Atzinums

Atkārtoti lūdzam izvērtēt un likumprojekta 1. panta 3. punktā ietvertā termina skaidrojumā norādīt uz izmaiņām objekta raksturā (nepieciešamības gadījumā precizējot skaidrojamo terminu), ņemot vērā likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā minēto, no kura izriet, ka ar šo punktu tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - direktīva Nr. 2010/75/ES) 3. panta 9. punkta prasības. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts uz neveiksmīgu direktīvas tulkojumu, tomēr arī, piemēram, minētās direktīvas angļu valodas versijā norādīts uz izmaiņām raksturā vai funkcionēšanā "change in the nature or functioning", savukārt likumprojektā norādīts vienīgi uz izmaiņām darbībā.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 6. punktu, nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu ar attiecīgu saīsinājumu.
Norādām, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 38. punkts noteic, ka likumprojektā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros, vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas. Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta 1. panta 6. punkts nav uzskatāms par terminu, bet par tajā skaidrotās vārdkopas saīsinājumu. Turklāt norādām, ka piedāvātais termins "grozījumi" likumprojekta tekstā tiek lietots nevienveidīgi (sk., piemēram, likumprojekta 7., 16., 17. pantu).

-

Lai nodrošinātu regulējuma piemērošanu praksē, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 9. pantu, konkretizējot, uz kādu avāriju vai tās draudiem tajā ietvertais regulējums attiecināms.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam visā likumprojekta tekstā ievērot konsekvenci attiecībā uz likumprojekta 1. pantā piedāvāto terminu lietojumu. 
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā vienlaikus tiek lietots gan termins "piesārņojoša darbība", gan "darbība", turklāt likumprojektā ietverts regulējums, kas attiecināms uz objekta darbību, plānotu darbību, iekārtu darbību u.c. Norādām, ka šāda pieeja rada risku likumprojektā ietvertā regulējuma vienveidīgai piemērošanai praksē.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 16. panta otro daļu.
Skaidrojam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 1. panta trešās daļas pirmajam teikumam administratīvais akts ir tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Tādējādi administratīvais akts adresātam jebkurā gadījumā rada tiesiskas sekas, proti, piešķir tiesības un uzliek pienākumus, kas savukārt nozīmē, ka tas ir adresātam juridiski saistošs un tātad ir jāievēro. Turklāt pienākums ievērot likumprojekta 16. pantā minētajā atļaujā noteiktās prasības tieši izriet arī no vairākām likumprojektā ietvertajām tiesību normām.

 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 16. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā un 30. panta pirmās daļas otrajā teikumā norādīto termiņu Valsts vides dienesta izdotās atļaujas apstrīdēšanai.
Norādām, ka APL 79. panta pirmā daļa jau noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
 

-

Atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā pamatot nepieciešamību likumprojekta 16. panta sestajā daļā, 19. panta sestajā daļā, 30. panta pirmajā daļā un 32. panta trešajā daļā noteikt, ka pieteikums tiesai neaptur attiecīgā administratīvā akta darbību.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 16. panta sestās daļas pirmajā teikumā noteikto termiņu, kura laikā Vides pārraudzības valsts birojs pieņem tajā minēto lēmumu.
Norādām, ka APL 64. panta pirmā daļa jau noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā pamatot nepieciešamību likumprojekta 16. panta septītās daļas 1. un 2. punktā, kā arī likumprojekta 17. panta sestās daļas 2. punktā noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt attiecīgi "atļaujas iesniegumā norādāmo informāciju un iesnieguma izskatīšanas kārtību", "atļaujā iekļaujamo informāciju" un "C reģistrācijas iesniegumā norādāmo informāciju".

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 18. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā vārdus (attiecīgi) "no brīža, kad Dienests ir pieņēmis iesniegumu", "no brīža, kad Dienests ir iesniegumu pieņēmis" un "no brīža, kad iesniegums pieņemts Dienesta informācijas sistēmā".
Skaidrojam, ka APL 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Tādējādi administratīvā akta izdošanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad iestāde ir saņēmusi iesniegumu administratīvās lietas ierosināšanai.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt skaidrojumu par 20. pantā ietvertā regulējuma nepieciešamību un mērķi, ciktāl valsts nodeva maksājama par atteikumu izdot atļauju. Kā arī lūdzam redakcionāli precizēt, par ko tieši maksājama valsts nodeva, jo pēc būtības šādā gadījumā nodeva maksājama par iesniegumu atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai izdošanai un grozījumu veikšanai atļaujā (proti, valsts nodevas maksāšanas mērķis nebūs atteikums izdot atļauju).

