Atzinums

Likuma redakcijā ietvertas nodaļas un panti, kuru ietvaros tiek lietoti jēdzieni gan “publiskas personas kapitālsabiedrība”, gan “valsts kapitālsabiedrība”, kas likuma ietvaros tiek lietoti kā sinonīmi. Tā, piemēram, likuma II nodaļa “Publiskas personas un publiskas personas kapitālsabiedrības līdzdalība un izšķirošā ietekme kapitālsabiedrībā”, VIII nodaļa “Publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana”, savukārt šīs nodaļas ietvaros 42.pants noteic “Valsts kapitālsabiedrības dibināšanu”, u.c. nodaļas/panti. Likumprojekta 14.pantā ietvertais 25.¹ pants noteic valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc pamatdarbības finansējuma avotiem, likumprojekta 16.pants paredz izteikt likuma 26.panta nosaukumu jaunā redakcijā, kas noteic regulējumu attiecībā uz valsts un valsts izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kaut arī likuma 1.panta pirmajā daļā sniegts skaidrojums, kas attiecas uz publiskas personas kontrolētu kapitālsabiedrību, 126.¹ pants savukārt noteic publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas vispārējos noteikumus”, utt.
Ar likumprojektu papildināt likuma 1.panta pirmo daļu ar 22., 23., 24., 25., 26.punktu, ieviešot tādu jēdzienu skaidrojumu kā “atkarīga sabiedrība”, “komerciāla valsts kapitālsabiedrība”, “no valsts budžeta atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība”, “no valsts budžeta atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība”.
Ņemot vērā, ka dažādu terminu lietošana rada kļūdainas interpretācijas un secīgi piemērošanas risku, lūdzam ieviest vienotu un nepārprotamu terminu skaidrojumu un lietojumu, aizstājot jēdzienus “valsts kapitālsabiedrība”, “valsts kapitāla daļas”, “valsts izšķirošā ietekmē esošas kapitālsabiedrības” ar jēdzienu “publiskas personas kapitālsabiedrība”, “publiskas personas kapitāla daļas” un “publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība”. Vienotu jēdzienu lietojums atbilstu gan likuma 2.punktā noteiktajam mērķim, gan arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotiem jēdzienu skaidrojumiem.

-

Lūdzam precizēt panta daļu numerāciju likumprojekta 3.pantā, ar kuru likuma 7.pants tiek izteikts jaunā redakcijā. Nav korekti pantā paredzēt daļu ar indeksu "1" (skat. 1¹.daļa), kā arī pantā nav norādīta atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma pantu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.pantā ietvertā 7.panta 1.¹daļas 2.un 3.punktu, tos apvienojot vienā punktā, jo vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšana ir iepriekšējā periodā sasniegto kapitālsabiedrības darbības rezultātu vērtējums sasaistē ar īpašnieka gaidu vēstuli.

-

Lūdzam aizstāt  likumprojekta 3.pantā ietvertā 7.panta 1.¹daļā vārdu "sagatavotu" ar vārdu "apstiprinātu".
Valsts kapitāla daļu turētājs, sniedzot priekšlikumu augstākajai lēmējinstitūcijai par līdzdalības izvērtējumu kapitālsabiedrībā, pamatojoties uz valdes un padomes sagatavoto informāciju, sagatavo un apstiprina priekšlikumu par kapitālsabiedrības līdzdalību un iesniedz priekšlikumu augstākajai lēmējinstitūcijai.

