Projekta ID
25-TA-453Atzinuma sniedzējs
BENU Aptieka Latvija SIA
Atzinums iesniegts
07.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekts neparedz mehānismu, kas novērstu situāciju, ka NVD vienpersoniski un bez ārēja tiesiskā ietvara nosaka līgumsodu piemērošanas gadījumus, apmērus un ieturējumu kārtību. Tas faktiski nozīmē, ka iestāde pati sev piešķir plašas rīcības brīvības tiesības noteikt sankcijas privātpersonām, lai gan šādas sekas skar komersanta tiesības un brīvības.
Šāds risinājums nav savienojams ar likuma atrunas principu, jo nelabvēlīgas sekas privātpersonai var izrietēt tikai no skaidri likumā noteiktām normām, nevis iestādes vienpusējas rīcības vai iekšējās izstrādes dokumentiem.
Kā jau BENU Aptieka Latvija SIA norādīja iepriekšējos iebildumus, no NVD sagatavotā līguma pielikuma projekta izriet, ka plānotie līgumsodi attiecas uz tādiem pašiem pārkāpumiem, kas jau šobrīd ir kvalificējami kā zāļu aprites un farmaceitiskās darbības administratīvie pārkāpumi.
Līdz ar to būtu iespējama dubultā sodīšana — komersants par vienu un to pašu rīcību saņemtu gan administratīvo sodu, gan līgumsodu, kas savukārt nav samērīgi un rada nepamatotu pamattiesību ierobežojumu.
Līgumsods nevar kalpot kā paralēla sankciju sistēma par normatīvo aktu pārkāpumiem, par kuriem jau pastāv administratīvās atbildības regulējums.
Praksē komersantiem nav reālu iespēju ietekmēt līguma saturu — NVD neakceptē izmaiņas un līguma noteikumi tiek piedāvāti kā vienpusēji pieņemami. Tas nozīmē, ka arī jaunie līgumsodi, ko NVD noteiks līgumos, nebūs apspriežami un netiks panākti līgumslēdzēju pušu vienlīdzīgā gribā.
Tādējādi komersanti faktiski tiks nostādīti situācijā, kur līgumsods ir “uzspiests” un nav caurspīdīgi noteikts. Šāda prakse neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo komersants nevar ne ietekmēt, ne prognozēt sankciju tvērumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, līgumsodu veidi, piemērošanas gadījumi, apmēri un aprēķināšanas kārtība ir jānosaka ārējā normatīvajā aktā, ko izstrādā un pieņem likumdevējs vai Ministru kabinets. Tas nodrošinātu caurskatāmību un tiesisko noteiktību, vienlīdzīgu un prognozējamu tiesību piemērošanu visiem komersantiem, samērīgu privātpersonas tiesību ierobežošanu un taisnīgu līdzsvaru starp valsts interesi uzraudzīt budžeta līdzekļu izlietojumu un komersantu tiesībām uz juridisku noteiktību.
Bez šāda regulējuma līgumsodi ir nesamērīgi, neprognozējami un nav balstīti pietiekamā tiesiskā pamatojumā.
Šāds risinājums nav savienojams ar likuma atrunas principu, jo nelabvēlīgas sekas privātpersonai var izrietēt tikai no skaidri likumā noteiktām normām, nevis iestādes vienpusējas rīcības vai iekšējās izstrādes dokumentiem.
Kā jau BENU Aptieka Latvija SIA norādīja iepriekšējos iebildumus, no NVD sagatavotā līguma pielikuma projekta izriet, ka plānotie līgumsodi attiecas uz tādiem pašiem pārkāpumiem, kas jau šobrīd ir kvalificējami kā zāļu aprites un farmaceitiskās darbības administratīvie pārkāpumi.
Līdz ar to būtu iespējama dubultā sodīšana — komersants par vienu un to pašu rīcību saņemtu gan administratīvo sodu, gan līgumsodu, kas savukārt nav samērīgi un rada nepamatotu pamattiesību ierobežojumu.
Līgumsods nevar kalpot kā paralēla sankciju sistēma par normatīvo aktu pārkāpumiem, par kuriem jau pastāv administratīvās atbildības regulējums.
Praksē komersantiem nav reālu iespēju ietekmēt līguma saturu — NVD neakceptē izmaiņas un līguma noteikumi tiek piedāvāti kā vienpusēji pieņemami. Tas nozīmē, ka arī jaunie līgumsodi, ko NVD noteiks līgumos, nebūs apspriežami un netiks panākti līgumslēdzēju pušu vienlīdzīgā gribā.
Tādējādi komersanti faktiski tiks nostādīti situācijā, kur līgumsods ir “uzspiests” un nav caurspīdīgi noteikts. Šāda prakse neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo komersants nevar ne ietekmēt, ne prognozēt sankciju tvērumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, līgumsodu veidi, piemērošanas gadījumi, apmēri un aprēķināšanas kārtība ir jānosaka ārējā normatīvajā aktā, ko izstrādā un pieņem likumdevējs vai Ministru kabinets. Tas nodrošinātu caurskatāmību un tiesisko noteiktību, vienlīdzīgu un prognozējamu tiesību piemērošanu visiem komersantiem, samērīgu privātpersonas tiesību ierobežošanu un taisnīgu līdzsvaru starp valsts interesi uzraudzīt budžeta līdzekļu izlietojumu un komersantu tiesībām uz juridisku noteiktību.
Bez šāda regulējuma līgumsodi ir nesamērīgi, neprognozējami un nav balstīti pietiekamā tiesiskā pamatojumā.
Piedāvātā redakcija
-
