Atzinums

Ņemot vērā noteikumu projekta 20.punkta redakciju un izziņas 12.punktā sniegto skaidrojumu, atkārtoti lūdzam sniegt skaidrojumu, ietverot to anotācijā, uz kāda tiesiska pamata atbalstāmo darbību īstenošanu pārvalda Labklājības ministrijas izveidota pasākuma uzraudzības padome. Atkārtoti norādām, ka šādu funkciju neparedz Eiropas Savienības fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda vadības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Nepieciešamības gadījumā, lūdzam precizēt arī noteikumu projekta 20.punktu.

-

Ņemot vērā, ka MK sēdes protokollēmuma projekta 3.2.apakšpunkts paredz arī 2024.gada pirmajam pusgadam nodrošināt valsts budžeta priekšfinansējumu 4.3.6.5.pasākuma īstenošanai līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē, nepieciešams papildināt anotācijas 1.3.sadaļas punktu “Risinājuma apraksts”, norādot pamatojumu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, kā arī norādot nepieciešamā valsts budžeta priekšfinansējuma izdevumu pozīcijas atbilstoši projektā izvirzītajam mērķim.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.6.apakšsadaļas punktā “Ilgtspēja” norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK 2023.gada 17.janvāra noteikumu Nr.15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” (turpmāk – MKN Nr.15) 9.4.apakšpunktam Labklājības ministrija (turpmāk – LM) Finanšu ministrijā (turpmāk – FM) iesniegs tikai pieprasījumu LM pamatbudžeta bāzes projekta precizēšanai n+1, n+2 un n+3 gadam, savukārt FM vēl vērtēs LM iesniegto informāciju un par finansējuma piešķiršanu lems Ministru kabinets valsts pamatbudžeta bāzes projekta apstiprināšanas procesā. Ņemot vērā minēto, nevar norādīt, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās 4.3.6.5.pasākuma projekta rezultātu uzturēšanu, izmantojot valsts budžeta finansējumu atbilstoši MKN Nr.15 9.4.apakšpunktam.

-

Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36 85. § 3. punkts) noteikts:
“Lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu izvērtējuma par izmaksu un ieguvumu analīzi veikšanu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro. Atbildīgā iestāde minēto risinājumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķa īstenošanu anotācijā.”

Izmaksu un ieguvumu analīze pēc būtības ir nepieciešama, lai noteiktu, vai plānotajā projektā gaidāmie ieguvumi (finanšu vai sociālekonomiskie) ir lielāki par projekta izmaksām visā projekta dzīves ciklā. Parasti publiskās pārvaldes projekti finansiāli rada zaudējumus, tādēļ vienīgais to attaisnojošais iemesls ir gaidāmie sociālekonomiskie ieguvumi no projekta jeb labums sabiedrībai (iedzīvotājiem). Ņemot to vērā, peļņas negūšana un (vai) valsts pārvaldes funkciju veikšana nav indikators izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai vai neveikšanai.
Kā piemēri potenciālajiem ieguvumiem būtu meklējami valsts pārvaldes izmaksu, kas nepieciešami funkciju veikšanai, ietaupījumā (salīdzinot situāciju ar projektu un bez projekta), piemēram:
1) uzlabojot atbalsta sistēmu, uzlabojot speciālistu kompetenci;
2) samazinot personu skaitu, kurām nepieciešama palīdzība vai papildus palīdzība, kā rezultātā rodas ietaupījumi valsts budžetā u.tml.
Varbūt ir iespējams aprēķināt arī ieguvumus galvenajai mērķa grupai – bērniem un to ģimenēm, ko var izteikt kā personu papildus gūtos ienākumu nākotnē, ja projekta rezultātā tie spēj labāk iekļauties sabiedrībā, gūst labāku izglītību u.tml.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normu, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi. Atbilstoši lūdzam papildināt arī anotācijas 1.3. sadaļu.

-

Lūgums "personāla atlīdzības izmaksu" un turpmāk MK noteikumos precizēt terminoloģiju uz "personāla izmaksas".

-

Lūdzam svītrot vārdus "tai skaitā veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas", tā kā izmaksu tvērums ir noteikts VI vadlīnijās Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā".

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 16.2.3. apakšpunktu, norādot, ka obligātās veselības pārbaudes izmaksas ir attiecināmas, ja tās nav iekļautas 17.1. apakšpunktā minētajās veselības apdrošināšanas izmaksās.

-

Ņemot vērā izziņas 17.punktā sniegto Labklājības ministrijas sniegto skaidrojumu, ka agrīnu risku novērtēšanas rīka darbībai un tā digitālajam risinājumam nav plānots noteikt ilgtspējas termiņu, paredzot to darbības nepārtrauktību līdz beidzas nepieciešamība, lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 33.10.apakšpunktu, nosakot finansējuma saņēmējam pienākumu nodrošināt (nevis apņemšanos) izstrādātā novērtēšanas rīka digitālā risinājuma izmantošanu un ilgtspēju pēc projekta īstenošanas beigām.

Vienlaikus lūdzam atkārtoti izvērtēt nepieciešamību noteikt ilgtspējas nodrošināšanas termiņu pēc projekta īstenošanas beigām, ņemot vērā, ka šāds nosacījums būtu pamats finansējuma pieprasījumam izstrādātā digitālā novērtēšanas rīka uzturēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.  

-

Lūdzam izvērtēt, vai atbildīgās iestādes izstrādātā vienotās likmes un tās piemērošanas metodika personāla atlīdzības izmaksām  piemērošana ar tās spēkā stāšanās dienu neradīs nesamērīgu administratīvo slogu, ņemot vērā, ka gadījumā, ja minētā metodika nestāsies spēkā ar mēneša pirmo datumu, tad par daļu no attiecīgā mēneša perioda būs jādeklarē faktiski veiktās izmaksas, bet par otro daļu jāpiemēro vienotā likme. Aicinām izvērtēt iespēju vienoto likmi piemērot par pilnu mēnesi, attiecīgi anotācijā precizējot vienotās likmes piemērošanas sākuma termiņu.

-

Lūgums norādīt korektu saiti uz metodikām, jo esošā saite nav aktīva.

https://www.esfondi.lv/upload/1km_izmaksu_metodika_nr_7.pdf
https://www.esfondi.lv/upload/0_iekszemes_komandejumu_metodika.pdf

-

Ņemot vērā Finanšu ministrijas uz 03.07.2023. sniegto iebildumu un Labklājības ministrijas sniegto informāciju izziņā, lūdzam anotāciju papildināt ar izziņā minēto skaidrojumu:
Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas darbiniekiem, kuriem ir daļlaika noslodze, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, t.sk., ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

-