-

Lūdzam precizēt tiesību normu, kas noteic, ka Valsts vides dienests var  atteikt atļauju vai reģistrēt C kategorijas piesārņojošo darbību, ja: "Dienests komersantam pēdējo trīs gadu laikā vismaz divas reizes ir atkārtoti pieņēmis lēmumu par administratīvā soda piemērošanu  par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos".
Atkārtoti norādām, ka  ar administratīvo atbildību saistītas tiesiskas sekas var rasties tikai no attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās, nevis, piemēram, no lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanas brīža. Negatīvu seku radīšana personai no lēmuma, kas nav stājies likumīgā spēkā, ir apšaubāma arī nevainīguma prezumpcijas kontekstā. 
Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kādēļ ir izraudzīts tieši trīs gadu periods, kura laikā persona, ja tā ir iepriekš sodīta, nevar kandidēt uz atļaujas saņemšanu.
 

"Komersantam pēdējo trīs gadu laikā vismaz divas reizes ir stājušies spēkā Dienesta pieņemtie lēmumi par administratīvā soda piemērošanu par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos."

 

Lūdzam izslēgt likumprojekta 24. panta otrās daļas pēdējo teikumu, jo attiecīgajai normai nav juridiskas slodzes.

-

Uzturam izziņas 234. punktā ietverto iebildumu un lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 25. panta otro un trešo daļu. Vēršam uzmanību, ka dalībvalstu atšķirīga pieeja ir saistīta ar to tiesību sistēmas īpatnībām, tādēļ nebūtu atbalstāms risinājums šādu pieeju nekritiski pārņemt. Ierosinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā likumprojekta 25. panta otrajā daļā paredzēt, ka labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un to ieviešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Skaidrojam, ka atsevišķos, ļoti retos izņēmuma gadījumos ir iespējams Ministru kabineta noteikumu tekstā atsaukties uz Eiropas Savienības direktīvu un lēmumu normām – proti, attiecīgās normas nav jāpārņem, bet uz tām ievieto atsauci un privātpersona pati sameklē un izlasa attiecīgās normas.
Lai varētu piemērot šo reto izņēmuma gadījumu, ir būtiski ievērot, ka ar atsauci var pārņemt tikai tādas direktīvu vai lēmumu normas, kuras atbilst šādiem kritērijiem:
·        norma ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša speciālajā izlaidumā;
·        norma ir pieejama latviešu valodā;
·        norma neparedz dalībvalstij izvēles iespējas;
·        norma ir precīza un viennozīmīga, tā ietver noteiktus formulējumus un beznosacījuma normas (piemēram, rasējumi, priekšmetu vai ķīmisko vielu saraksts);
·         normas terminoloģija atbilst Latvijas normatīvos aktos lietotajai terminoloģijai;
·         Atsaucei uz normu ir jābūt pareizai, aktuālai un precīzai;
·         Nav pieļaujama vairāku normu pārņemšana ar atsauci Ministru kabineta noteikumos tādā veidā, ka Ministru kabineta noteikumos tiek ietverta atsauce uz vienu direktīvas vai lēmuma normu, savukārt, šajā direktīvas vai lēmuma normā ir atsauces uz vēl citām direktīvas vai lēmuma normām.
Detalizētāk (tostarp par atsauces izdarīšanas kārtību) lūdzam sk. Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmatā; pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi/es-tiesibu-ieviesanas-rokasgramata_25092014.pdf.
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 31. panta sestās daļas pēdējo teikumu.
Norādām, ka APL 185. panta pirmā daļa un šā panta ceturtās daļas 10. punkts jau noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot, ja administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.). Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka administratīvo atbildību nedrīkstēs piemērot par atļaujas nosacījumu pārkāpumiem, bet gan tikai par to prasību neievērošanu, kas ir noteiktas konkrētajā likumā vai uz tā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Ja likumdevējs ir izšķīries par labu administratīvajam procesam, tad arī administratīvā procesa ietvaros ir risināmi jautājumi, kas izriet no piešķirtās atļaujas nosacījumu pārkāpumiem.  Proti, ir akūta nepieciešamība administratīvo pārkāpumu sastāvu izstrādē ievērot minēto principu, jo tā neievērošana likuma līmenī noved pie sistēmiski nepareiza regulējuma, bet piemērošana praksē rada sodīšanu tur, kur tā nav vajadzīga, un paralēlus tiesvedības procesus.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta anotācijā pieejamo informāciju, kas norāda uz šādas prakses veidošanos, un minēto informāciju svītrot.

