Atzinums

Dokumentos ir acīmredzama disproporcija: VARAM jaunajām centralizētajām funkcijām tiek paredzēts īpašs ERAF kapacitātes projekts un papildus amata vietas, bet nozaru ministrijām paredzēts ievērojami palielināt izvērtēšanas, arhitektūras, portfeļa pārvaldības un uzraudzības pienākumus bez analoga resursu nodrošinājuma.
Zemkopības resora 96 IKT amata vietas pašas par sevi nav “brīvs resurss”. Pielikums Nr. 5 neanalizē šo darbinieku noslodzi, kompetences, neaizvietojamību vai iesaisti konkrētās kritiskās sistēmās. Tādēļ šo skaitu nevar izmantot kā pamatojumu štatu pārdalei.
Ieteicams vismaz 6–12 mēnešu paralēlās darbības periods pirms kritiskas funkcijas pilnīgas nodošanas.

Priekšlikums dokumentos noteikt principu:
“IKT kompetenču konsolidācijas rezultātā nav pieļaujama nozaru pamatdarbības kritisko kompetenču samazināšana vai funkciju pārcelšana, pirms kompetences centrs ir pierādījis spēju nodrošināt vismaz līdzvērtīgu pakalpojuma kvalitāti, pieejamību un darbības nepārtrauktību.”

No Ziņojuma pašreizējās redakcijas nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt piedāvātā IKT pārvaldības centralizācijas modeļa ietekmi uz ministrijām un to padotības iestādēm. Nav pietiekami skaidrs, kuras funkcijas tiks centralizētas, kuras paliks iestāžu pārziņā un kā praksē tiks sadalīta atbildība starp centralizētajā modelī iesaistītajām institūcijām.

Īpašas bažas rada informācijas sistēmu pārvaldības jautājumi. Ziņojumā nav skaidri noteikts, kura institūcija pēc centralizācijas būs atbildīga par sistēmu pārziņa funkcijām, datu aizsardzības prasību izpildi, piekļuves tiesību pārvaldību, drošības incidentu risināšanu, sistēmu attīstības lēmumiem un sadarbību ar piegādātājiem. Tāpat nav saprotams, kā tiks risināti jautājumi par informācijas sistēmu, pirmkoda, datu, dokumentācijas un citu IKT aktīvu piederību.

Rezultātā var veidoties situācija, kurā iestādei normatīvajos aktos saglabājas atbildība par funkcijas un informācijas sistēmas darbības nodrošināšanu, taču būtiska daļa no nepieciešamajām pilnvarām un resursiem atrodas citas institūcijas pārziņā. Šāds modelis var radīt neskaidrības gan ikdienas darbībā, gan gadījumos, kad nepieciešama operatīva lēmumu pieņemšana vai atbildības noteikšana incidentu situācijās.

Ziņojumā nepietiekami analizēts arī jautājums par kompetencēm, kurām būtu jāsaglabājas pašās iestādēs. Lai arī centralizācija var sniegt ieguvumus, iestādei jebkurā gadījumā ir nepieciešama spēja definēt prasības, pārraudzīt sistēmu attīstību, kontrolēt piegādātāju darbu un nodrošināt savu pienākumu izpildi datu aizsardzības, informācijas drošības un darbības nepārtrauktības jomā. Tādēļ nav pietiekami pamatota pieeja, kas paredz plašu IKT darbinieku vai funkciju pārcelšanu bez individuāla izvērtējuma.

Ziņojumā trūkst detalizēta pārmaiņu īstenošanas apraksta. Nav pietiekamas informācijas par personāla, līgumu, aktīvu, finansējuma un saistību nodošanas kārtību, kā arī par kompetences centru sniedzamo pakalpojumu saturu, kvalitātes prasībām un atbildību gadījumos, kad pakalpojums netiek sniegts atbilstošā apjomā vai kvalitātē.

Papildu skaidrojums nepieciešams arī par administratīvo slogu, ko radīs jaunie projektu pārvaldības un saskaņošanas procesi. No Ziņojuma nav iespējams pārliecināties, ka centralizācijas rezultātā tiks samazināts, nevis palielināts iestāžu administratīvais apgrūtinājums.

Ņemot vērā minēto, pašreizējā redakcijā nav iespējams pietiekami pamatoti izvērtēt, vai paredzētie ieguvumi atsver ar centralizāciju saistītos riskus, izmaksas un iespējamo ietekmi uz iestāžu spēju izpildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
 

-

Ziņojuma ievadā ir skaidri norādīts, ka jau īstenošanā esošie ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētie projekti un tajos saskaņotās aktivitātes turpinās bez izmaiņām apstiprinātajā tvērumā. Šis princips ir pareizs, bet tas nav pietiekami nostiprināts MK protokollēmuma projektā.
Tas ir būtiski, jo jaunie nosacījumi attiecībā uz EIS izmantošanu, pirmkodu, iepirkuma metodi, centralizētiem risinājumiem un kompetences centriem var netieši ietekmēt jau plānotus iepirkumus vai projektus, kuru finansēšanas lēmumi jau ir pieņemti.
Turklāt EPPO/KNAB procesu kontekstā dokumenti jau konstatē gadījumus, kad līgumu pārtraukšana un atkārtota iepirkšana ir radījusi būtisku projektu termiņu risku. Tāpēc papildus administratīvo procedūru ieviešana pārejas periodā var vēl vairāk palielināt neizpildes risku.

