Atzinums

Lūdzam anotācijā skaidrot nepieciešamību aizstāt terminu  "sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums" ar terminu ""sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums" un skaidrot termina tvērumu.
Vēršam uzmanību, ka līdzīgā regulējumā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 6.punktā tiek lietots termins "sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums".
Savukārt likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.panta otrajā daļā tiek lietots termins "paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums", kuru saturu atklāj likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.pantā skaidrotie likumā lietotie termini.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā skaidrot projekta 10.punktā paredzēto regulējumu, kā arī pamatot tā nepieciešamību (it īpaši tādas pazīmes kā koka vecums virs 90 gadiem un koka caurmēra pārsniegšanas 25 cm izvēli).

-

Lūdzam:
1) vērtēt vārda "visā" lietošanas nepieciešamību, jo bez tā arī būtu skaidrs, ka runa ir par dabas parku nevis dabas parka zonu;
2) vērtēt vārda "esošo" lietošanas nepieciešamību, jo šo noteikumu 3.pielikumā visdrīzākais ir norādīti jau esošie infrastruktūras objekti;
3) saskaņot vārdus "meža ugunsdrošības infrastruktūras objekti" ar šo noteikumu 3.pielikuma nosaukuma saturu, jo atbilstoši redakcijai šajā pielikumā paredzēts norādīt meža ugunsdrošības infrastruktūras objektus. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu  Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" 2.7.¹ apakšpunktā noteikti meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti. 

-

Ja termins "ceļš" redakcijā tiek lietots Ceļu satiksmes likuma izpratnē un "veloceļš" ir turpat noteiktais "velosipēdu ceļš", tad vēršam uzmanību, ka termins "ceļš" sevī jau ietver terminu "velosipēdu ceļš". Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts skaidro, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).
Aicinām vērtēt termina "veloceļš" lietošanu no Ceļu satiksmes likumā noteiktā atšķirīgā izteiksmē.

-

Aicinām precizēt projekta 31.1. un 31.5. apakšpunktu, jo projekta 28.2. apakšpunktā nav formulēti darbību izņēmuma gadījumi.

-

Anotācijā skaidrots, ka aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Pūsēnu kalns” statuss ir noteikts ar Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”. 
Aicinām ņemt vērā, ka minētie noteikumi noteica statusu līdz 2022.gada 20.jūlijam, jo tika pieņemti jauni Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem".

-