-

Likumprojektā piedāvātā ārkārtas līdzdalības izvērtēšana piedāvātajā redakcijā var radīt būtisku šķērsli publisku personu kapitālsabiedrības ceļā uz efektīvu attīstību, tostarp, peļņas gūšanu un stratēģisko mērķu sasniegšanu.
Ārkārtas līdzdalības izvērtēšana, nenosakot konkrētus gadījumus, kādos ārpustermiņa izvērtēšana veicama, turklāt attiecinot likumprojekta 3.pantā ietverto 7.¹panta redakciju arī uz neatsavināmām publiskas personas kapitālsabiedrībām, rada ne vien nopietnus riskus kapitālsabiedrības prognozējamai finansiālai stabilitātei un attīstībai, bet arī nav salāgojams ar Nacionālās drošības likumā ietverto regulējumu, kas attiecināms uz nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām.
Turklāt, ārkārtas, faktiski jebkurā brīdī ierosināta publiskas personas līdzdalības izvērtēšana apdraud publiskas personas kapitālsabiedrības uzņemto finanšu un civiltiesisko saistību izpildi un stratēģisko mērķu izpildi, ievērojot, ka līdzdalības izvērtēšana var tikt veikta jebkurā brīdī un jebkādos apstākļos (proti, pat gadījumos, ja kapitālsabiedrība veiksmīgi īsteno publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos vispārīgos mērķus, īpašnieka gaidu vēstulē noteikto vai vidējā termiņa stratēģijā ietvertos mērķus). Likumprojekta anotācijā nav rodams skaidrojums vai pamatojums, kā arī nav nekāda izvērtējuma, pamatojuma, skaidrojuma par nepieciešamību ieviest ārkārtas līdzdalības izvērtēšanu, tāpat nav norādīts mērķis ārkārtas līdzdalības izvērtēšanas veikšanai. Likumprojekta anotācijā ne pie pašreizējās situācijas apraksta, ne problēmas apraksta nav ietverta situācijas analīze, kurā atspoguļotos esošā tiesiskā regulējuma trūkumi un jaunā regulējuma nepieciešamība un pamatojums.
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt izvērtējumu par likumprojektā paredzētās ārkārtas publiskās personas līdzdalības pārvērtēšanas ieviešanas nepieciešamību. Šādam izvērtējumam jābalstās uz juridisku, ekonomisku (finansiāli) izvērstu pamatojumu, ņemot vērā, jo īpaši nacionālos drošības riskus un valsts intereses šobrīd pastāvošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpat, ir svarīgi veikt atbilstības izvērtējamu, vai Likumprojekta ieviešana neradītu būtisku risku attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuras atbilstoši Nacionālās drošības likuma 37.pantam valsts ir atzinusi kā nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību.

-

Likumprojekta 4.pantā, ar kuru likums tiek papildināts ar jaunu 7.¹ pantu “Ārkārtas līdzdalības izvērtēšana” trešajā daļā ir lieka norāde uz 7.panta trešās daļas nepiemērošanu.
Ja normas mērķis bija noteikt, ka ārkārtas līdzdalības izvērtēšanā tiek izvirzītas citas prasības, tad tās ir tieši formulējamas panta tekstā. Šobrīd ir atsauce uz panta daļu, kas nosaka to, ko nepiemēro. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 4.pantā ietverto 7.¹ pantu. 

-

Likumprojekta redakcijā tiek lietots termins “likuma subjekti” un “citas ieinteresētās puses”. Šādu terminu lietojums bez paskaidrojuma par to tvērumu, rada tiesisko nenoteiktību, piemēram, likumprojekta 6.pants par publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības vispārējiem principiem - sadarbības princips – publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība tiek īstenota, sadarbojoties šā likuma subjektiem un likumprojekta15.pantā - īpašnieka gaidu vēstules aktualizēšanu var iniciēt “citas ieinteresētās puses”.
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt minēto terminu skaidrojumu.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kāds būs termiņš katrai darbībai - nav panākta vienošanās ar koordinācijas institūciju par piemērotu korektīvo darbību veikšanu noteiktā termiņā.
Lūdzam attiecīgi precizēt likuma 51.panta otro daļu, kurā noteikta valdes un padomes, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība, papildinot ar koordinācijas institūcijas atbildību.

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar uzdevumu sadalījumu citai institūcijai, kas uzskaitīs un vērtēs kapitāla daļu turētāja ilgstošus vai būtiskus valsts kapitāla daļu pārvaldības pārkāpumus vai būtiskas nepilnības kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildē.