MK protokollēmumu papildināt ar jaunu punktu: “Šā protokollēmuma 2.–4. punktā paredzētās jaunās prasības nepiemēro IKT resursu attīstības aktivitātēm, kurām līdz attiecīgās prasības spēkā stāšanās dienai ir apstiprināts finansējums, projekta pase, noslēgts līgums vai uzsākta iepirkuma procedūra, izņemot gadījumus, kad projekta īstenotājs pats pieņem lēmumu par jaunās kārtības piemērošanu.”

Ziņojums pats konstatē strukturālu problēmu — valsts IKT attīstības atkarību no ES fondu finansējuma un nepietiekamu bāzes finansējumu. Vienlaikus jaunā pārvaldības modeļa centrālo funkciju izveidi atkal paredzēts finansēt no ERAF projekta. Tādējādi jaunais pārvaldības modelis daļēji tiek būvēts uz finansēšanas mehānisma, kuru pats ziņojums identificē kā problēmu.
Tādejādi būtiski ir iepriekš noteikt, kas pēc ERAF projekta beigām finansēs:
- centralizēto pakalpojumu centru;
- arhitektūras un ekspertu funkcijas;
- koplietošanas platformu licenču un infrastruktūras izmaksas;
- resoru migrācijas;
- datu pārnesi;
- integrāciju pārbūvi;
- esošo sistēmu pārtraukšanu;
- paralēlu sistēmu darbību pārejas laikā.

Dokumentos šāds pilna dzīves cikla finansēšanas modelis nav pietiekami konkretizēts.

 

MK protokollēmumā iekļaut punktu:“Pirms centralizēta pakalpojuma obligātas izmantošanas VARAM sadarbībā ar FM sagatavo tā pilna dzīves cikla finansēšanas modeli, nosakot centralizēti un no resoru budžetiem finansējamo izmaksu sadalījumu un apliecinot, ka pāreja nerada nozaru ministrijām nesegtas papildu izmaksas.”

MK protokollēmuma projekts paredz trīs līmeņu izvērtēšanas pilotprojektu jau no 2026. gada 1. septembra, jauno regulējumu līdz 30. septembrim un pastāvīgā procesa priekšlikumu līdz 1. oktobrim. Tajā pašā laikā pielikumā Nr. 4 norādīts cits procesa sākuma datums — 2026. gada 16. augusts. Šāda pretruna rada juridisku un praktisku nenoteiktību par to, kurā datumā un uz kāda normatīvā pamata jaunā kārtība faktiski sāk piemēroties.
Papildus tam pats ziņojums atzīst, ka pilnvērtīgai jaunās VARAM funkcijas īstenošanai nepieciešams ERAF finansējums, ekspertu piesaiste un papildu amata vietas. Tātad paredzēts, ka resori faktiski sāk piemērot jaunu procesu vēl pirms centrālā procesa kapacitāte un normatīvais ietvars ir pilnībā izveidots.

2.1.1. pēc tiesību akta “Valsts digitālās pārvaldes resursu attīstības kārtība” spēkā stāšanās, bet ne agrāk kā no 2027. gada 1. janvāra, uzsākt trīs līmeņu IKT resursu attīstības aktivitāšu lietderības un iepirkumu plānu izvērtēšanas modeļa pilotprojektu. Pilotprojekta laikā jaunās prasības piemēro tikai jaunām IKT resursu attīstības aktivitātēm, kuru ieceres sagatavošana uzsākta pēc pilotprojekta sākuma.

