Atzinums

Norādām, ka Likumprojekta 9. pantā paredzētā Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – Likums) 28.1 panta otrās daļas jaunā redakcija ir pretrunā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegtā ieteikuma būtību.
Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrole revīzijā norādīja, ka jau šobrīd ir divi atskaites dokumenti: gada pārskats un publiskais pārskats, kuros būtu atklājama informācija par rezultātiem, kas sasniegti, izlietojot valsts budžeta līdzekļus. Tādēļ uzskatām, ka trešā atskaitīšanās veida radīšana iestādēm tikai palielinās neskaidrību, kā šie visi ziņošanas par sasniegtajiem darbības mērķiem un rezultātiem dokumenti (informācija) saturiski viens no otra atšķiras, un Valsts kontroles ieteikums pilnveidot informēšanas procesu par finansējuma izlietojuma rezultātā sniegto labumu sabiedrībai netiks izpildīts atbilstoši plānotajam mērķim.
Papildus vēlamies atgādināt, ka Valsts kontrole arī revīzijas ziņojuma saskaņošanas sanāksmē vērsa revidējamo vienību – Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas - uzmanību uz to, ka, nostiprinot ziņošanu par sasniegtajiem darbības rezultātiem, ir nepieciešams mazināt iestādēm uzlikto administratīvo slogu informēšanā par budžeta izpildi un novērst šobrīd pastāvošo atskaišu dublēšanos.

 

-

Iebilstam pret Likumprojekta 12. pantā paredzēto Likuma 32. panta pirmās daļas jauno redakciju, jo jaunā redakcija rada neskaidrību par to, kurš uzņemas atbildību par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.
Vēršam uzmanību, ka starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts IPSAS 1 (gada pārskata iesniegšana (prezentācija)) 19. un 20. punktā paredz, ka atbildība par gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu gulstas kopīgi uz pārskata sagatavotāju un tā apstiprinātāju.
Atbilstoši standarta prasībām Likuma 46. panta otrajā daļā ir nošķirta finanšu ministra un Valsts kases atbildība, nosakot, ka finanšu ministrs atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī uzrauga Valsts kases darbību atbilstoši šā likuma prasībām.
Valsts kontrole neiebilst pret to, ka konsolidētais saimnieciskā gada pārskats turpmāk tiktu iesniegts ePārskatu sistēmā. Tomēr administratīvi vai tehniski informācijas sistēmas ierobežojumi pārskata sagatavotājam un tā apstiprinātājam parakstīt pārskatu vienlaikus nav pietiekams attaisnojums, lai Likumā grozītu finanšu ministram noteikto pienākumu.

-