-

Likumprojekts paredz grozīt likuma 22.pantu, papildinot to ar 5.¹ punktu, kas paredz publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības informācijas sistēmu koordinācijas institūcijā, taču ne likumprojektā, ne tā anotācijā nav atrodams paskaidrojums šādas sistēmas izveidei un skaidrojums par tajā ietveramo informāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un tā anotāciju.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu un pamatojumu par likumprojekta 12.pantā ietverto papildinājumu ar 24.¹ pantu “Valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas veidošana”.
Esošajā redakcijā, faktiski tiek noteikts regulējums, ka katras jaunas valdības izveidošana ir saistāma ar jaunas valsts kapitāla pārvaldības politikas izstrādi, kas attiecīgi prasītu panta otrajā daļā noteikto izvērtējumu veikšanu.
Ņemot vērā esošo valsts kapitālsabiedrību kopējo skaitu, valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, šādas jaunas pārvaldības politikas sagatavošana būs apgrūtināts un laikietilpīgs process.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 14.pantā ietverto 25.¹pantu, jo likumprojektā ir nekorekti definēts kapitālsabiedrību iedalījums pēc to ieņēmumu struktūras. Tas neatbilst likumprojekta anotācijā norādītajam un Pārresoru koordinācijas centra vadītajā 2021.gada pētījumā "Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei", kas 2021.gadā tika veikts ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu un finanšu un juridisko ekspertu komandas atbalstu “PricewaterhouseCoopers Latvia” (PwC) (turpmāk - PwC pētījums) ieteiktajam iedalījumam:
I grupa – komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
II grupa – no valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
III grupa – no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība.
Likumprojektā “no valsts atkarīga” ir aizstāta ar “no valsts budžeta atkarīga”, kas būtiski maina iedalījuma būtību.
Vēršam uzmanību, ka arī nekomerciāla kapitālsabiedrība var nodrošināt savu komercdarbību bez valsts budžeta līdzekļu saņemšanas, jo tiek finansēta no finanšu līdzekļiem, ko tā saņem par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem. Tie iespējams varētu tikt uzskatīti par publisku finansējumu (valsts noteiktu), taču ne par valsts budžeta līdzekļiem!
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā šādam kapitālsabiedrību iedalījumam nav atbilstošs piemērojamo vai nepiemērojamo tiesību normu iedalījums, faktiski, tās netiek nošķirtas.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka segmentēšanas grupās dod iespēju vieglāk identificēt katras grupas darbības mērķus kopsakarā ar attiecīgā politiskā plānošanas perioda tendencēm un iecerēm, kā arī ļauj pārskatāmāk vērtēt kapitālsabiedrību darbības rezultātus, ieviest atšķirīgus pārvaldības elementus. Tomēr likumprojektā nav paredzēti nekādi atšķirīgi kapitālsabiedrību darbības rezultātu izvērtēšanas kritēriji, ne jebkādi citi atšķirīgi pārvaldības elementi.
Ja likumprojektā ir izdalītas atšķirīgas kapitālsabiedrību grupas, lūdzam noteikt arī atšķirīgus pārvaldības elementus, tādējādi piešķirot jēgu šim iedalījumam.

-

Lūdzam aizstāt likumprojekta 16.pantā ietvertajā 26.panta ceturtajā daļā vārdus "triju mēnešu laikā" ar vārdiem "viena mēneša laikā". Ja koordinācijas institūcija vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem sniedz triju mēnešu laikā, tiek nepamatoti vilcināts kapitālsabiedrību gala novērtēšanas process.

-

Likumprojekta 16.pants paredz papildināt likuma 26.pantu ar astoto daļu, kas noteiks, ja valsts kapitāla daļu turētājs nepiekrīt koordinācijas institūcijas atzinumā norādītajiem apsvērumiem un plāno pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanu vai piekrišanu darījumam vai plānotajam pasākumam, neņemot vērā koordinācijas institūcijas atzinumu, valsts kapitāla daļu turētājs ir tiesīgs lūgt šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē.
Ievērojot likuma 24.panta otro daļu, kas noteic, ka koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija un tās lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, lūdzam sniegt pamatojumu, kādos gadījumos un kāpēc valsts kapitāla daļu turētājs var lūgt šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē, kā arī noteikt kāds būs koordinācijas institūcijas padomes izskatīšanas rezultāta juridiskais statuss.

-

Lūdzam likumprojekta 17.pantā ietvertā 27.panta 2.² daļu papildināt ar vārdiem "vai citiem apstiprinātiem mērķiem attiecīgajam gadam".

(2²) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nozares ministrija un koordinācijas institūcija kapitālsabiedrības darbības pārskatā norādītos rezultātus izvērtē sasaistē ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā paredzētajiem mērķu rezultatīvajiem rādītājiem vai citiem apstiprinātiem mērķiem attiecīgajam gadam."

Lūdzam izslēgt likumprojekta 18.pantā ietvertajā 28.panta trešajā daļā vārdus "tikai normatīvajos aktos norādītajos gadījumos." 
Kamēr nav sakārtots jautājums par budžeta bāzēm, valsts kapitālsabiedrības mērķi un uzdevumi tiek noteikti ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumus. Kapitālsabiedrības uzdevumi ir noteikti, tostarp, deleģēšanas līgumos un cita veida līgumos.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 20.pantā ietverto 31.panta septītajā daļā otro teikumu "Tādā gadījumā šajā pantā minētais nepieciešamo kandidātu atlases process tiek organizēts atkārtoti.", jo var būt arī citi risinājumi gadījumā, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai padome noraida nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, piemēram, samazināt valdes locekļu skaitu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 20.pantā ietvertā 31.panta septītajā daļā vārdus "un informējot par to koordinācijas institūciju". 
Nominācijas procesu kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome uz valdes locekļa amatu vada attiecīgās kapitālsabiedrības padome, līdz ar to nav saprotams valsts kapitāla daļu turētājam un padomei papildus uzliktais pienākums ziņot par nominācijas procesu ziņot koordinācijas institūcijai. Norādām, ka likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums šādas informēšanas nepieciešamībai.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 20.pantā ietverto 31.panta 7.¹ daļu. Neviens normatīvais akts neparedz pienākumu valsts kapitāla daļu turētājam sniegt ziņas par nominācijas procesu. Nominācijas procesa rezultāti ir publiski pieejami, proti, informācija kapitālsabiedrības tīmekļa vietnē par amatos ievēlētiem valdes locekļiem.

