Atzinums

Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu normatīvā regulējuma salāgošana veicinātu citu komersantu interesi par darbības uzsākšanu šajā nozarē, jo diemžēl līdz šim brīdim Latvijā ogļūdeņražu izpēti un ieguvi sauszemē veic tikai viens licenciāts.

Asociācija lūdz VARAM veikt minētos grozījumus Likumprojektā pirms tie tiek virzīti tālākai saskaņošanai un apstiprināšanai. Lūdzam darīt zināmu, ja nepieciešama kāda papildus informācija.
 

-

Asociācija lūdz grozīt 23.panta sestās daļas pirmo punktu un noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusa ilgumu ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes pēc analoģijas tādu pašu kā ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē jūrā.

 

“1) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes, — visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku;”.

Asociācija nepiekrīt Likumprojekta iecerei piešķirt Ministru kabinetam pilnvaras noteikt nosacījumus licenču atcelšanai, kā arī apturēšanai.

Priekšlikuma pamatojums.
Ministru kabineta noteikumu regulējums nevar būt plašāks, kā tas noteikts Likumā un noteikt gadījumus, kad licence (atļauja) būtu atceļama vai apturama. Tas ir, ja Likumā nav paredzēti gadījumi, kad licence būtu atceļama vai apturama, tad nevar ietvert Ministru kabinetam pilnvarojumu nodrošināt tā izpildījumu.
No licenciāta (zemes dzīļu izmantotāja) tiesību aizsardzības viedokļa tikai ar likuma normām var noteikt gadījumus, kad licence var tikt atcelta vai apturēta, tādēļ ir jāizvairās no tādiem gadījumiem, kad Ministru kabinetam būtu piešķirams pilnvarojums, kas vērsts uz licenciāta (zemes dzīļu izmantotāja) tiesību ierobežošanu.
 

“(4) Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai”.

 

Asociācija lūdz precizēt Likumprojekta 8.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju:
- aizstāt vārdus “pilnvaroto personu” ar vārdiem “tā pārstāvi”;
- svītrot vārdus “līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā”,

Priekšlikuma pamatojums.
Zemes īpašnieku var pārstāvēt ne tikai pilnvarota persona, bet arī tās likumiskais pārstāvis (piemēram, aizbildnis kā nepilngadīgā pārstāvis). Attiecīgi Likumā precizējamas pārstāvības tiesības, kas izriet no līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā.

Vārdi: “līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā” ir izslēdzami, jo no Likuma 8.panta pirmās daļas otrā teikuma izriet, ka līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai. Tātad, ja līgums nav noslēgts, nav iespējams saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci. Savukārt jautājums par līguma spēkā esamību zemes dzīļu izmantošanas laikā var tikt skatīts uzraudzības kārtībā.
 

“3) persona, kura ar zemes īpašnieku vai tā pārstāvi noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Minētais līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai. Ja Ministru kabineta noteiktajos gadījumos zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas Republikas teritorijā, līgumu ar zemes īpašnieku vai tā pārstāvi personu noslēdz pirms zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanas;”.

 

Asociācija nepiekrīt esošajai redakcijai.

Priekšlikuma pamatojums.
Ogļūdeņražu ieguves termiņš 50 gadi nosakāms, ņemot vērā to, ka ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un tā ieguvei ir īpaša nozīme tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kam ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, noieta tirgus un cena, kas nozīmē iespēju iegūtos derīgos izrakteņus pārdot uzreiz pēc ieguves, savukārt ogļūdeņražu ieguves process nenoslēdzas ar atdalīšanu no dabiskās vides. Tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.
 

“6) ogļūdeņražu ieguvei - uz laiku līdz 50 gadiem, tai skaitā ogļūdeņražu izpētei – līdz 10 gadiem”.

 

Asociācija iebilst pret ieceri papildināt Likuma 10.pantu ar 1.1 daļu un lūdz to izslēgt.