Otrā līmeņa aktivitātēm 140 000–3 000 000 EUR apmērā paredzēts, ka nozares ministrija pati veic lietderības, alternatīvu, arhitektūras, iepirkuma metodes, uzturēšanas izmaksu un risku izvērtējumu, kam papildus nepieciešams VARAM “IKT būvvaldes” saskaņojums. Tas nozīmē nevis centralizāciju, bet jaunas resora līmeņa kontroles funkcijas izveidi paralēli esošajai iestādes projektu vadībai, iepirkumu kontrolei, iekšējai finanšu kontrolei un VARAM saskaņojumam.
Ziņojums apgalvo, ka sākotnējais pamatojums “nav papildu birokrātisks solis”, tomēr faktiski tajā tiek prasīts vismaz biznesa pamatojums, trīs alternatīvas, septiņu gadu izmaksu un ieguvumu novērtējums, arhitektūras izvērtējums, pirmkoda un datu pārvaldības nostādne un pilns riska profils. Vidējas sarežģītības projektam tas var būt ievērojams papildu darba apjoms.
Zemkopības resorā tas radītu nepieciešamību ministrijas centrālajā aparātā izveidot pastāvīgu portfeļa izvērtēšanas kompetenci, lai vērtētu padotības iestāžu projektus, lai gan finansējums vai papildu amata vietas nozaru ministrijām dokumentos nav paredzētas.
Papildus lietderīgi būtu paaugstināt otrā līmeņa apakšējo slieksni, piemēram, no 140 000 EUR uz 300 000–500 000 EUR vai noteikt diferencētu slieksni atbilstoši aktivitātes būtiskumam, ne tikai līgumcenai.

Papildinā 2.3.punktu:
"Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai pirms pilna trīs līmeņu izvērtēšanas modeļa ieviešanas sadarbībā ar nozaru ministrijām novērtēt jaunā procesa radīto administratīvo slogu un cilvēkresursu nepieciešamību un nodrošināt, ka jaunas kontroles un izvērtēšanas funkcijas nozaru ministrijām netiek noteiktas bez atbilstoša finansējuma un personāla resursu risinājuma."

Nozaru ministrijām tiek uzdots mazāk nekā piecu mēnešu laikā izstrādāt vai aktualizēt jomu arhitektūras. Vienlaikus arhitektūra turpmāk paredzēta kā priekšnoteikums investīciju saskaņošanai. Tas rada risku, ka metodikas neskaidrības vai nepabeigtas arhitektūras dēļ 2027. gada sākumā tiek bloķētas jaunas investīcijas.

Izteikt 2.3. punktu šādā redakcijā:
“Nozaru ministrijām līdz 2027. gada 1. jūnijam izstrādāt vai aktualizēt digitālās pārvaldes jomu arhitektūras atbilstoši VARAM apstiprinātai metodikai. Līdz jomas arhitektūras apstiprināšanai IKT aktivitāšu saskaņošanu turpina atbilstoši esošajai kārtībai, un arhitektūras izstrādes kavējums pats par sevi nav pamats investīcijas virzības apturēšanai.”

Ziņojumā izteikts pieņēmums, ka visu valsts IKT kompetenču koncentrēšana 10–12 centros ar 120–160 darbiniekiem katrā nodrošinātu optimālāku pārvaldību. Tomēr pats ziņojums vienlaikus atzīst, ka institūcijām ar augstu automatizācijas un tehnoloģiju briedumu specializētās programmatūras pārvaldības nodošana citām institūcijām var nebūt lietderīga.
No zemkopības resora viedokļa tas ir principiāls nosacījums. Nozares informācijas sistēmas ir cieši saistītas ar specifiskiem pamatdarbības procesiem un ES politiku īstenošanu. Dokumentos nav veikts detalizēts zemkopības resora sistēmu, kompetenču, SLA, kritisko funkciju, datu, līgumu un personāla izvērtējums, tādēļ no iesniegtajiem dokumentiem nevar secināt, ka šo kompetenču nodošana ārpus resora būtu ekonomiski vai funkcionāli pamatota.
Pozitīvi, ka pats ziņojums paredz pakāpenisku centralizēto pakalpojumu tvēruma paplašināšanu, ņemot vērā esošās līgumsaistības, centra spējas un resoru atšķirīgos procesus. Šis princips būtu jānostiprina MK lēmuma līmenī.

Aizstāt MK protokollēmuma 3.2. punktu ar redakciju:
“Nozaru ministrijām līdz 2027. gada 1. februārim sadarbībā ar VARAM izvērtēt iespējas izmantot specializētu kompetences centru pakalpojumus. IKT kompetenču, amata vietu, finansējuma, sistēmu vai tehnoloģisko funkciju nodošana kompetences centram īstenojama tikai pēc attiecīgās nozares darbības nepārtrauktības, informācijas drošības, pakalpojumu kvalitātes, izmaksu, esošo līgumsaistību un cilvēkresursu ietekmes izvērtējuma un pēc atsevišķa lēmuma pieņemšanas.”

MK protokollēmuma projekts paredz no 2026. gada 1. decembra noteikt koda publicēšanu repozitorijos par obligātu prasību individuālām izstrādēm. Vienlaikus VARAM aptaujā 46% aktivitāšu norādījušas drošības apsvērumus kā koda nepublicēšanas iemeslu. Tas nenozīmē, ka visi šie pamatojumi ir objektīvi, taču apliecina, ka absolūta prasība bez izņēmumu mehānisma nav pietiekami izstrādāta.
Jānodala valsts pieeja pirmkodam no publiskas pirmkoda pieejamības. Valstij jānodrošina pieeja, kontrole un iespēja nodot kodu citam izstrādātājam, taču publiska pieejamība ne vienmēr ir nepieciešama vai pieļaujama.