-

Lūdzam svītrot likumprojekta 30.panta pirmajā daļā, ar kuru tiek izteikts 58.panta pirmās daļas 3.punkta "g)" apakšpunkta palīgteikumu "norādot attiecīgā amata pienākumu veikšanai aprēķināto (paredzēto) laiku (slodzi);".
Šāds regulējums attiecībā uz kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļa amatu slodzi nav iespējams noteikt, jo neviens normatīvs vai par vadlīnijas neparedz valdes un padomes locekļu amata pildīšanas noslodzi, jo kapitālsabiedrība tiek vadīta un pārvaldīta divdesmit četras stundas/ septiņas dienas nedēļā. 
Vienlaikus norādām, ka likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums šādai darba slodzes aprēķināšanai, kā arī rīcība gadījumos, ja noslodze mainās.

-

Lūdzam sniegt pamatojumu par likumprojekta 32.pantā ietverto 62.panta grozījumu, ka valsts kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu varēs pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgo lēmumu būs pieņēmusi augstākā lēmējinstitūcija, kas ir Ministru kabinets. Pašreizējā likuma redakcijā minētā lēmuma pieņemšanai pietiek ar dalībnieku sapulces lēmumu.
Likumprojekta anotācijā attiecībā uz minēto grozījumu ir norādīts, ka papildus nedaudz konkretizēts publiskas personas kapitālsabiedrības augstākās lēmējinstitūcijas kompetencē ietilpstošo jautājumu loks, ietverot tajā arī jautājumus par pamatkapitāla izmaiņām. Minētie grozījumi nav tikai kompetences konkretizēšana, bet tie uzskatāmi par būtisku augstākās lēmējinstitūcijas kompetences paplašināšanu. Likumprojekta anotācijā minētais pēc būtības nesniedz pamatojumu šādu grozījumu nepieciešamībai.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā minēto attiecīgie grozījumi tiek piedāvāti kā risinājums sekojošai problēmai – “Nepieciešams ieviest procesuālu uzlabojumu publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulču regulējumā, jo šobrīd spēkā esošās normas paredz dalībnieku sapulču sasaukšanu jebkuros 66.panta un 94.pantā norādītajos jautājumos, nosakot stingru dalībnieku sapulču izsludināšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību. Nav skaidrs, kā minētie grozījumi attiecas uz minēto problēmu.
Minētie grozījumi uzskatāmi par papildu administratīvo slogu gan pašām kapitālsabiedrībām, gan ministrijām, kurām būs jāvirza attiecīgi normatīvo aktu projektu uz Ministru kabinetu, kā arī pašam Ministru kabinetam.

