Atzinums

Ņemot vērā, ka birokrātijas samazināšana un valsts pārvaldes modernizācija ir īpaši aktuāla problēma, kurai nepieciešams straujš un efektīvs risinājums, LTRK rosina papildināt 292. punktu:

Rīcības plāna pasākumi:
1. Atceļot lieko birokrātiju, palielinot iestāžu vadītāju rīcības brīvību un vienlaikus atbildību par lēmumiem, pilnveidojot iestāžu stratēģijas un mainot vienoto atlīdzības sistēmu, izveidosim labākajiem ES paraugiem atbilstoši mazu un efektīvu publisko pārvaldi, kura ir sadarbē ar nozari un ir orientēta uz rezultātu nevis procesu;
2. Samazināts lēmumu pieņemšanas termiņš un atzīti darbības principi;
3. Cilvēkresursi tiek efektīvi nodrošināti.

Darbības rezultāti:
1. Katra valsts un pašvaldību iestāde sagatavojusi un īsteno debirokratizēšanās plānu;
2. Valsts un pašvaldību iestādes ar tautsaimniecību saistītajos jautājumos lēmumus pieņem operatīvi. Nodrošināta “Klusēšanas – piekrišanas” principa un “Konsultē vispirms” principa ievērojami plašāka piemērošanu valsts un pašvaldību iestādēs;
3. Sabalansēts valsts pārvaldē iesaistīto darbinieku skaits ar valsts darbspējīgo iedzīvotāju skaitu un veicamo uzdevumu apjomu. Iespējami vienkāršoti un digitalizēti valsts pārvaldes veicamie uzdevumi, atbrīvojot cilvēkresursus. Noteikts un nodots ārpakalpojumos (privātiem uzņēmumiem) deleģējamus valsts pārvaldes uzdevumus. Izstrādāti rīki (likumdošana, instruktāžas) valsts pārvaldē strādājošo savstarpējai aizvietojamībai krīzes situācijās, īslaicīgi palielinot darbinieku skaitu tur, kur tas nepieciešams (piemēram, PMLP dokumentu izsniegšanai piesaista darbiniekus no citām publiskās pārvaldes struktūrām, vai vēlēšanu laikā CVK piesaista darbiniekus no citām valsts pārvaldes struktūrām).

-

Lai arī no 2023. gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50%  (iepriekš 30%) apmērā no piešķirtā apmēra, LTRK vērš uzmanību, ka 2019. gada 30. maijā Labklājības ministrijā norisinājās kārtējā tikšanās saistībā ar vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem, kurā piedalījās arī LTRK pārstāvji un kuras laikā tika veikti aprēķini par iespējamiem speciālā budžeta ietekmes variantiem, atkarībā no dažādiem strādājošo pabalsta apmēra izmaksas procentuālajiem apmēriem. Rezultātā Labklājības ministrijas un LTRK pārstāvji secināja, ka strādājošo pabalsts 75% apmērā radītu pozitīvu fiskālo ietekmi uz budžetu.

Aicinām 247.1. punktu papildināt:

Rīcības plāna pasākums: Izstrādāt grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", lai risinātu trūkstošā darbaspēka problēmu un mazinātu ēnu ekonomiku.

Darbības rezultāti: Vismaz līdz 75% ir palielināta pabalsta summa, kādu saņem strādājošais vecāks. Vienlaikus šī iespēja ir paredzēta arī tad, ja vecāks bērna kopšanas laikā strādā uz nepilnu slodzi un ja abi vecāki uzņemas aprūpēt bērnu solidāri.

-

Novērtējam jaunajā VRP redakcijā iekļauto LTRK priekšlikumu par dzelzceļa infrastruktūras attīstības veicināšanu, vienlaikus aicinām papildināt 190.1. punktu:

Rīcības plāna pasākumi: Nodrošināsim transporta veidu godīgu, nediskriminējošu konkurenci un komodalitāti, izvērtējot "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" principu ievērošanu dažādiem transporta veidiem un izveidojot efektīvu komodālu transporta sistēmu.