Iebilduma pamatojums.
Asociācija piekrīt, ka nav atļauta prettiesiska derīgo izrakteņu ieguve, neievērojot zemes dzīļu normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības. Tomēr Likumprojekts nepieļauj individuālu izvērtējumu (piemēram, nodarījuma sastāvs bija formāls, kaitējums netika nodarīts vai nodarītais kaitējums tika pilnībā atlīdzināts, vai arī sodāmība ir dzēsta), ir ar imperatīvu raksturu un ir vērsts uz dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu.
Proti, normas projekts imperatīvi nosaka, ka institūcijai, kas izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licenci, ir jāatsaka zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu vai jau izsniegtas licences termiņa pagarināšanu:

1) juridiskai vai fiziskai personai, ja tā pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti veikusi derīgo izrakteņu izpēti vai ieguvi, neievērojot zemes dzīļu normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības vai derīgo izrakteņu ieguves projekta nosacījumus un par pārkāpumiem piemērots administratīvais sods;
2) fiziskai personai, ja tā ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists (turpmāk – amatpersona), kurš pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti veicis derīgo izrakteņu izpēti vai ieguvi, neievērojot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības un par pārkāpumiem piemērots administratīvais sods;
3) juridiskai personai, ja tās amatpersona ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kurš šīs amatpersonas vadībā atkārtoti veicis derīgo izrakteņu izpēti vai ieguvi, neievērojot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības vai derīgo izrakteņu ieguves projekta nosacījumus un par pārkāpumiem piemērots administratīvais sods.

Attiecīgi ar normas projektu juridiska vai fiziska persona tiek atkārtoti sodīta par zemes dzīļu normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasību vai derīgo izrakteņu ieguves projekta nosacījumu neievērošanu. Normas projekts nonāk pretrunā ar Administratīvās atbildības likuma 24.panta trešo daļu, kas noteic, ka persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods. Tātad, vadoties no Likumprojekta 10.panta 1.1daļas, personai pēc sodāmības dzēšanas kā papildsods var būt atteikums izsniegt zemes dzīļu izmantošanas licenci vai arī to pagarināt. 
Asociācijas ieskatā, tiesību ierobežošana / sods / papildsods / papildus sankcijas par atkārtotu zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasību neievērošanu, nav risināms Likuma ietvaros, bet gan nosakāms citu normatīvo aktu ietvaros. Pie kam, saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 13.panta 5.punktu saņemt licences termiņa pagarinājumu vai jaunu licenci var, ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās licences nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums. No minētā arī izriet zemes dzīļu izmantotāja tiesības un pienākumi, saņemot licences termiņa pagarinājumu vai jaunu licenci. Savukārt fiziskās un juridiskās personas atbildība par zemes dzīļu izmantošanu, neievērojot derīgo izrakteņu ieguves vai zemes dzīļu monitoringa veikšanas prasības jau ir paredzēta Likuma 25.pantā un nav pastiprināma 10.panta 1.1 daļas kārtībā. 
Asociācija arī uzskata, ka 10.panta 1.1 daļa nonāk pretrunā ar Administratīvās atbildības likuma 1. un 13.pantu un neliecina par tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.
 

-

Asociācija iebilst izteiktajai redakcijai.
Termins saimnieciskā darbība var tikt interpretēts subjektīvi, piemēram, gadījumos, kad ar iegūto materiālu tiek labiekārtota teritorija, tas netiek realizēts, nav pamata iegūto derīgo izrakteņu apjomu aplikt ar dabas resursu nodokli.
 

“(1) Ja pazemes vai virszemes būvju būvniecības, tajā skaitā dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā tiek iegūta augsne vai derīgie izrakteņi, ja tie tiek realizēti, par realizēto apjomu veic dabas resursa nodokļa nomaksu saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu.”
 

Asociācija iebilst izteiktajai redakcijai un lūdz precizēt 13. panta 5. punktu

Precizējums ir saistīts ar nepieciešamību precizēt Likumā pārstāvības tiesības, jo zemes īpašnieka pārstāvība var izrietēt arī no līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā.
Asociācija lūdz pēc būtības nemainīt Likuma 13.panta 5. punkta redakciju, jo līdz šim šīs normas piemērošana nav radījusi piemērošanas grūtības, licences nosacījumu ievērošana iekļauj sevī zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, nav arī sniegts pamatojums, kādēļ jāmaina “pienācīgi” pret “atbilstoši” un norma būtu precizējama un papildināma.
 

“5) saņemt licences termiņa pagarinājumu, jaunu licenci vai licenci iepriekš izsniegtās atļaujas vietā, ja ir pienācīgi pildīti iepriekš izsniegtās licences nosacījumi un, ja to pieļauj ar zemes īpašnieku vai tā pārstāvi noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.”
 

grozīt 16.panta sestajā daļā vārdu “neaptur” uz “aptur”, ievērojot grozījumus 4.pantā un anotācijā sniegto skaidrojumu par ogļūdeņražu urbumu darbības nepārtrauktības nepieciešamību, un izteikt 16.panta sesto daļu izteikt šādā redakcijā:

Priekšlikuma pamatojums.

Administratīvā procesa likuma 76.panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē un, atbilstoši šā likuma 80.panta pirmajai daļai, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.

