Projekta ID
24-TA-2092Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
26.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
8. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" un izsaka iebildumu par likumprojekta 8.pantu. Aizsargjoslu likumā pazemes ārējiem inženiertīkliem ir noteiktas aizsargjoslas, ko veido konkrēts likumā noteikts zemes gabals ap inženiertīklu, kurā jebkādi rakšanas, grunts izstrādes un zemes darbi aizsargjoslā jāveic saskaņojot ar inženiertīkla īpašnieku un darbi visā aizsargjoslas zemes gabalā jāveic ar īpašu rūpību, bez mehānismiem, lai inženiertīkls netiktu bojāts.
Līdz ar to, ja bojāts kabelis, kas atradies tam noteiktajā aizsargjoslas teritorijā, bet ar kabeļa nobīdi ATIS reģistrētās aizsargjoslas robežās vai dziļumā, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par atbilstošas rūpības neievērošanu veicot rakšanas darbus aizsargjoslā. Ja kabelis faktiski dabā atradies ārpus ATIS sistēmā un augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā noteiktās aizsargjoslas, atbildīgs ir kabeļa īpašnieks. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz noteikt, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijai, ir četri gadi. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads. Šo četru gadu laikā topogrāfiskie dati var būt aktualizēti ar no jauna izbūvētiem inženiertīkliem. Līdz ar to, pirms rakšanas darbu sākšanas, būvdarbu veicējam ir pienākums pārliecināties par aktuālajiem topogrāfiskajiem datiem darbu veikšanas zonā.
Līdz ar to, ja bojāts kabelis, kas atradies tam noteiktajā aizsargjoslas teritorijā, bet ar kabeļa nobīdi ATIS reģistrētās aizsargjoslas robežās vai dziļumā, būvdarbu veicējs ir atbildīgs par atbilstošas rūpības neievērošanu veicot rakšanas darbus aizsargjoslā. Ja kabelis faktiski dabā atradies ārpus ATIS sistēmā un augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā noteiktās aizsargjoslas, atbildīgs ir kabeļa īpašnieks. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz noteikt, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijai, ir četri gadi. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads. Šo četru gadu laikā topogrāfiskie dati var būt aktualizēti ar no jauna izbūvētiem inženiertīkliem. Līdz ar to, pirms rakšanas darbu sākšanas, būvdarbu veicējam ir pienākums pārliecināties par aktuālajiem topogrāfiskajiem datiem darbu veikšanas zonā.
Piedāvātā redakcija
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un saistītās infrastruktūras būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi un bojātais pazemes ārējais inženiertīkls:
1. nav uzrādīts aktuālā augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā;
2. faktiski atrodas ārpus aktuālās augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas norādītās inženiertīkla aizsargjoslas zemes gabala.
Būvdarbu veicējam pirms rakšanas darbu uzsākšanas ir pienākums pārliecināties par aktuālajiem topogrāfiskajiem datiem darbu veikšanas zonā.
1. nav uzrādīts aktuālā augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā;
2. faktiski atrodas ārpus aktuālās augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas norādītās inženiertīkla aizsargjoslas zemes gabala.
Būvdarbu veicējam pirms rakšanas darbu uzsākšanas ir pienākums pārliecināties par aktuālajiem topogrāfiskajiem datiem darbu veikšanas zonā.
2.
Likumprojekts
20. Inženierkomunikāciju un meliorācijas objektu izbūve
Iebildums
Likumprojekta 20. pantā ir noteikta jaunu inženierkomunikāciju būvniecības kārtība, bet nav noteikta esošo inženierkomunikāciju pārvietošanas kārtība, ja pārvietošana nepieciešama Rail Baltica projekta realizācijai. Inženierkomunikāciju pārvietošana veicama Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētā kārtībā.
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojekta 20.pantu ar jaunu ceturto daļu par inženiertīkla pārvietošanu izsakot daļu šādā redakcijā.
(4) Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu pārvietošana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta likumā, kas regulē attiecīgo inženierkomunikāciju būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu.
(4) Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu pārvietošana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta likumā, kas regulē attiecīgo inženierkomunikāciju būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu.
3.
Likumprojekts
(14) Lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru sadarbību transporta, valsts drošības, enerģētikas, vides aizsardzības un budžeta plānošanas nozarē, kā arī šo jautājumu koordināciju veiksmīgai Rail Baltica projekta īstenošanai un uzraudzībai Ministru kabinets izveido Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzības padomi (turpmāk – Uzraudzības padome). Uzraudzības padomi vada finanšu ministrs. Uzraudzības padomē ir iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, satiksmes ministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs, klimata un enerģētikas ministrs, aizsardzības ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, ekonomikas ministrs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis. Uzraudzības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt iespēju Uzraudzības padomē iekļaut arī valdības sociālos partnerus LDDK, ņemot vērā projekta nozīmīgo finanšu resursu apjomu, komplicētību un iesaistīto pušu un to interešu daudzveidību.
Piedāvātā redakcija
-