-

Attiecībā uz satiksmes sadaļu, LTRK rosina papildināt 182.1. punktu:
Darbības rezultāts: Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modelim arī jābūt stabilam un pārskatāmam.

Vienlaikus rosinām 182. deklarācijā dotajam uzdevumam iekļaut papildus pasākumu 182.2., kur iekļaut sekojošo:

Rīcības plāna pasākumi:
1. Veicināsim jaunu tirgu apguvi, lai kāpinātu tranzīta un loģistikas nozares attīstību, izaugsmes potenciālu un Latvijas tranzīta koridora pievienotās vērtības palielināšanu, attīstot un investējot dzelzceļa pasažieru un iekšzemes kravas pārvadājumu infrastruktūrā, veidojot vienotu dzelzceļa pārvadājumu tirgu Baltijā un saglabājot dzelzceļa kapacitāti apkalpot ostas un Latvijas tranzīta koridoru;
2. Nodrošināsim transporta infrastruktūras attīstīšanas plānus atspoguļošanu interaktīvajās kartēs, ar iespēju sabiedrībai plaši līdzdarboties infrastruktūras un likumdošanas iniciatīvu projektu tapšanā no apakšas uz augšu.
3. Nodrošināsim pārvaldīšanas sinerģiju starp esošo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūru.

-

Novērtējam, ka jaunās VRP redakcijas 158.7 punkts ir papildināts ar konkurences kropļojumu novēršanu un Konkurences padomes pilnvarām. Vienlaikus aicinām papildināt 158.7 punktu ar sekojošiem rīcības plāna pasākumiem:

Rīcības plāna pasākums:
1. Atteiksimies no in-house iepirkumu izmantošanas pašvaldībās un pilnveidosim publisko personu līdzdalības tiesisko regulējumu.
2. Atbilstoši ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem stiprināsim valsts atbalsta uzraudzību publiskajām kapitālsabiedrībām, t.sk. to meitas sabiedrībām.

-

LTRK ieskatā VRP projekta 137. punktam nepieciešami vairāki būtiski papildinājumi attiecībā uz darbspēka nodokļu politiku. Aicinām papildināt 137.1. punktu ar sekojošiem darbības rezultātiem:

1. Nodrošināta darbaspēka nodokļu konkurētspēja Baltijā visās algu grupās;
2. Izstrādāts konkurētspējīgs normatīvais regulējums Baltijā ar nodarbināšanu saistītiem obligātiem maksājumiem:
2.1. Darba devēja apmaksāto darba nespējas lapu dienu skaits samazināts līdzvērtīgi Lietuvas piemēram (Latvijā šobrīd darba devējs maksā no 2-8 dienai; Igaunijā no 4-5 dienai, Lietuvā no 1-2 dienai);
2.2. Virsstundu apmaksas apmērs samazināts no 100% uz 50%;
2.3. Dīkstāves apmaksas apmērs samazināts no 100% uz 70%;
3. Palielināta gada summa un apjoms, kuru darba devējam apmaksājot par darbinieka ēdināšanu, mobilitāti, izmitināšanu, izglītību, veselību un attālināto darbu, neapliek papildus ar darba spēka nodokļiem. Šī kārtība paplašināta arī uz budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un mazākos uzņēmumos nodarbinātajiem.
4. Palielināts brīvprātīgās veselības apdrošināšanas limits, kas netiek aplikts ar darbaspēka nodokļiem, tādējādi veicinot preventīvākas iedzīvotāju rūpes par veselību.

-

Ņemot vērā, ka 2023.gadā plānots izstrādāt un apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, ir vēlams jau tagad Valdības rīcības plānā pie darbības rezultātiem iekļaut konkrētus virzienus. LTRK rosina 136. punktu papildināt:

Rīcības plāna pasākums: Līdz 2023. gada 30. jūnijam izstrādāt un apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes.

