Atzinums

LDDK nevar piekrist Likumprojekta OCTA likuma  14.panta  un ar to saistīto likuma normu (OCTA likuma 57. panta otrās daļas 2. teikuma grozījumi attiecībā uz vārdu "un trešajā daļā" izslēgšanu)  izslēgšanai no šī likumprojekta un minētā jautājuma nenoregulēšanai šī likuma ietvaros. Vēršam uzmanību, ka Likumprojekta tālākā virzība  tiešā veidā ietekmē  jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118 1.panta 8. un 18.punkta prasību izpildi attiecībā uz  OCTA Garantijas fonda finansiālo stabilitāti prasību īstenošanai apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā.
Ar piedāvāto redakciju Garantijas fonda finanšu slogs netiek mazināts. Savukārt nosakot apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma slieksni 40 EUR apmērā, Garantijas fonda ieguvums 2023.gadā būtu bijis ~ 127 000 EUR  gadā.
LDDK aicina izvērtēt Likumprojektu gan no finanšu sloga, gan personu ar invaliditāti atbalsta viedokļa. Atbalstot LDDK iepriekšējā atzinumā (22.02.2024) izteiktos priekšlikumus, personas ar invaliditāti tiktu nostādītas vienlīdzīgā situācijā, t.i., tiktu piešķirts vienāds apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma (atlaides) apmērs, kā arī apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma  apjoms personām ar invaliditāti tiktu saglabāts esošajā apmērā, katru gadu piemērojot inflācijas koeficientu.
Savukārt neieviešot piedāvātās izmaiņas, Garantijas fonds zināmā mērā pat pārmaksā, kompensējot apdrošinātājiem piešķirtās atlaides, un pašus atlaižu saņēmējus nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Katram apdrošinājuma ņēmējam tiek individuāli noteikta apdrošināšanas prēmija (maksājums), ņemot vērā transportlīdzekļa tehniskos datus, apdrošināšanas vēsturi u.c. kritērijus (OCTA likuma 13.pants). Piemēram,  ja apdrošinājuma ņēmējs ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, apdrošināšanas prēmija, visticamāk, paaugstināsies.
Tādējādi veidojas netaisnīga prakse - jo sliktāka apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas vēsture, jo lielāka apdrošināšanas prēmija, taču attiecīgi lielāka ir arī kompensējamā atlaide no Garantijas fonda. 
Tā piemēram, pieņemot, ka apdrošināšanas līgumu slēdz 2 personas ar vienādu apdrošināšanas stāžu uz vienādiem vieglajiem transportlīdzekļiem (t.sk. marku), personai A ar labu apdrošināšanas vēsturi apdrošināšanas prēmijas sastāda 60 EUR, no kuras 24 EUR kā kompensācija (atlaide 40% apmērā) tiek segta no Garantijas fonda, savukārt, personai B ar sliktu apdrošināšanas vēsturi apdrošināšanas prēmija ir 260 EUR, no kuras 104 EUR tiek segti kompensācijās (atlaide 40% apmērā) no Garantijas fonda. Tātad persona, kura ir bīstamāka satiksmē, var saņemt lielāku atlaidi (aprakstītajā piemērā – par 80 EUR  lielāku atlaidi) nekā persona, kuras braukšanas stils ir drošāks satiksmei. Līdz ar to  konstantas summas piešķiršana OCTA iegādei vai apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma  maksimālās summas noteikšana, lai novērstu sociālo nevienlīdzību gan to personu, kam pienākas atlaides, gan pārējo apdrošinājuma ņēmēju starpā, ir šā brīža labākais iespējamais risinājums.

Atgriezt Likumprojektā grozījumus OCTA likuma 14.pantā un papildināt pantu ar 2.2 daļu“(2.2.) Nosakot šā panta otrajā daļā noteikto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu, apdrošinātājs reizi gadā indeksē apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma maksimālo summu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficientu).”