Atzinums

Uzturam iebildumu, ka garkaklis svītrojams no medījamo sugu saraksta. Zemkopības ministrijas apgalvojumam, ka "iebildums jau ir izvērtēts darba grupas sanāksmēs un citos projekta virzības posmos", nav pamata, t.sk., arī anotācijā nav sniegts pamatojums, kāpēc būtu pieļaujams turpināt medīt sugu, kas apdraudēta gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuras populācija sarūk visās valstīs, no kurām nāk Latviju caurceļojošie putni. Atgādinām, ka vadlīnijās "Medību metodiskais dokuments atbilstīgi Padomes Direktīvai 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību" (2008. gada februāris) attiecībā uz nelabvēlīgā stāvoklī esošām sugām norādīts sekojošais:
"Protams, vispārējā gadījumā šādu sugu vai populāciju medīšanu nerekomendē, pat ja medības nav cēlonis vai faktors, kas veicina nelabvēlīga aizsardzības statusa pastāvēšanu. Tomēr atļauja medīt sugu var būt labs stimuls dzīvotņu apsaimniekošanai un citu jautājumu risināšanai saistībā ar populāciju samazināšanos, kas palīdz atjaunot populācijas līdz tiek panākts labvēlīgs aizsardzības statuss."
Zemkopības ministrija nav sniegusi nekādus pierādījumus tam, ka garkakļa medību atļaušana veicinātu šīs sugas populācijas atjaunošanas pasākumus, kas ļautu sasniegt labvēlīgu stāvokli. Līdz ar to šīs sugas medības nav pieļaujamas.

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis rossicus), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

Zemkopības ministrijas apgalvojums, ka "Iebildums jau ir izvērtēts darba grupas sanāksmēs un citos projekta virzības posmos", ir nepamatots, t.sk., anotācijā nav sniegts nekāds pamatojums, kāpēc Latvijā būtu nepieciešams atļaut medīt Eiropā kopumā apdraudētu putnu sugu. Arī izziņā par sniegtajiem iebildumiem šis aspekts nav komentēts. Tas apliecina, ka LOB sniegto informāciju par šīs sugas stāvokli ir ignorējusi, nevis izvērtējusi. Esam arī norādījuši ir riskiem sajaukt mērkaziņu ar citām bridējputnu sugām, kuru populāciju stāvoklis ir vēl sliktāks. Zemkopības ministrijas norāde, ka ir aizliegts šaut pa neskaidri redzami mērķi un par nemedījamas sugas nogalināšanu paredzēta atbildība, ir formāla atruna, jo zināms, ka Valsts meža dienests reāli nebūtu spējīgs izkontrolēt, vai kā mērkaziņas nomedītie putni ir atpazīti pareizi.

Svītrot

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, ka ierobežojums nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnu vienā medību dienā vienam medniekam būtu attiecināms arī uz privātajiem ūdeņiem. Anotācijā Zemkopības ministrija pamato, ka "nosacījums netiek attiecināts uz privātīpašumos esošajām ūdenstilpēm, jo daļā no tām tiek īstenots pasākumu kopums (plēsēju medīšana putnu ligzdošanas sekmju uzlabošanai, putnu piebarošana, regulēta medību intensitāte (reti, bet ražīgi, lai mazinātu traucējumu ūdenstilpē), utt.) ne tikai medību sekmju uzlabošanas, bet arī ūdensputnu populāciju ilgtspējas interesēs." Lai pārliecinātos par šī apgalvojuma pamatotību, lūdzam sniegt datus, kas apliecina, ka privātajās ūdenstilpēs veiktie pasākumi uzlabo ūdensputnu populāciju stāvokli, salīdzinot ar publiskajām ūdenstilpēm. Tāpat nepieciešami dati par to, ka minētā pieeja "reti, bet ražīgi" patiešām tiek īstenota, t.i., privātajās ūdenstilpēs ūdensputnu medības notiek retāk, un ka šī pieeja nodrošina mazāku traucējumu (t.i., putni paliek baroties ilgāk), salīdzinot ar ūdenstilpēm, kur ierobežots vienā reizē nomedījamo putnu skaits.

10.¹ Vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 šo noteikumu 3.2.11. un 3.2.12. apakšpunktā minēto sugu ūdensputnu.