Darbības rezultāti:
1. Diferencētais ar IIN neapliekamais minimums aizstāts ar fiksēto neapliekamo minimumu, kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtējot un saskaņojot šīs pārejas pakāpeniskumu.
2. Vienkāršota darbaspēka nodokļu sistēmu, pārskatot trīskāršo progresivitāti;
3. Veikti grozījumi nodokļu likumdošanā, kuru rezultātā pašvaldības būtu finansiāli ieinteresētas piesaistīt un noturēt uzņēmumus savā teritorijā.
4. Izveidots dzīvesstila uzņēmumiem piemērotu un viegli administrējamu (gan uzņēmumam, gan valstij) nodokļu režīmu.
5. Nodrošināts, ka akcīzes nodokļa likmes nav augstākas kā citur reģionā.
6. Izvērtētas iespējas veikt grozījumus UIN un IIN likumos, kuri nodrošina, ka nerezidentiem - fiziskajām personām no OECD valstīm dividenžu izmaksas gadījumā atbilstoši nodokļu konvencijai Latvija ir vismaz tikpat pievilcīga kā pārējās Baltijas valstis.
7. Nodrošināts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ir samērīgas ar Igaunijas un Lietuvas nodokļu režīmiem, tuvinot OECD ietvaros panāktajai minimālās likmes robežai.

-

Aicinām papildināt 103. punktu:
Darbības rezultāts: Vienošanās ar Igauniju un Lietuvu, lai vidējā termiņā visa Baltija būtu pašpietiekama elektroenerģijas ražošanā.
 

-

Aicinām papildināt 98. punktu:
Rīcības plāna pasākumi:
1. Pilnveidot tiesisko regulējumu enerģijas pašražošanai.
2. Tiešo līniju regulējuma izmaiņas rūpnieciskajiem patērētājiem, paredzot ka SPRK vai sistēmas operatori nevar noteikt ierobežojums tiešo līniju izveidei lieliem rūpnieciskajiem patērētājiem izmantojot atjaunojamos resursus.

Darbības rezultāti:
1. Izstrādāts regulējums, kā ietvaros galalietotāji varētu kļūt par attālinātiem elektroenerģijas ražotājiem, uz īpašuma tiesību vai citu tiesību pamata iegūstot daļu no attālināti uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un/vai iekārtas saražotā elektroenerģijas apjoma, ikviens daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs varēs individuāli lemt par elektroenerģijas attālinātu ražošanu.
2. Apstrādes rūpniecības lietotāju pašpatēriņa pieaugums vismaz 25% nākamo 5 gadu laikā.

-

Aicinām papildināt 96. punktu:
Rīcības plāna pasākums: Apstrādes rūpniecības patērētāju tarifu šķērssubsīdiju sloga atcelšana (noslodzes, sprieguma pakāpes, plūsmas virziena un citas šķērssubsīdijas), lai uzlabot elektrifikācijas projektu rentabilitāti.

Darbības rezultāts: Elektroenerģijas īpatsvara pieaugums apstrādes rūpniecības primāro resursu patēriņā vismaz par 3% gadā.
 

-

Aicinām papildināt 95. punktu:
Darbības rezultāts: Pilnveidots tiesiskais regulējums, Ministru kabinetam piešķirot tiesības izdot noteikumus, kuros atsevišķos reģionos var paredzēt arī lielāku jaudas ierobežojumu, ja sadales tīklu tehniskās iespējas to pieļauj.

Vienlaikus aicinām iekļaut 95.2. apakšpunktu, nosakot:
Rīcības plāna pasākumi:
1. Valstij piederošo elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas operatoru kopējo izmaksu samazināšana īstenojot uzņēmumu restrukturizāciju un apvienošanu, ievērojot sistēmas operatoru neatkarības prasības, kā arī nosakot atbilstošu kapitāla atdeves reglējumu likuma līmenī.
2. Biržas piedāvājumu publiskošana lai samazinātu tirgus manipulācijas elektroenerģijas un dabasgāzes biržās.

Darbības rezultāts: Valstij piederošo sistēmas operatoru izmaksu samazinājums par 15%.

 

-

Aicinām papildināt 94. punktu:
Darbības rezultāti:
1. Vēja elektrostacijās elektroenerģija tiek izstrādāta vismaz 1500 GWh gadā;
2. Saules parkos elektroenerģija tiek izstrādāta vismaz 175,2 GWh gadā.

