Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur savā 2024.gada 27.jūnija atzinumā ietverto iebildumu, kas paredz precizēt projektu un projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), norādot datu apjomu, kādu plānots saņemt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs”, kā arī norādot pamatojumu datu saņemšanas nepieciešamībai un datu pieprasīšanas mērķi. 
Iekšlietu ministrija nepiekrīt izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem Satiksmes ministrijas sniegtajam pamatojumam iebilduma neņemšanai vērā, kurā norādīts, ka projekts neparedz izmaiņas datu iegūšanā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētā Fizisko personu reģistra.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti.
Datu regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunktā ir ietverts nolūka ierobežojuma princips, proti, jebkura personas datu apstrāde jāveic noteikta, precīzi definēta mērķa sasniegšanai un tikai tādu papildu mērķu sasniegšanai, kas ir saderīgi ar sākotnējo mērķi. Personas datu apstrāde nenoteiktam un/vai neierobežotam nolūku skaitam ir nelikumīga.
Savukārt Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršam uzmanību, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” pārzinis ir atbildīga par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apstrādes mērķim, kā arī datu apjomam, kuru būs jāsniedz.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei kā valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” pārzinim, nodrošinot personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai, ir tiesības griezties pie valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” kā valsts informācijas sistēmas “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” pārziņa ar lūgumu veikt izvērtējumu, vai attiecīgā mērķa sasniegšanai ir nepieciešamas tieši tāds datu apjoms, kas attiecīgajā gadījumā tiek saņemts no valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs”. Savukārt valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” kā valsts informācijas sistēmas “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” pārzinim, nodrošinot personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai, ir pienākums pastāvīgi veikt izvērtējumu tam, vai attiecīgā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams tieši tāds datu apjoms, kas attiecīgajā gadījumā tiek saņemts no citām informācijas sistēmām un apstrādāts valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”.

Vienlaikus, ņemot vērā Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktā noteikto, lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-

Iekšlietu ministrija uztur savā 2024.gada 27.jūnija atzinumā ietverto iebildumu, kas paredz precizēt projektu, ņemot vērā, ka nav saprotams ne tiesiskais pamats, ne arī nepieciešamība transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādāt projekta 7.3. apakšpunktā norādīto informāciju.
Vēršam uzmanību, ka izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem Satiksmes ministrijas sniegtajā pamatojumā iebilduma neņemšanai vērā minētie tiesību akti neparedz valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” ietvert ziņas par administratīvo sodu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un ar to saistītā informācija.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 10.pantā norādīts, ka personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde Personas datu apstrādi par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem, pamatojoties uz 6. panta 1. punktu, veic tikai oficiālas iestādes kontrolē vai tad, ja apstrādi atļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām. Jebkādu visaptverošu sodāmības reģistru uzglabā tikai oficiālas iestādes kontrolē.
Norādām, ka ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, kura izveidošanas mērķis ir vienotās uzskaites izveide par administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli. Sodu reģistra likuma 2.pantā norādīts, ka valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
No kā secināms, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ar likumu ir noteikts par oficiālo iestādi Latvijas Republikā, kas veic sodāmības datu (sodāmības reģistra) apstrādi un apstrādes kontroli.
Ņemot vērā minēto, svītrot projekta 7.3.apakšpunktu vai precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju), papildinot to ar pamatojumu datu par sodāmību apstrādei valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs” un apstrādes mērķi.
 

-

Precizēt 11. un 12. punktu, jo tie daļēji dublē projekta 8. punktu, attiecībā uz vienošanās noslēgšanu par informācijas ievadīšanu vai nodošanu reģistram, tādējādi arī izpildot Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkta prasības, proti normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

-

Precizēt projekta 13. punktu, paredzot vienotu jēdzienu lietojumu, t.i. lietot jēdzienu "amata pienākumi" vai "darba pienākumi".

-