Ir zināms, ka administratīvā akta apstrīdēšanas institūtam ir vairāki uzdevumi. Tas ir viens no procesuālajiem instrumentiem, kas ļauj privātpersonai izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju un dod iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas. Jāievēro arī tas, ka Administratīvā procesa likuma 76.panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē.
 

“(6) Iesnieguma iesniegšana šajā pantā noteiktā lēmuma par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu vai zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanu apstrīdēšanai vai pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, spēkā esamību vai atzīšanu par prettiesisku aptur šā lēmuma darbību.”
 

Asociācija nepiekrīt izteiktajai redakcijai un lūdz izteikt Likuma 16.pantā pirmās daļas pirmo teikumu norādītajā redakcijā.

Priekšlikuma pamatojums.
Asociācija uzskata, ka ir jābūt noteiktam iestādes pienākumam izvērtēt katru gadījumu, kad lemjams par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu. Šī iemesla dēļ iestādei jāpiešķir izvēles tiesības, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
Turklāt, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (turpmāk – Direktīva) 6.panta 2.punktu dalībvalstis var darbu veikšanai uzlikt nosacījumus un prasības tiktāl, cik to attaisno apsvērumi par valsts drošību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību, transporta drošību, vides aizsardzību, bioloģisko resursu aizsardzību un nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, kā arī apsvērumi par iekārtu un darbinieku drošību, ogļūdeņražu resursu plānotu vadību vai arī vajadzību nodrošināt nodokļu ieņēmumus.

Attiecīgi zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana vai apturēšana ir attaisnojama, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam.

 

"(1) Valsts vides dienests vai Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ja tas konstatē, ka tiek pārkāptas zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam. [..]”;

Asociācija lūdz papildināt un koriģēt Likumprojekta anotāciju ar norādi par urbumu darbības nepārtrauktību, lai precīzi definētu likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 4.panta grozījumus, kā arī veiktu precizējumus 16.pantā.
Priekšlikuma pamatojums.
Ministru kabineta noteikumu regulējums nevar būt plašāks, kā tas noteikts Likumā un noteikt gadījumus, kad licence (atļauja) būtu atceļama vai apturama. Tas ir, ja Likumā nav paredzēti gadījumi, kad licence būtu atceļama vai apturama, tad nevar ietvert Ministru kabinetam pilnvarojumu nodrošināt tā izpildījumu.
No licenciāta (zemes dzīļu izmantotāja) tiesību aizsardzības viedokļa tikai ar likuma normām var noteikt gadījumus, kad licence var tikt atcelta vai apturēta, tādēļ ir jāizvairās no tādiem gadījumiem, kad Ministru kabinetam būtu piešķirams pilnvarojums, kas vērsts uz licenciāta (zemes dzīļu izmantotāja) tiesību ierobežošanu.
 

Likuma 4. panta ceturtā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai. Minētajā normā ir ņemta vērā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves specifika. Citu valstu pieredze liecina, ka apturot ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbus, urbumus nav iespējams tehniski atjaunot, tādēļ nepieciešams nodrošināt urbumu ekspluatācijas procesa nepārtrauktību. Likuma 4. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību un definēt nosacījumus, pie kuriem var ierobežot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, vienlaikus nodrošinot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu nepārtrauktību un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Lai izpildītu iepriekš minētos nosacījumus pārejas noteikumos noteikts, ka Ministru kabinets augstākminētos noteikumus izstrādā deviņu mēnešu laikā pēc likumprojektā ietverto grozījumu spēkā stāšanās. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi”. Vienlaikus norādāms, ka Likumprojektā ietvertie grozījumi attiecībā uz ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi ir tikai viens no posmiem ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves vispārējā regulējuma pārskatīšanā un pilnveidošanā, kas nozīmē vienotu regulējuma pārskatīšanu un precizēšanu.
 

Asociācija lūdz papildināt un koriģēt Likumprojekta anotācijas 4.2. punktu Cita informācija, lai precīzi definētu likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 4.panta grozījumus.
 

Nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai. Minētajā normā ir ņemta vērā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves specifika. Citu valstu pieredze liecina, ka apturot ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbus, urbumus nav iespējams tehniski atjaunot, tādēļ nepieciešams nodrošināt urbumu ekspluatācijas procesa nepārtrauktību. Likuma 4. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību un definēt nosacījumus, pie kuriem var ierobežot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, vienlaikus nodrošinot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu nepārtrauktību un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Atbildīgā institūcija - Klimata un enerģētikas ministrija.