Atzinums

Iebilstam pret to, ka informatīvajā ziņojumā nepietiekami skaidrotas un pamatotas datu rīka izstrādes izmaksas un to ilgtspēja.
Skaidrojam, ka LDDK ieskatā tiek paredzēts nesamērīgi liels finansējums informāciju tehnoloģiju sistēmas izstrādei un testēšanai. Kopējās sistēmas izstrādes un aprobācijas izmaksas uz vienu izglītojamo ir vairāk kā 4300 eiro.
Informatīvajā ziņojumā nav skaidrots, no kādiem resursiem tiks nodrošināta izstrādātās informāciju tehnoloģiju sistēmas ilgtspēja un individuālo mācību kontu “piepildīšana” pēc projekta noslēguma. Ja pastāv risks par nespēju izstrādāto sistēmu uzturēt, tai skaitā nodrošinot tās aktuālu saturu, nodrošinot finansējumu, aicinām vispār neieguldīt valsts resursus tās izstrādē, bet tos novirzīt tādiem pieaugušo izglītību un ekonomikas attīstību veicinošiem atbalsta instrumentiem, kas jau ir pierādījuši savu efektivitāti un ir pieprasīti darba ņēmēju un darba devēju vidū. Par tādiem uzskatām:
1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" projekti, ko īsteno sadarbībā ar darba devēju organizācijām un nozaru asociācijām;
8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” projektu, kurā mācību tēmas tiek noteiktas, analizējot darba tirgus pieprasījumu.

-

Iebilstam pret informatīvajā ziņojumā piedāvāto darba devēju lomu un iesaisti individuālo mācību kontu pieejas īstenošanā.
Skaidrojam, ka ir neatbilstoši paredzēt, ka šāda indivīda vajadzībās un izvēlēs balstīta mehānisma īstenošanā darba devējiem ir jānodrošina nefinanšu un finansiāls atbalsts darbinieku izglītošanai. Darba devēja iesaistei mācību nodrošināšanā darbiniekiem ir jābūt atbilstošai Darba likuma 96.pantam. Ja darba devējs līdzfinansē darbinieka mācības, mācības notiek darba laikā un darba devējs apmaksā mācību atvaļinājumu, tad mācībām ir jābūt noteicošai nozīmei nolīgtā darba izpildei un darba devējam pašam ir jānosaka mācību tēmas, ilgums, norises vieta.
Individuālo mācību kontu koncepta ilgtspēju ilgtermiņā var apdraudēt nesamērīga paļaušanās uz darba devēju iesaisti un ieguldījumu.
Vienlaikus ir atbalstāmi individuālo mācību kontu konceptā paredzēt darba devējus kā darbinieku uzrunāšanas un iesaistes kanālu. Saskaņā ar nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” pētījumu " Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums" (2020), darba devēju prasībām un pamudinājumam ir liela nozīme pieaugušo ar zemām kompetencēm iesaistē pieaugušo izglītībā.

-

Iebilstam pret to, ka informatīvajā ziņojumā sniegts nepietiekams individuālo mācību kontu sasniedzamās mērķauditorijas un atbilstošā mācību piedāvājuma noteikšanas pamatojums.
LDDK ieskatā informatīvajā ziņojumā nav pietiekami skaidrots:
kā tiks nodrošināts, ka piedāvātais mācību saturs sasaistās ar nacionālo industriālo politiku un citām tautsaimniecības attīstības pamatnostādnēm.
kā e-platforma palīdzēs sasniegt cilvēkus ar zemām prasmēm, t.sk. zemām digitālām prasmēm, un citas prioritārās mērķa grupas, kuru prasmes neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām un kas ir pakļautas bezdarba riskam. Informatīvais ziņojums nenosaka nekādu mērķa grupu, bet paredz to maksimāli plašu - "mērķa grupa ir pieaugušie neatkarīgi no nodarbinātības statusa un izglītības līmeņa, vecumā no 18 gadiem". Līdzšinējā pieredze rāda, ka ja valsts atbalsts netiek īpaši mērķēts uz prioritārajām nodarbināto grupām, aktīvākās iedzīvotāju grupas valsts atbalsta izmantošanā ir jau augsti kvalificēti iedzīvotāji, kas regulāri papildina zināšanas, nevis tie, kam mācības ir visvairāk nepieciešamas un kas ir vismazāk informēti par mācību ieguvumiem un iespējām;
Uz kā balstās pieņēmums, ka ir nepieciešams ieguldīt valsts līdzekļus ārvalstu mācību satura lokalizēšanā, ja tas paredzēts augstāka līmeņa prasmju apguvei un šī mērķa grupa visbiežāk pārzina un izvēlas mācīties svešvalodā.
Kā šis projekts nodrošinās demarkāciju, t.sk., atšķirīgas mērķa grupas un mācību veidus, no citām IZM un citu ministriju īstenotām aktivitātēm pieaugušo prasmju pilnveidei, lai nodrošinātu, ka dažādie valsts atbalsta instrumenti pieaugušo izglītībai savā starpā nekonkurē, bet ir mērķēti uz atšķirīgu prioritāro mērķa grupu vajadzībām.

-

LDDK kopumā atbalsta nepieciešamību nodrošināt valsts atbalstu nodarbināto  pārkvalifikācijai un prasmju uzlabošanai atbilstoši darba tirgus vajadzībām.
Skaidrojam, ka prasmīgi un kvalificēti darbinieki ir pamats Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Tāpēc ir atbalstāmas iniciatīvas, kas sekmē nodarbināto iesaisti mūžizglītībā, kā arī mazina prasmju neatbilstību. Tas ir ļoti nozīmīgi digitālās un zaļās pārejas īstenošanai, kā arī, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecību ar tai atbilstošu cilvēkkapitālu laikā, kad demogrāfiskā situācija negatīvi ietekmē tā pieejamību. Vienlaikus LDDK ieskatā nodarbināto prasmju neatbilstības mazināšanu vislabāk var panākt tiešā dialogā starp darbinieku un darba devēju, kopīgi identificējot mācību vajadzības, vai arī nozares ietvaros ar nozares asociācijas starpniecību nodrošinot atbilstošas mācības nozarē strādājošajiem.
 

-