 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 4. punktu.
Norādām, ka tiesību doktrīnā ir atzīts, ka "tiesību normas saistošais spēks ir attiecināms uz iepriekš uzsāktām tiesiskajām attiecībām vai faktiskajiem apstākļiem, kas normas spēkā stāšanās brīdī turpinās" (sk. Onževs, M. Tiesību normu atpakaļejošs spēks laikā un tā ierobežošana tiesiskā un demokrātiskā valstī, Latvijas Universitātes žurnāls Nr. 4, 2013. 170. lpp.). Tādējādi atļaujas, kas operatoram izdotas, pamatojoties uz likumu "Par piesārņojumu", ir spēkā līdz tajās norādītajam termiņam.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, ja operators iesniedz iesniegumu par atļaujas izdošanu pirms likumprojekta spēkā stāšanās spēkā atbilstoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktajai kārtībai un Valsts vides dienests līdz likumprojekta spēkā stāšanās dienai nav pieņēmis lēmumu par atļaujas izdošanu, minētā iesnieguma izskatīšanai piemērojami likumprojekta noteikumi. Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar pārejas regulējumu attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuru izskatīšana likumprojekta spēkā stāšanās dienā vēl nav noslēgusies.  
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļā norādīto likumprojekta spēkā stāšanās termiņu atbilstoši likumprojektā noteiktajam, kā arī pamatot izvēlēto likumprojekta spēkā stāšanās datumu – 2024. gada 1. decembris.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam pilnveidot likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu. Norādām, ka:
pirmkārt, minētā tabula aizpildīta acīmredzami nekorekti attiecībā uz likumprojekta vienībām, ar kurām ieviestas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības;
otrkārt, minētā tabula aizpildīta nepilnīgi, jo nav sniegts skaidrojums par:
1)direktīvas Nr. 2010/75/ES 15. panta 4. punkta trešās, ceturtās un sestās daļas, 17. panta, 23. panta (vismaz daļēji prasības pārņemtas arī likumprojektā) un 27. panta 1. punkta pārņemšanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām 10. un 16. panta pārņemšanu, kā arī nepieciešams konkrēti norādīt, kuras konkrēti minētās direktīvas normas tiks pārņemtas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulas Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu 7. panta ieviešanu;
treškārt, nepieciešams skaidrot rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu arī par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 23. panta 5. punktā un 24. pantā iekļauto rīcības brīvību.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt.

"(4) Ministru kabinets apstiprina cenrādi maksas pakalpojumiem par informācijas sniegšanu par esošo gaisa piesārņojumu un datiem par meteoroloģiskajiem apstākļiem piesārņojošās darbības iespējamajā ietekmes zonā."

Lūdzam likumprojekta 14. panta otrajā daļā norādīt konkrētas regulas vienības, kas attiecīgas prasības paredz, tādējādi atvieglojot likumprojekta piemērošanu praksē.

-

Aicinām redakcionāli precizēt.

"(3) Dienests, veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var izdot atsevišķu lēmumu, kurā nosaka emisijas limitus un robežvērtības, informāciju par piešķirtajām atkāpēm no emisiju robežvērtību ievērošanas, kā arī prasības veicamajam monitoringam."

Lūdzam likumprojekta 20. panta pirmajā daļā nedublēt termina "atļauja" būtiskās pazīmes.

"(1) Par atļaujas un grozījumu veikšanu atļaujā vai par atteikumu izdot atļauju maksājama valsts nodeva."

Lūdzam redakcionāli precizēt.

"(3) Ministru kabinets nosaka A kategorijas piesārņojošo darbību pārrobežu ietekmes gadījumā sniedzamās informācijas saturu un informācijas sniegšanas kārtību."

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā par administratīvajiem pārkāpumiem (projektā paredzētā likuma 35. panta pirmā, otrā un trešā daļa), brīdinājums būs piemērots un adekvāts administratīvais sods iepretim kaitīgajām sekām, kas radīsies videi par piesārņojošu darbību veikšanu

 

-