-

Aicinām papildināt 93. punktu:

Rīcības plāna pasākums: Nodrošināsim, ka Latvija vidējā termiņā uz tirgus pamatiem saražo elektroenerģiju vismaz Latvijas patēriņa apjomā, tādējādi nodrošinot gan enerģētiskās drošības nepieciešamību, gan prognozējamu un konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu līmeni.

Darbības rezultāti:
1. Tiek nodrošināta energoresursu 100% pieejamība;
2. Energoresursu cena ir ne lielāka kā vidējā cena reģionā ceturksnī;
3. Administratīvo barjeru atcelšana elektroenerģijas tiešo līniju izbūvei, lai veicinātu jaunu elektroenerģijas jaudu izveidi rūpnīcu teritorijā vai tiešā tuvumā;
4. Izstrādāti noteikumi un atbalsta pasākumi, kuri motivē gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus investēt elektroenerģijas mikroģenerācijas izbūvē pašpatēriņam;
5. Investīcijas tīklu infrastruktūrā, lai tā spētu apkalpot jaudas pieaugumu un nebremzētu investīcijas jaunu elektroenerģijas ģenerāciju izveidē;
6. Samazināti nekonkurētspējīgie enerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu nosacījumi biznesa patērētājiem.

-

LTRK norāda, ka ir būtiski papildināt 78. punktu ar:

Rīcības plāna pasākums: Ieviest kārtību, kas paredz katru gadu noteikt bāzes finansējumu vienai studiju vietai un uz to balstīt nākošā gada valsts budžeta atbilstošās pozīcijas.

Darbības rezultāts: Bāzes finansējums tiek pārskatīts katru gadu, veidojot nākošā gada valsts budžeta projektu.  Viena studiju vieta tiek finansēta atbilstoši reālajām tās izmaksām.
 

-

LTRK jau ilglaicīgi iestājas par principu “valsts budžeta nauda seko studentam” un par tautsaimniecību, valsts un studēt gribētāju pieprasījumu, un izglītības kvalitāti kā galvenajiem augstākās izglītības finansēšanas kritērijiem. Ir būtiski nodrošināt taisnīgu un godīgu konkurenci starp augstākās izglītības institūcijām (gan valsts, gan privātām). Novērtējam, ka daļa LTRK pausto priekšlikumu jau ir ņemti vērā, tomēr LTRK ieskatā ir nepieciešams papildināt 77. punktu ar:

Rīcības plāna pasākums:
1. Visām valsts akreditētajām augstākās izglītības iestādēm nodrošināt vienādu iespēju apkalpot valsts pasūtījumu un budžeta vietas, kā arī paredzēt atbilstošus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem un privātpersonām investējot augstākajā izglītībā, tādējādi veidojot labvēlīgu vidi investīcijām izglītībā un veicinot augstākās izglītības attīstību;
2. Jaunajā finansēšanas modelī ietvert vienādu kārtību finansējuma piešķiršanai visām valsts akreditētām augstākās izglītības institīcijām STEM jomās;
3. Sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus un veikt atbilstošus finanšu aprēķinus, lai mainītu augstākās izglītības budžeta vietu finansēšanas kārtību, nosakot, ka finansējums katrā izglītības jomā tiek piešķirts vislabāk sagatavotajiem pretendentiem, kuri pēc tam izvēlas akreditētu augstākās izglītības iestādi studijām atbilstošā studiju jomā un pakāpē.

Darbības rezultāti:
1. Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāti un pilnveidoti augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļi, nodrošinot reālām izmaksām atbilstošu finansējumu;
2. Ir nodrošināti godīgas konkurences apstākļi starp augstākās izglītības institūcijām;
3. Darbojas princips „valsts budžeta nauda seko studentam";
4. Augstākās izglītības finansēšana (un pārvaldība kopumā) balstās uz rezultatīviem rādītājiem.
5. Pieaug augstākai izglītībai pieejamā finansējuma apjoms.

-