Izteikt 4.1.1. punktu šādā redakcijā:
“līdz 2026. gada 30. septembrim noteikt prasību, ka individuālu programmatūras izstrāžu pirmkods un ar tā uzturēšanu nepieciešamā dokumentācija ir pieejama pasūtītājam un glabājama valsts noteiktā koda repozitorijā. Publisku pirmkoda pieejamību piemēro, ja vien informācijas sistēmas drošības, valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, personas datu aizsardzības, intelektuālā īpašuma vai citu objektīvi pamatotu apsvērumu dēļ nav noteikts citādi.”

Dokumenti pamatoti identificē konkurences problēmas EIS katalogos. Programmatūras pakalpojumu katalogā 29% analizēto pozīciju ir viena piegādātāja pozīcijas, un vēl 56 pozīcijās pieejami tikai divi piegādātāji. Taču EIS katalogu slēgšana vai būtiska ierobežošana īsā termiņā var radīt pretēju efektu: katrai iestādei būs jāorganizē atsevišķi iepirkumi, pieaugs iepirkumu speciālistu un IKT ekspertu noslodze, kā arī iepirkuma termiņi.
Tas ir īpaši riskanti projektiem ar ES fondu termiņiem. EPPO/KNAB situācija jau ir apliecinājusi, ka atkārtots iepirkums var kļūt par kritisku termiņa risku.

Izteikt 4.1.2.punktu šādā redakcijā:
"līdz 2026. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju izvērtēt EIS IKT katalogus un sagatavot to pārveides plānu, paredzot katalogu slēgšanu vai ierobežošanu tikai pēc tam, kad attiecīgajai preču vai pakalpojumu grupai ir nodrošināts funkcionējošs alternatīvs iepirkuma instruments un pāreja neapdraud jau apstiprinātu projektu īstenošanas termiņus.”

No Zemkopības resora skatpunkta būtu nepieciešams vēl risināt vairākus jautājumus, kuri pašreizējā materiālā nav pietiekami konkretizēti: kompetences centra juridiskā atbildība par pakalpojuma pārtraukumu; SLA un sankcijas; prioritāšu konflikta risināšana, ja centralizētajam centram vienlaikus ir vairāku resoru kritiskas vajadzības; rīcība ārkārtas situācijās, kad resoram nepieciešama tūlītēja sistēmas izmaiņa; datu pārziņa un tehnoloģiskā pakalpojuma sniedzēja atbildības nodalījums; izmaksu pārdales mehānisms starp resoriem; un kompetences centra pakalpojuma atteikuma vai neapmierinošas kvalitātes gadījumā piemērojamais “exit” mehānisms.
Arī ārvalstu pieredzes izmantošana ziņojumā pati par sevi nepierāda konkrētā institucionālā modeļa piemērotību Zemkopības resoram. Pielikums Nr. 6 piedāvā vairākus iespējamos kompetenču centrus, bet tajā nav veikta atsevišķa Zemkopības nozares tehnoloģiskā modeļa analīze. Tādēļ jebkāds lēmums par Zemkopības resora kompetenču nodošanu būtu pieņemams tikai pēc resora specifiska izvērtējuma.
Kopumā ziņojumā identificētās problēmas — sadrumstalota uzraudzība, piegādātāju koncentrācija, nepietiekama investīciju pārskatāmība un nevienmērīga projektu kontrole — ir pamatotas arī ar VARAM aptaujas un iepirkumu analīzes rezultātiem. Taču piedāvātā risinājuma arhitektūra pašreizējā redakcijā vairāk detalizē VARAM jaunās pilnvaras nekā šo pilnvaru ietekmi uz nozaru ministriju kapacitāti, finansējumu un atbildību.

-

Dokumenti detalizēti nosaka pienākumus projektu iesniedzējiem, taču nepietiekami nosaka VARAM un citu centrālo izvērtētāju atbildes termiņus. Ja saskaņojums kļūst par obligātu projekta priekšnosacījumu, centrālās institūcijas kavējums kļūst par resora projekta risku.
Piedāvātā redakcija būtiski mazinātu risku, ka centralizācija kļūst par projektu “pudeles kaklu”.

Papildināt rīkojuma projektu ar punktu: “VARAM sākotnējo IKT aktivitātes izvērtējumu veic ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, bet lielas vai stratēģiskas aktivitātes izvērtējumu — ne ilgāk kā 20 darbdienu laikā pēc pilnas informācijas saņemšanas. Ja noteiktajā termiņā nav sniegti iebildumi vai motivēts termiņa pagarinājums, aktivitātes virzība netiek apturēta.”