-

Lūdzam sniegt pamatojumu par likumprojekta 35. pantā ietverto 67.panta 1.¹ daļu, ka valsts kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu varēs pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgo lēmumu būs pieņēmusi augstākā lēmējinstitūcija, kas ir Ministru kabinets (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkta a) punkts). Likuma redakcijā minētā lēmuma pieņemšanai pietiek ar dalībnieku sapulces lēmumu.
Likumprojekta anotācijā attiecībā uz minēto grozījumu ir norādīts, ka papildus nedaudz konkretizēts publiskas personas kapitālsabiedrības augstākās lēmējinstitūcijas kompetencē ietilpstošo jautājumu loks, ietverot tajā arī jautājumus par pamatkapitāla izmaiņām. Minētie grozījumi nav tikai kompetences konkretizēšana, bet tie uzskatāmi par būtisku augstākās lēmējinstitūcijas kompetences paplašināšanu. Likumprojekta anotācijā minētais pēc būtības nesniedz pamatojumu šādu grozījumu nepieciešamībai.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā minēto attiecīgie grozījumi tiek piedāvāti kā risinājums sekojošai problēmai – “Nepieciešams ieviest procesuālu uzlabojumu publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulču regulējumā, jo šobrīd spēkā esošās normas paredz dalībnieku sapulču sasaukšanu jebkuros 66.panta un 94.pantā norādītajos jautājumos, nosakot stingru dalībnieku sapulču izsludināšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.” Nav skaidrs, kā minētie grozījumi attiecas uz minēto problēmu.
Minētie grozījumi uzskatāmi par papildu administratīvo slogu gan pašām kapitālsabiedrībām, gan ministrijām, kurām būs jāvirza attiecīgi normatīvo aktu projektu uz Ministru kabinetu, kā arī pašam Ministru kabinetam.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 36.pantā ietverto 68.panta trešās daļas otro teikumu.
Attālinātas dalībnieku sapulces norises gadījumā, nodrošināt dalībnieku sapulces videoierakstu un tā atšifrējumu protokolā ir lieks administratīvais slogs, kā arī likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums šāda videoieraksta veikšanai.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 43.pantā ietverto 77.¹panta pirmajā daļā otro un trešo teikumu "Sapulces protokols  tiek sagatavots triju darba dienu laikā. Sapulces gaitas videoieraksts tiek uzglabāts līdz sapulces protokola sagatavošanas brīdim vai ilgāk, ja nepieciešams."
Likumprojektā noteiktais par attālinātas akcionāru sapulces norises protokola sagatavošanu, izmantojot sapulces gaitas videoierakstu, kas no juridiskā viedokļa ir neskaidrs formulējums. Iesakām aizstāt atrunu par videoierakstu ar vārdiem, izmantojot tehniskos saziņas līdzekļus, izslēdzot noteikto 3 dienu termiņu sapulces protokola sagatavošanai.
Komerclikuma 286.pantā ir noteikts pienākums un termiņš 14 dienu laikā publicēt akcionāru sapulces protokolu sabiedrības tīmekļvietnē vai tā izrakstu, kas ietver pieņemto lēmumu.

-

Lūdzam precizēt un sniegt pamatojumu par likumprojekta 48.pantā ietvertiem 94. panta grozījumiem saistībā ar akcionāru sapulces un akciju turētāja kompetences jomām. Likuma 94. panta trešajā daļā ir noteikts, ka akciju turētājam ir tiesības pieņemt lēmumus bez akcionāra sapulces sasaukšanas jautājumos, par ko iepriekš pieņemts augstākas lēmējinstitūcijas lēmums vai rīkojums, kā arī jautājumos, kuros lēmums jāpieņem nekavējoties, lai nodrošinātu sabiedrības pārvaldības nepārtrauktību. Piedāvātā redakcija paredz, ka augstākā lēmējinstitūcija var pieņemt vienpersoniski lēmumu, kas ir akcionāra sapulces kompetencē, tādējādi šādu lēmumu saskaņošana nenotiks ar kapitālsabiedrības valdi un padomi. Atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem, šāda vienpersoniska akciju turētāja lēmuma pieņemšana varētu notikt tikai kādos īpaši kritiskos nepārtrauktas darbības nodrošināšanas jautājumos.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 49.pantā ietverto 101.panta otro daļu, jo tā dublē likuma 101.panta trešo daļu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 53.pantā ietverto 105.¹ panta pirmo daļu, jo likumprojektā noteiktais par attālinātas akcionāru sapulces norises protokola sagatavošanu, izmantojot sapulces gaitas videoierakstu, kas no juridiskā viedokļa ir neskaidrs formulējums. Lūdzam aizstāt atrunu par videoierakstu ar vārdiem, izmantojot tehniskos saziņas līdzekļus, izslēdzot noteikto 3 dienu termiņu sapulces protokola sagatavošanai. Komerclikuma 286.pantā ir noteikts pienākums un termiņš 14 dienu laikā publicēt akcionāru sapulces protokolu sabiedrības tīmekļvietnē vai tā izrakstu, kas ietver pieņemto lēmumu.

-

Lūdzam precizēt vai sniegt skaidrojumu par likumprojekta 56.pantā ietvertiem 116.pantā pirmajā daļā norādītajiem gadījumiem, kad valdes locekli var atsaukt no amata, kā arī lūdzam sniegt skaidrojumu terminam "valdes locekļa ilgstoša prombūtne" (116.panta pirmās daļas 5.punkts). 
Papildus lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatotu skaidrojumu, kuros gadījumos un pēc kādiem kritērijiem varēs piemērot šo likumprojekta punktu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 57.pantā ietverto 117.panta trešajā daļā atsauci uz "šā likuma 81.pantā norādītajos gadījumos un kārtībā", aizstājot to ar vārdiem "šā likuma 116.pantā norādītajos gadījumos un kārtībā".

-