Lūdzam izvērtēt vai lietotais termins "audzēknis" atbilst projekta mērķauditorijai, jo šis termins ir šaurs un tiek lietots Profesionālās izglītības likuma 31.panta ietvaros attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamajiem.
Ja domāts visi, kas mācās Latvijas izglītības iestādēs tad lietojams termins "izglītojamais" atbilstoši Izglītības likuma 1.panta 12.punktam, ka izglītojamais ir bērns, skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga.
Anotācijā tiek lietots "izglītojamais".

 

-

Vēršam uzmanību, ka  Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" neparedz izglītības tematisko jomu  "klimata pārmaiņu izglītība", savukārt ir 8 izglītības tematiskās jomas saistībā ar "vidi".
Ja tomēr ir nepieciešams lietot "klimata pārmaiņu izglītība", tad vai nu normā vai anotācijā skaidrot, kas ar to tiek saprasts jeb tās saturs.
Lūdzam precizēt saturu, lai norma ir skaidra un izpildāma.

-

1.Vadoties no 6.3.app., ka mērķauditorija ir "Latvijas izglītības iestāžu audzēkņi", izriet, ka projekta iesniedzējs ir ne tikai Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kam statūtos noteiktā darbības joma ir vides vai klimata pārmaiņu izglītība un ir vismaz trīs gadu pieredze attiecīgajā jomā, bet arī jābūt ieguvušam Latvijas izglītības iestādes statusu un reģistrētam Izglītības iestāžu reģistrā.

Izglītības likuma:
a) 1.panta 7.punkts nosaka, ka izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem;
b) 24.panta pirmā daļa nosaka, ka  Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot minēto, lūdzam savstarpēji salāgot projekta 6.3. un 9.3.app.  un/vai precizēt katru atsevišķi, lai nodrošinātu normu skaidru izpratni, bez nevēlamās interpretācijas iestāšanās.

2. Izejot no 9.3.app., satura, projekts neparedz, ka projekta iesniedzējs ir valsts dibināta izglītības iestāde. Ja tas tā ir domāts, tad lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par iemesliem, kādēļ valsts dibināta izglītības iestāde nevarēs piedalīties šajā konkursā.
 

-

No satura izriet, ka par sadarbības partneri var būt tikai daļa no publiskas personas, tas ir - pašvaldība vai tās iestāde,  bet ne valsts iestāde/institūcija. Ja tas tā ir domāts, lūdzam šo izņēmumu skaidrot anotācijā.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.pants nosaka, ka publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Ar atvasinātu publisku personu saprot pašvaldību vai citu ar likumu vai uz likuma pamata izveidotu publisku personu. Savukārt ar iestādi saprot institūciju, kura darbojas publiskas personas vārdā.

-