Atzinums

Iekļaut terminu “ģimenes kapavieta” – noteikta izmēra iepriekš piešķirta zemes teritorija kapsētā, kurā blakus izmantotai apbedījuma vietai atrodas rezervētas vietas apbedītā tuviniekiem.
Ar šo terminu aizstāt “ja iesniedzēja lietošanā jau ir brīva kapavieta”.

-

Izteikt terminu sekojoša redakcijā : "virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma."

-

Izteikt  sekojošā redakcijā:
"Kapsētu slēdz apbedījumiem, ja tajā nav brīvu vietu apbedījumu veikšanai vai apbedījumus nav iespējams veikt tehnisku iemeslu dēļ. Kapsētā slēdz kolumbāriju, ja tajā nav brīvu vietu urnu novietošanai."

-

Izteikt 4. panta 1. daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) kapsētas teritorijā vai pie tās robežas iekārto vismaz vienu ūdens ņemšanas vietu (ūdens ņemšanas vietu nodrošināt laika periodā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim), sadzīves atkritumu savākšanas punktu un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī tualeti;"

-

svītrot 5. panta otrās daļas 5. punktu. Kapsētas apsaimniekotajam nav pienākums uzturēt kapsētai pieguļošo trešajai personai piederošo teritoriju.

-

Lūdzam svītrot sekojošus vārdus – reģistrēt kapavietā veiktos labiekārtošanas darbus un to veikšanas datumu.
Kapsētas apsaimniekotajam tiek uzlikt nesamērīgs administratīvais slogs.

-

Rīgas valststpilsētas pašvaldības, kā LLPA biedra, atsevišķs iebildums:

Svītrot 7. panta ceturto daļu. Pašvaldībai jārīkojas ar mantu (zemi-kapavietām) lietderīgi. Rezervētās kapavietas var tik neizmantotas, līdz ar to pašvaldība var nonākt situācijā, ka kapsētā nav kapavietu ko piešķirt apbedījuma veikšanai.

-

Lūdzam paredzēt, ka labvēlīga lēmuma (administratīva akta) gadījumā nav jāizdod rakstveida lēmums (administratīvs akts). 

-

Rīgas valststpilsētas pašvaldības, kā LLPA biedra, atsevišķs iebildums:

Nesamērīgi īss termiņš, lai pieņemtu lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu.

-

Izteikt 9.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“sagatavot kapavietu apbedīšanai un ja tas ir nepieciešams, atbrīvot kapavietu no tajā uzstādītā kapavietas aprīkojuma.”

-

13. panta 1. daļu izteikt šādā redakcijā:
“Veikt virsapbedījumu var ne ātrāk kā 20 gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā. Uz mirušo apbedīšanu urnās šie ierobežojumi neattiecas. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt īsāku periodu virsapbedījumu veikšanai kapsētā vai tās daļā, ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni.”

-

Rīgas valststpilsētas pašvaldības, kā LLPA biedra, atsevišķs iebildums:

Nesamērīgi īss termiņš, lai aktualizētu informāciju Fizisko personu reģistrā.

-

Papildināt Likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas paredz, ka valsts pašvaldībām finansē elektroniskā kapsētu apbedījuma reģistra izveidi.
Pamatojums izrietošs no Pašvaldību likuma 4. panta piektā punkta, kas nosaka, ka, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. 

-

Likumprojekta anotācijā jānorāda finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, nevis tikai aprakstoši iespējamā ietekme.

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz obligātu prasību ieviest elektronisko kapsētu apbedījumu reģistru, kas radīs nepieciešamību pēc papildus finanšu resursiem.

-

Paredzēt jau likumā procedūru, ja persona ir ļaunprātīgi, nesaskaņojot apglabājusi mirušo citai personai rezervētā, piešķirtā kapa vietā. Saprotams, ka tuvāko  gadu  laikā atjaunot iepriekšējo stāvokli nebūs iespējams.

-

Šādā situācijā sanāk, ka persona 3 gadus nekopj, kapavietu aktē un tā pāriet pašvaldības valdījumā pēc kā pašvaldības pienākums ir kopt atņemtās kapavietas, attiecīgi šāda kapavieta vairs teorētiski nevarēs kļūt par aktētu, kur pēc 20 gadiem drīkst veikt virsapbedījumu, jo tā tiks kopta. Pie šāda regulējuma virsapbedījumu iespēja paliek “dzimtas kapavietās” pēc to lietotāju vēlmes. Šādā kārtībā pilsētās pēc gadiem 10 sāks trūkt vietu kapsētās.

-

Svītrot 5. panta otrās daļas 4. punktu.
Ja pašvaldībai nav pienākums kapsētu norobežot ar žogu, tad nav saprotams, kā pašvaldība ārpus kapsētas darba laika spēs nodrošināt, ka kapsēta nav pieejama apmeklētājiem.
Neiekļaut šo punktu likumprojektā. Nav iespējams nodrošināt, ja nav iežogota teritorija.

-

Kapsētas apsaimniekotājam vispirms būtu jāierāda brīvā kapavieta dabā un uz iesnieguma jāieraksta kapavietas numurs un paraksts par saskaņojumu. Aizpildīts un ar apsaimniekotāja nozīmēta atbildīgā darbinieka (kapsētas pārziņa) saskaņots iesniegums iesniedzams pašvaldībā attiecīgā lēmuma pieņemšanai.

