Atzinums

9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem
(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim. Pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Pacientu tiesību likuma 9.panta pirmā daļa nosaka pacienta tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju.
Minētā norma nav vērsta uz pacienta interešu aizstāvību, ierobežo pacienta iespēju īstenot savas pacienta tiesības un pienākumus, sevišķi apstākļos, ja pacientam ir finansiālas grūtības. Piemēram, pacientam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās sniegt ārstējošam ārstam informāciju (PTL 15.p.2.d.) un vienlaikus tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi (PTL 8.p.). Nesaņemot medicīniskos dokumentus vienā ārstniecības iestādē, pacients nevar pilnvērtīgi īstenot savu pienākumu citā ārstniecības iestādē. Tulkojot normu, ja pacients 18 gadu vecumā vienu reizi bez maksas saņēma savus medicīniskos dokumentus, tad 35 gadu vecumā viņam tāda iespēja tiek liegta, neskatoties uz to, ka nereti pat viena gada laikā tiek uzkrāts liela apjoma medicīnisko dokumentu apjoms. Sevišķi svarīgi medicīnisko dokumentu saņemšana  ir pacientam ar hronisku un/vai retu slimību, kā arī vecāka gada gājuma cilvēkiem.
Norma skar pacienta tiesības uz informāciju, tiesības izdarīt izvēli, dodot informēto piekrišanu u.c., turpretī, salīdzinājumam ar mazāk aizsargājamām cilvēka tiesībām, likumdevējs, piemēram, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 85.panta pirmajā daļā dod tiesības kadastra subjektam reizi kalendārajā gadā bez maksas saņemt aktuālos kadastra datus par visiem saviem nekustamajiem īpašumiem vienlaikus. Attiecīgi ziņu saņemšana par nekustamo īpašumu tiek vērtēta augstāk nekā informācija par cilvēka veselības stāvokli.
 

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim. Pacientam ir tiesības vienu reizi sešu mēnešu periodā bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.”
 

Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība viņa labākajās interesēs ir obligāta. Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt, jāņem vērā bērna intereses. Šāda prasība izriet, piemēram, no ANO Bērnu tiesību konvencijas (3.p. 1.d.), Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (24.p. 2.d.), Bērnu tiesību aizsardzības likuma (6.p. 2.d.).
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrajā daļā, cita starpā tiek uzsvērts ikvienas personas pienākums ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu, rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā un pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu. No minētā likuma 6. panta divi prim daļas izriet pienākums, nosakot bērna labākās intereses, tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību un bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi.
Piedāvātajā redakcijā “ārstniecība pieļaujama” nenozīmē, ka tiek nodrošinātas bērna labākās intereses. Nevalstiskās organizācijas un ārsti saskaras ar gadījumiem, kad bērna likumiskie pārstāvji kavē ārstu darbu, tādējādi bērnam netiek nodrošināta vislabākā veselības aprūpe. Nodrošinot bērna labākās intereses, ārstniecībai ir jābūt obligāti “veicamai”.

 

"(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama un veicama viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, izņemot šā likuma 7.panta astotajā un devītajā daļā noteikto. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim tiek piešķirta aizvien lielāka nozīme atbilstoši briedumam."