-

Likumprojekta 7. panta pirmā daļa paredz iespēju kapavietas piešķiršanu, tai skaitā administratīvā akta izdošanu, deleģēt citai personai, bet no tālākā panta regulējuma viennozīmīgi nav saprotams, vai citai personai drīkstēs deleģēt arī kapsētu apbedījuma reģistra vešanu (Likumprojekta 6. pants). Lūdzam precizēt likumprojektu, ja deleģēšanas iespēja ir paredzēta arī uz apbedījuma reģistra vešanu.  

-

Rīgas valststpilsētas pašvaldības, kā LLPA biedra, atsevišķs priekšlikums:

Svītrot 7. panta otrās daļas 3. punktu.
Nav saprotama nomā ietvertais secīgums, pašvaldība zinot savu iedzīvotāju skaitu savlaicīgi rūpējas par apbedījumiem nepieciešamo teritoriju, taču normatīvajā aktā iekļautā secība paredz jebkuru brīvu vietu, uz kuru nav pieteicies deklarētais iedzīvotājs , nodot jebkuram iesniedzējam. Vienlaicīgi apspriežot minēto kārtību tika rosināts atstāt šo jautājumu katras pašvaldības ziņā.

-

Ja persona jau ir kapavietas turētājs kādā no pašvaldības kapsētām, tad nav nepieciešams rakstīt jaunu lēmumu par kapavietas piešķiršanu. Šajā gadījumā personai būtu jāraksta iesniegums pie kapsētas apsaimniekotāja par atļauju apbedīt jau iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā. Kā arī, ņemot vērā iebildumu Nr.1, būtu nepieciešams uzrādīt arī Latvijā izdotu miršanas apliecību, jo kapsētas pārzinim nav piekļuve Fizisko personu reģistra informācijas sistēmai, lai pārliecinātos par miršanas faktu. Papildus būtu iesniedzama arī kremācijas apliecība urnas apbedīšanas gadījumā.

-

Rīgas valststpilsētas pašvaldības, kā LLPA biedra, atsevišķs priekšlikums:
 
Lūdzam izslēgt attiecīgo normu, kura atkal pieļauj iespēju kapavietu nodošanu neradiniekam par atlīdzību, turklāt esošajā redakcijā, iespējamiem apbedītā piederīgiem nav dota iespēja pārņemt kapavietu turētāja tiesības  - tāda tiek piedāvāta tikai trešajai personai 14 dienu laikā.

-

Likumprojekts paredz deleģējumu atsevišķus jautājumus pašvaldībai regulēt ar saistošajiem noteikumiem, kas tiks izdoti uz Kapsētu likuma pamata, vienlaikus Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkts paredz pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, piemēram, parku, skvēru, bērnu rotaļu laukumu, stadionu, peldvietu un kapsētu, izmantošanu. Ņemot vērā minēto lūdzam anotācijā skaidrot, vai pašvaldības līdztekus Kapsētu likuma deleģējumam attiecībā uz kapsētām vēl varēs izdot saistošos noteikumus par kapsētu izmantošanu? Ja jā, tad vienotai izpratnei lūdzam anotāciju papildināt ar precīzu piemēru uzskaitījumu, ko tieši pašvaldības šādos uz Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkta pamata izdotajos saistošajos noteikumos drīkstēs regulēt. 

-

Likumprojekts paredz dažādus kapavietas turētāja pienākumus un pamatprasības kapavietas uzturēšanai, vienlaikus likumprojektā nav paredzēti instrumenti, kā panākt šo prasību ievērošanu, tādējādi lūdzam izvērtēt, vai likumprojekts nav papildināms ar normu par pašvaldību tiesībām izdot tiesiskos pienākumus uzliekošus administratīvos aktus.

-

Saistībā ar apbedīšanas pakalpojumu, lūgums risināt jautājumu par šādu situāciju:
Attiecīgi persona, kas sniedz apbedīšanas pakalpojumus, nogādājot mirušo personu uz kapliču-saldētavu,morgu nevar uzrādīt dokumentu par personas nāves fakta konstatāciju, jo situācijā, kad persona ir mirusi (tuvinieku klātbūtnē) brīvdienās, ģimenes ārsts nav pieejams, bet mirušo personu ir jānogādā uz kapliču-saldētavu gan ētisku, gan morālu iemeslu dēļ. Tas būtu cilvēku cieņu pazemojoši liegt uzņemt mirušo tuvinieku kapličā-saldētavā, kamēr jāgaida dažas dienas  līdz ģimenes ārsts darba laikā varēs veikt miršanas slēdzienu, ja šī situācija ir notikusi brīvdienās un /vai vasarā, kad temperatūras iespaidā nav iespējams šo mirušo personu novietot daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī tikai tāpēc, ka persona ir mirusi tuvinieku klātbūtnē nevis NMPD darbinieku klātbūtnē un nav iespējas uzreiz saņemt dokumentu, kas apliecina nāves faktu. Nav skaidrs uz kāda tiesiska pamata, kad nav neviena dokumenta, kas apliecina, ka persona ir mirusi, tā tiek ievietota apbedīšanas pakalpojuma sniedzēja transporta līdzeklī un to pārvadā.

-